Starptautiskā Ledus hokeja federācija (IIHF) septembrī varētu apspriest jautājumu, kā un kad agresorvalsts Krievijas un tās sabiedrotās Baltkrievijas izlases varētu atgriezties sacensību apritē, Krievijas aģentūra TASS citē IIHF prezidentu Luku Tardifu.
"Šobrīd nekāda lēmuma nav. IIHF Koordinēšanas komiteja izstrādā dažādus scenārijus par Krievijas un Baltkrievijas izlašu atgriešanu (sacensību apritē), ka tā notiks nākamgad vai vēlāk. Ar to tiks iepazīstināta IIHF padome līdz pusgada kongresam, kas būs mēneša beigās. Lēmumu pieņems kongresā," skaidro Tardifs.
IIHF tādējādi atkal parāda savu "laipošanas" meistarību un nespēju paust tiešu nostāju attiecībās ar Krieviju, kas 24. februārī iebruka neatkarīgās Ukrainas teritorijā, uzsākot nežēlīgu karu. Drīz pēc kara sākšanās, izslēdzot Krievijas un Baltkrievijas komandas no dalības sacensībās, IIHF paziņojumā norādīja, ka "asi nosoda militāra spēka izmantošanu un mudina izmantot diplomātiskos līdzekļus, lai atrisinātu konfliktu". Paziņojumā bija pausts uztraukums par notiekošo Ukrainā, bet nevienā vārdā nebija nosodīta Krievijas rīcība, uzsākot vardarbīgu karu citas valsts teritorijā.
Nākamgad pasaules čempionātam bija jānotiek Krievijā, Sanktpēterburgā, bet IIHF ilgu laiku nespēja paziņot par turnīra rīkošanas tiesību atņemšanu Krievijai. IIHF to izdarīja tikai 26. aprīlī, kad jau vairāk nekā divus mēnešus Ukrainas teritorijā šaušalīgus kara noziegumus veica Krievijas armija. IIIHF paziņojumā par tiesību atņemšanu atkal ne ar vienu vārdu nepieminēja Krievijas agresiju, kā iemeslu minot "bažas par dalībnieku drošību".
Savukārt maijā, kad IIHF piešķīra 2023. gada pasaules čempionāta rīkošanas tiesības Latvijai, organizācijas kongresā piedalījās Krievijas un Baltkrievijas delegācijas, bet IIHF padomē joprojām darbojas agresora Krievijas pārstāvis Pāvels Burē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
