Pagājušajā sestdienā, 28. oktobrī, 29 gadu vecumā traģiskā nāvē gāja bojā Anglijas augstākās līgas (EIHL) Notingemas "Panthers" uzbrucējs Ādams Džonsons, kuram spēles laikā ar slidu tika pārgriezts kakls. Lai gan hokeja mači reti ir beigušies ar hokejista nāvi, šī nav pirmā reize, kad spēlē tiek gūta letāla trauma, kas rosina diskusiju par šī sporta veida riskiem un, kā no tiem pasargāt spēlētājus.
Pagājušā gada janvārī 16 gadu vecumā uz ledus mira arī Tedijs Balkinds, kurš spēles laikā neveiksmīgi nokrita uz pretinieka slidas asmeņa, pārgriežot sev kaklu. Klints Malarčuks, Nacionālās hokeja līgas (NHL) kluba Bufalo "Sabres" vārtsargs, spēles laikā 1989.gadā guva līdzīgu traumu, taču pārsteidzošā kārtā izdzīvoja (rakstu var lasīt ŠEIT). Vēl viens NHL spēlētājs Ričards Zedniks 2008.gadā piedzīvoja līdzīgu epizodi, un, par laimi, arī izdzīvoja.
Sportošanai un komandu sportam ir daudz pozitīvu aspektu, tostarp fiziskās aktivitātes un sociālie ieguvumi no dalības komandā, bet ir arī riski. Sports iet roku rokā ar risku gūt nopietnu traumu, tāpēc ir svarīgi atpazīt šos riskus un mudināt sporta nozari pārvaldošās institūcijas domāt par to, kā sportistus no tām pasargāt, BBC norādījusi Nikola Čimera, Ontario Brokas universitātes kinezioloģijas [mācības par gribai pakļauto muskuļu kustībām] asociētā profesore.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
