No idejas līdz realizācijai: cilvēki ar invaliditāti strādā Latvijas basketbola izlases spēlē  (1)

"Mums gāja ļoti forši. Bija kādi septiņi brīvprātīgie, cilvēki ar dažāda veida invaliditāti – gan ratiņkrēslos, gan ar autiskā spektra traucējumiem, gan kādu citu ne tik redzamu invaliditāti," stāsta "Apeirona" valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis.

Viņš priecājas, ka tas esot bijis lielisks piedzīvojums un reizē izaicinājums, jo nekas tāds iepriekš neesot darīts. Paši dalībnieki par piedzīvoto jutušies saviļņoti. "Meitene ratiņkrēslā, kas pārbaudīja apmeklētājiem biļetes, bija vienkārši sajūsmā – viņa pirmoreiz bija basketbolā un pirmoreiz kā brīvprātīgā kaut ko darīja tik lielā pasākumā," atzīst Balodis.

"Ļoti interesanti bija vērot spēles apmeklētāju reakciju. Kāds skatītājs grib reģistrēt biļeti, skatās apkārt un neko neredz, nezina ko darīt. Bet tad ierauga meiteni ratiņkrēslā. Un cik pozitīva bija cilvēku attieksme! Apbrīnojami. Neviena slikta vārda nevaru pateikt, un tiešām šķiet, ka tā bija baigi labā lieta," "Delfi" atzīst sabiedriskās organizācijas vadītājs.

Katrīna, kas ratiņkrēslā skenēja biļetes Latvijas un Beļģijas basketbola izlašu spēles apmeklētājiem, mācās 9. klasē. Sarunā ar "Delfi" viņa stāsta, ka pirmo reizi piedalījās tik lielā pasākumā kā brīvprātīgā un pirmo reizi skatījās basketbolu. "Sākumā bija bailīgi, bet pēc tam vairs ne. Bija ļoti interesanti. Cilvēki, kuriem skenēju biļetes, bija saprotoši, izpalīdzīgi," atzīst Katrīna, piebilstot, ka labprāt piedalītos šādos pasākumos arī nākotnē.

Doma, ka šādus pasākumus ar brīvprātīgo dalību varētu rīkot arī turpmāk, izskan no visām iesaistītajām pusēm. Arī "Apeirona" valdes priekšsēdētājs Balodis uzsver, ka šobrīd šādu projektu attīstība gan ar Latvijas basketbolu, gan citām komandu spēlēm esot procesā – mērķis esot padarīt sadarbību plašāku.

Šajā gadījumā nebija iepriekš izskenējušais princips "ratiņnieki pa labi, pārējie­ – pa kreisi". Brīvprātīgie ar kustību traucējumiem un citām invaliditātēm strādāja kopā ar pārējiem brīvprātīgajiem, nevis bija nodalīti. Biežāk sastopamās cilvēku reakcijas bija pārsteigums, taču tam nebija negatīvas nokrāsas. Arī apsargi sākumā raudzījušies ar skepsi, taču pēc tam brīnījušies, ka viss izdevies teicami, sarunā ar "Delfi" atzīst iekļaujošās izglītības speciāliste Nellija Repina, kas brīvprātīgi darbojas "Apeironā" un palīdzējusi ar dalībnieku koordinēšanu.

Sākotnēji bažas un negatīvas priekšnojautas radās vienai no brīvprātīgajām, kas piedalījās spēles organizēšanā un ir bez kustību vai kādiem citiem traucējumiem. Daniela Nagle portālam "Delfi" min, ka sākumā pārdzīvoja, kā būs strādāt kopā ar kādu, kam ir īpašas vajadzības – tādas pieredzes viņai nebija, tāpēc valdīja neziņa. "Šī bija pirmā reize. Nezināju, ko man darīt, bet man pateica – "uzvedies kā ar jebkuru citu cilvēku". Vēlāk sāku sarunāties ar savu kolēģi un uzzināju, kā viņam klājas. Beigās sadraudzējāmies un gājām skatīties spēli kopā."

Arī LBS ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss norāda, ka jau iepriekš bijusi doma realizēt šādu ideju, taču tagad beidzot sanācis to īstenot. "Par to ir liels prieks. Mēs kā LBS jūtamies atbildīgi par cilvēku ar kustību traucējumiem iekļaušanu. Vienmēr par to esam domājuši, bet lielā mērā pateicoties "Delfi" ieteikumam paskatījāmies uz to plašāk un iesaistījām šos cilvēkus jaunā projektā."

"Darīsim visu, lai tas turpinātos un būtu kā piemērs citām organizācijām un darba devējiem – pieņemt cilvēkus ar invaliditāti savā ikdienā," saka Cipruss.