"No ekonomiskā viedokļa basketbols Lietuvā ir ne tikai populārākais sporta veids, bet arī svarīgs impulss iekšējā patēriņa un mazās uzņēmējdarbības attīstībai. Ir pilnīgi skaidrs, ka, pienācīgi liekot lietā basketbola popularitāti un ekonomisko potenciālu, tas var kļūt par nozīmīgu Lietuvas ekonomiskās dzīves daļu," norādījusi bankas galvenā ekonomiste Jekaterina Rojaka.
Pēc viņas teiktā, pēdējo piecu gadu laikā basketbola biznesā nauda apgrozījusies intensīvāk, tādēļ var droši apgalvot, ka basketbols valsts ekonomikai gada laikā ienes miljardu litu.
Analītiķi aprēķinājuši, ka katrs basketbolā investētais lits nes aptuveni 40% peļņu. Investīcijas eksportam pielīdzināmajos izdevumos, piemēram, tūrismā, var nest pat līdz 80% peļņu.
"Basketbols Lietuvā ir sports numur viens, otrā reliģija un līdz ar to sociāls fenomens. Man prieks, ka basketbols ne vien ņem, bet arī dod - dod stimulu ekonomikai," ekonomistu veiktā pētījuma prezentācijā uzsvēris Lietuvas Basketbola federācijas (LKF) prezidents Arvīds Sabonis.
Kā izteicies leģendārais lietuviešu basketbolists, turpmāk viņam būs argumenti, ko likt galdā, kad vajadzēs varas iestādēm lūgt finansējumu basketbolam.
Rojaka uzskata, ka neatkarīgi no ekonomikas cikliem basketbolā apgrozās aizvien vairāk naudas.
Lēsts arī, ka Lietuvā cilvēki regulāri sporto par trešo daļu aktīvāk nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES). Proti, sevi par regulāriem sportotājiem uzskata 14% lietuviešu. Kopumā gan izdevumi sportam un brīvajam laikam Lietuvā ir divreiz mazāki par ES vidējo līmeni.
Tomēr pārsteidzošā kārtā basketbola līdzjutēja indekss, kas raksturo tēriņus pasākumos, kopš 2000.gada teju divkāršojies - tātad savam iemīļotajam sporta veidam lietuvieši naudu nežēlo.
LKF dati liecina, ka Lietuvā reģistrēto basketbolistu vien ir 25 000, basketbola treneru - 350, bet, pieskaitot amatierus, basketbolu aktīvi spēlē aptuveni 100 000 cilvēku. Gada laikā katrs no viņiem šim sporta veidam vidēji iztērē 1500 litus, kas tiek izdoti par sporta tērpiem, telpu īri, braucieniem uz treniņiem un sacensībām un citām ar basketbolu saistītām vajadzībām.
Būvniecības nozare pēdējo desmit gadu laikā, pateicoties basketbolam, guvusi 600 miljonu litu ieņēmumus. "Tas ir ilgtermiņa ieguldījums. Investīcijas modernās arēnās var pielīdzināt, piemēram, investīcijām IT infrastruktūras veidošanā," atzinusi Rojaka.
Iekšējai tirdzniecībai basketbols nesis 300 miljonus litu, viesnīcām un restorāniem - 240 miljonus litu.