Krievijas hokeja klubos šobrīd turpina strādāt četri Latviju pārstāvoši speciālisti, kuriem izmaiņas Sporta likumā varētu liegt strādāt Latvijas izlases rindās. Latvijas Hokeja federācijas (LHF) ģenerālsekretārs Roberts Pļāvējs gan nevēlas šiem treneriem uzlikt "treknu zīmogu", sarunā ar Latvijas Televīziju atzina funkcionārs.
Ziņots, ka Kontinentālās hokeja līgas (KHL) klubu Omskas "Avangard" pametis video treneris Pēteris Groms. Šādu soli otrajā nedēļā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā spēris arī Magņitogorskas "Metallurg" treneris Viktors Ignatjevs, vēstī LTV un medijs "sports.ru". Ignatjevs vēl nupat Pekinas olimpiskajās spēlēs strādāja par Harija Vītoliņa asistentu Latvijas izlasē.
Publiski vismaz nav zināms, ka saistības ar saviem Krievijas klubiem būtu pārtraukuši Sergejs Naumovs (Maskavas CSKA), Grigorijs Panteļejevs ("Rostov"), Aldis Āboliņš ("Avangard"), Normunds Siliņš (Kazaņas "Ak Bars") vai Leonīds Tambijevs (Vladivostokas "Admiral"). Pirmie četri no minētajiem speciālistiem pēc kara sākuma turpināja darbu savā klubā, bet Tambijevs publiski runājis par nākamās sezonas plāniem "Admiral" trenera lomā.
"Tas nav konkrētu cilvēku paustais viedoklis," intervijā LTV izsakās Roberts Pļāvējs. "Arī situācija pagājušajā nedēļā ar [tiesnesi] Eduardu Odiņu, kad visi zinājām, ka viņam nav nevienas nozīmētas spēles. Sportā, it sevišķi šobrīd KHL, nevajadzīgi daudz ienākusi politika. Varbūt kādos gadījumos uz to var paraudzīties kā uz kaut kādu politisku gājienu. Negribētu to saukt par izrēķināšanos, tas būtu pārāk skaļi teikts. Bet kaut kādas paralēles tomēr varam vilkt."
LHF vismaz šobrīd nevēlas pieņemt lēmumu, vai Krievijā palikušie treneri varētu nākotnē strādāt kādā no Latvijas izlasēm.
"Šī brīža situācijā man personīgi grūti rast loģisku pamatojumu, kamdēļ cilvēki strādātu šeit, Latvijas hokejā, un vienlaikus turpinātu darbu Krievijā. Bet es negribētu nevienam uzlikt lielu, treknu zīmogu," atzīst Pļāvējs.
Vēstīts, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno ieviest grozījumus Sporta likumā, kas paredz norobežoties no sadarbības ar Krieviju un Baltkrieviju. IZM minētās izmaiņas likumdošanā rosinās izskatīšanai steidzamā kārtā, ziņo LTV.
"Sporta likumā būs norma, ka sportisti un sporta darbinieki, kuri neievēro attiecīgo aizliegumu nedrīkst tikt iekļauti valsts izlases sastāvā, ka ari treniņu un sacensību izdevumu segšanai nedrīkst saņemt valsts un pašvaldību budžetu līdzekļus," skaidro Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sporta departamenta direktors Edgards Severs.
Kā zināms, Vladimirs Putins februāra izskaņā pavēlēja sākt pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, sākot brutālu karu pret savu kaimiņvalsti. Pret Krieviju un tās sabiedroto Baltkrieviju ir ieviestas bargas starptautiskas sankcijas, arī sporta nozarē, bet tās klubus pametuši vairums ārzemju sportistu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
