Mīlestība bez saistībām - šķiet, tā var raksturot basketbola statusu Lietuvā, kura cenšas iziet no ekonomiskās krīzes.
Īstie finanšu līdzekļu trūkuma apjomi redzami, ja paskatāmies uz Lietuvas klubu basketbola piramīdas virsotni.
Pašā virsotnē - leģendārais Kauņas "Žalgiris", kas aizstāv valsts godu prestižajā Eirolīgā. Tieši par šo klubu pēdējā laikā Lietuvā tiek lauzti šķēpi, jo basketbola flagmanis, saskaroties ar līdzekļu trūkumu, balansē starp neziņu un nebūtību.
Klubs, kas savas pastāvēšanas laikā izcīnījis visvairāk titulu, šo sezonu iesāka ar iespaidīgu spēli, taču sezonas vidū sākās problēmas, jo beidzās finansiālais atbalsts. Spēlētājus, kuri četrus mēnešus nav saņēmuši algu, baro ar solījumiem, amerikāņi Tremmels Dardens un Ibrahims Džābers jau aizbraukuši uz citiem klubiem.
Situāciju "Žalgirī" vēl vairāk sarežģī tas, ka februārī sabruka "Ūkio bankas", kas bija komandas pamata sponsors.
Komandas īpašnieks Vladimirs Romanovs, kam piederēja "Ūkio bankas" - ļoti pretrunīga figūra. 2009. gadā viņš izvilka "Žalgiri" no finanšu bedres. Tomēr ekscentriskais uzņēmējs noveda klubu pie vēl dziļākas krīzes.
Šosezon Romanovs bija ieplānojis līdzīgu budžetu kā pērn - ap 10 miljoniem eiro. Taču izrādījās, ka ambīcijas ir tālu no realitātes, bet klubs, kas mērķēja par augstu, riskē palikt pie sasistas siles.
10 miljoni Eiropas mērogā nav nemaz tik ievērojama summa, tādu budžetu savāc vidēja līmeņa klubi, taču "Žalgira" piemērs pierāda, ka pat spēcīgākajam Lietuvas klubam nav nekādu iespēju sacensties ar konkurentiem.
"Žalgira" problēmas - tā ir tikai aisberga virsotne. Lietuvas Basketbola līgā (LBL) ir grūti atrast klubu, kam nebūtu parādu.
Šosezon Eirolīgā bezcerīgi spēlējušais Viļņas kluba "Lietuvos rytas" bija daudz pieticīgāks, un plānoja divreiz mazāk budžetu kā "Žalgiris", taču komandā tik un tā regulāri aizkavējās algu izmaksa. Klaipēdas kluba "Neptunas" plāni, kas gribēja debitēt starptautiskā līmenī, ļoti ātri izplēnēja, bankas rēķins iztukšojās un spēlētāji jau dzīvo streika noskaņās.
Finansiālas problēmas ir arī Paņevežas klubam "Letkabelis", bet Viļņas "Sakalai" basketbolisti šosezon vispār spēlē par velti.
Un tas viss - elites basketbola līgā valstī, no kuras sportisti jau labprāt bēg ne tikai uz Spānijas, Grieķijas, Krievijas un Itālijas, bet arī uz Rumānijas, Igaunijas, Baltkrievijas, Zviedrijas vai par eksotisko austrumu valstu basketbola klubiem.
Iespējams, tur nav fanātisku basketbola fanu, toties ir tas, dēļ kā spēlē visi profesionāļi - nauda. Toties Lietuvā klubu vadītāji ar grūtībām atrod aizsardzību biznesmeņu un pašvaldības ierēdņu kabinetos. Vienīgais puslīdz spilgtais izņēmums - Viļņa, kur, neskatoties uz milzīgajiem pašvaldības parādiem, šogad "Lietuvos rytas" klubam piešķirta palīdzība, kas pārsniedz vienu miljonu eiro.
Lietuvas basketbola klubu realitāte nevieš optimismu, arī nacionālā izlase starptautiskajos turnīros pēdējā laikā vairs nemirdz. Bronzas godalga 2010. gada pasaules čempionātā, ko izcīnīja jau norakstīta komanda, izsauca Lietuvā īstu eiforiju, taču šīs uzvaras slava jau ir pabālējusi.
2011.gada Eiropas čempionāts Lietuvā, kas izsauca vienreizēju ažiotāžu, aizritēja gludi, taču piektā vieta mājiniekiem sagādāja vairāk rūgtuma kā prieka. Līdzīga bija arī aizvadītā olimpiskā vasara: uz Londonas Olimpiādi Lietuvas izlase aizbrauca, taču tur iespaidīgus rezultātus neuzrādīja un palika astotajā vietā, pirmo reizi kopš neatkarības atgūšanas neiekļūstot pusfinālā.
2013. gadā Eiropas čempionātā Slovēnij cīnīsies jau cita Lietuvas komanda - bez veterāniem Šarūna Jasikēviča, Rimanta Kaukena un Darjusa Songailas, taču ar Lietuvā atgriezušos, ļoti cienījamo treneri Jonasu Kazlausku, kura rokās būs arī divas lietuviešu basketbola cerības - Jons Valančūns un Donāts Motejūns. Kā vienmēr, izlase mērķēs uz visaugstākajām pozīcijām, taču lietuviešu fani pamazām samierinās ar domu, ka vēlmes un iespējas bieži vien nesakrīt, un ar vienu vien mīlestību pret basketbolu kalnus gāzt nevar.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!