Latvijas Hokeja federācijai (LHF) jārēķinās ar savu statusu, ja tā jebkādā veidā ir bijusi iesaistīta vai apstiprinājusi savu spēlētāju došanos uz Krieviju vai Baltkrieviju, izriet no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vēstules, kas nosūtīta LHF.
Jūnija beigās Kontinentālās hokeja līgas (KHL) klubs Maskavas "Spartak" paziņoja par līguma noslēgšanu ar Latvijas izlases uzbrucēju Miku Indraši. Hokejista rīcībā izraisīja nopēlumu Latvijas sabiedrībā, tomēr pēc nedēļas Indrašis noliedza, ka būtu noslēdzis līgumu un apgalvoja, ka "manās rokās nav spēkā esošs līgums ar šo klubu". Indraša vārds gan joprojām atrodams "Spartak" komandas sastāvā ne tikai kluba mājaslapā internetā, bet arī KHL pieteikumā dalībai jaunajā sezonā.
Ja Indraša gadījumā skaidrības nav joprojām, tad jūlijā līgumus ar KHL klubiem parakstīja vārtsargs Jānis Kalniņš (Habarovskas "Amur") un uzbrucējs Nikolajs Jelisejevs (Vladivostokas "Admiral"). Šie hokejisti nav nolieguši došanos peļņā uz agresorvalsti Krieviju.
Pēc Krievijas uzsāktā brutālā kara Ukrainā Latvijā mainījās arī Sporta likums. Šobrīd grozījumi Sporta likumā liedz Latvijas sportistiem un sporta darbiniekiem piedalīties sporta sacensībās Krievijā un Baltkrievijā. IZM savā vēstulē LHF norāda, ka Sporta likumā "minētais aizliegums likumā ir formulēts ļoti skaidri un neparedz nekādus izņēmumus".
Pēc Indraša gadījuma LHF skaidroja, ka tā īsti nevar liegt hokejista pāreju, jo to nepieļauj IIHF noteikumi. LHF ģenerālsekretārs Roberts Pļāvējs medijiem sacīja, ka LHF konsultējas ar IIHF šajā jautājumā, jo Sporta likums neļauj LHF ievērot IIHF noteikumus.
"Visos gadījumos bez izņēmuma, kad LHF darbība (vai darbības neesamība) saskaņā ar IIHF noteikumiem vai lēmumiem nonāk pretrunā ar nacionālajos tiesību aktos noteikto, LHF ir jārīkojas tā, lai tiktu ievērots nacionālajos tiesību aktos noteiktais," teikts IZM valsts sekretāres Līgas Lejiņas vēstulē, kas nosūtīta LHF.
"Pārejot uz Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas sporta komandu (klubu, tai skaitā hokejā), ir pilnīgi skaidrs, ka sportists piedalīsies sporta sacensībās, kas norisināsies Krievijas Federācijā vai Baltkrievijas Republikā, ko aizliedz Sporta likuma 16.1 panta otrā daļa," skaidro IZM. "Tādejādi jebkuru personu (tai skaitā LHF kā juridiskās personas un LHF amatpersonu un darbinieku kā fizisko personu) darbība un lēmumi, kas saistīti ar sportistu starptautisko pāreju apstiprināšanu (saskaņošanu) uz Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas sporta komandām (klubiem), būtu pretēji Sporta likuma 16.1 panta otrajā daļā noteiktajam aizliegumam un tādejādi prettiesiski. Līdz ar to gadījumā, ja LHF ir iesaistīta sportistu vai sporta darbinieku starptautisko pāreju procesā uz Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas hokeja klubiem, LHF (attiecīgi arī tās amatpersonu un darbinieku) pienākums ir aizliegt šādas pārejas."
Savā vēstulē IZM aicina LHF pievērst uzmanību iespējamām sekām, ja tiks konstatēta LHF iesaiste spēlētāju pārejās uz Krievijas komandām. IZM atgādina, ka likumu vai normatīvo aktu neievērošanas gadījumā "sporta federācijai tiek atņemts atzītās sporta federācijas statuss" un "sporta federācija zaudē ne tikai tai piešķirtās tiesības vadīt un koordinēt darbu attiecīgajā sporta veidā valstī, kā arī pārstāvēt valsti attiecīgajā starptautiskajā sporta organizācijā, bet arī zaudē tiesības saņemt finanšu līdzekļus no valsts budžeta."
"Aicinām LHF tajos gadījumos, kad sportisti vai sporta darbinieki neievēro Sporta likuma 16.1 panta otrajā daļā noteikto aizliegumu un piedalās sporta sacensībās, kas norisinās Krievijas Federācijā un Baltkrievijas Republikā, lemt arī par citu papildu sankciju noteikšanu šādiem sportistiem un sporta darbiniekiem," rosina IZM.
LHF pagaidām publiski nav komentējusi, vai apstiprinās un vai ir jau apstiprinājusi hokejistu pārejas uz Krieviju, bet pauda nostāju, ka pārejas varētu neapstiprināt. Pagaidām arī nav izskanējis, vai LHF kaut kādā citā veidā vērsīsies pret hokejistiem, kuri dodas peļņā uz Krieviju vai Baltkrieviju.
IZM gan savā vēstulē piebilst, ka Ministru kabineta noteikumi neparedz ministrijas tiesības veikt tiesību normu oficiālu interpretāciju. Līdz ar to ministrija nevar sniegt saistošu izskaidrojumu par tiesību normu piemērošanu, tāpēc ministrijas sniegtais skaidrojums ir vērtējams vienīgi kā ministrijas viedoklis, kas nav saistošs citām personām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
