Olimpiskajā sporta centrā noris nepieciešamie remontdarbi, bet turnīra organizatori pie darbiem sola ķertiem 6.aprīlī. Šajā datumā plānots izņemt futbola zālāja segumu, kā arī tiks sākti ventilācijas sistēmas darbi. Lai sporta centru pielāgotu pasaules čempionāta vajadzībām, tiks tērēti aptuveni 1,6 miljoni eiro. Kopumā Olimpiskā centra aprīkošanai paredzēts veltīt trīs miljonus eiro, informēja radio.
Čempionāta rīkotāju SIA "Hokeja akadēmija" vadītājs Edgars Buncis sarunā ar "Latvijas Radio" atklāja, ka gandrīz viss par īrējamo tehniku un darāmajiem darbiem ir skaidrs, bet tos sākt neļauj birokrātiski šķēršļi.
Buncis norādīja, ka brīdī, kad Olimpiskā sporta centra vajadzībām tika piešķirts valsts finansējums, viņa vadītajai organizācijai, ievērojot valsts likumus, jāveic iepirkuma procedūra, kas arī piespiedusi ieturēt nelielu "pauzi".
"Lai cik dīvaini tas nebūtu, it kā visas puses saprot, bet oficiāli mēs nevaram iegūt elektroniskās iepirkumu sistēmas lietotāja profilu kā konkursa izsludinātājs," paskaidroja Buncis. "Gaidām atbildi no sistēmas turētāja, kas ir [Valsts] reģionālās attīstības aģentūra, viņi cenšas noskaidrot Iepirkumu uzraudzības birojā, vai mēs atbilstam šiem kritērijiem un vai ir tiesības piešķirt mums lietotāja profilu. Būs jau nedēļa, kopš mēs par šo jautājumu diskutējam, bet ļoti ceru, ka vēlākais otrdien [16.martā] mums šis statuss būs un tad mēs lēnām varēsim finišēt visas oficiālās procedūras par Olimpiskā centra iepirkumiem."
Tāpat aizķeršanās notikusi treniņhaļļu būvniecībā pie "Daugavas" stadiona. Buncis gan pauda pārliecību, ka tas gatavošanos nekādi neietekmēs, jo pasaules čempionāta dalībnieces Rīgā neieradīsies ātrāk par 14.maiju vai 15.maiju.
Šo informāciju "Latvijas Radio" apstiprināja arī Kultūras un sporta centra "Daugavas stadions" valdes loceklis Daniēls Nātriņš. Sākotnēji treniņhalli ekspluatācijā nodot bija paredzēts 17.martā.
Nātriņš lēš, ka reālais halles nodošanas termiņš būs līdz aprīļa beigām, bet maija sākumā vēl notiks ledus saldēšanas sistēmas pieregulēšana vietējiem apstākļiem. Pirmās pārbaudes spēles varētu notikt maija vidū, bet par to vēl noris sarunas ar Latvijas Hokeja federāciju (LHF).
"Šobrīd viss ir atkarīgs tikai no būvnieka un dažādām piegādēm, kas šobrīd ir aizkavējušās," paskaidroja Nātriņš. "Tas ir oficiālais iemesls, ko mēs esam saņēmuši."
"Daugavas" ledus halles celtniecībā sadārdzinājumu nav un būvniecības summa arvien 10,32 miljoni eiro," pastāstīja Nātriņš. "Vēl nav zināms, vai ledus halle čempionāta laikā būs tikai dalībnieku rīcībā, vai uz ledus tiks laisti arī citi interesenti. Pieprasījums pēc vēl topošās halles pakalpojumiem ir liels un potenciālie klienti jau pusgadu interesējas par sadarbības iespējām. Halles saimnieki pagaidām apkopo informāciju par interesentiem datubāzē."
Tāpat paralēli pasaules čempionāta norisei Latvijā paredzēts arī Starptautiskās Ledus hokeja federācijas (IIHF) kongress, kuram pērn valdība atvēlēja 183 000 eiro. Kongress 2020.gada septembrī Sanktpēterburgā nenotika, un nauda netika iztērēta. Neraugoties uz šo faktu, valdība kongresa norisei vēlreiz piešķīrusi 160 000 eiro.
Buncis atklāja, ka kongress čempionāta laikā izmaksās apmēram 380 000 eiro. Trūkstošo summu "Hokeja akadēmija" vēl meklēšot.
Līgums par čempionāta rīkošanu starp Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un LHF vēl nav noslēgts, bet tas tikšot darīts tuvākajā laikā. Tāpat vēl nav līguma starp Latvijas pusi un IIHF par čempionāta rīkošanas finansēšanu. Starptautiskā federācija ir solījusi turnīram atvēlēt 14 miljonus eiro, no kuriem divi miljoni eiro paredzēti Covid-19 drošības pasākumiem.
Buncis gan mierināja, ka IIHF jau tagad finansē ar čempionāta sagatavošanu saistītos darbus, bet līgums ir tapšanas stadijā. Parakstīts pagaidām ir nodomu protokols, bet paraksti uz līguma tikšot likti no 24.marta līdz 29.martam.
IIHF padome nobalsoja par Rīgas apstiprināšanu par vienīgo 2021.gada pasaules hokeja čempionāta rīkotāju. Šī gada pasaules čempionāts bija jāuzņem Minskai un Rīgai, taču 18.janvārī IIHF Padomes sēdē Baltkrievijas galvaspilsētai tika atņemtas meistarsacīkšu rīkotāju tiesības.
2022.gadā turnīru plānots uzņemt Somijai (Helsinkiem un Tamperei), 2023.gadā - Krievijai (Sanktpēterburgai), 2024.gadā Čehijai (Prāgai un Ostravai), bet 2025.gadā - Zviedrijai un Dānijai.
2021.gada pasaules čempionāts ieplānots no 21.maija līdz 6.jūnijam. Iepriekš bija plānots, ka meistarsacīkstes sāksies 7.maijā, taču tās tika pārceltas pāris nedēļas uz priekšu, jo Eiropā varētu aizkavēties nacionālo čempionātu izspēle.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
