Ja Eiropas U-20 čempionātā Jānis Bērziņš vidēji guva 15,4 punktus un izcīnīja 7,4 atlekušās bumbas, tad Eiropas čempionātā pieaugušajiem viņš laukumā devās vien četrās spēlēs, kurās kopā guva divus punktus. Tikmēr klubu sezonas ievadā viņš "VEF Rīga" rindās ULEB Eiropas kausa četrās spēlēs vidēji laukumā pavadījis 12 minūtes, guvis 4,3 punktus un izcīnījis 1,5 atlekušās bumbas, savukārt VTB Vienotajā līgā viņa spēles laiks ir lielāks - nepilnas 19 minūtes, kurās viņš vidēji guvis 5,8 punktus un izcīnis 2,5 atlekušās bumbas.
Portāls "Delfi" aicināja Jāni Bērziņu uz sarunu, kurā basketbolists atskatījās uz aizvadīto vasaru, kā arī ieskicēja šīs sezonas un tālākās karjeras mērķus.
Tev bija notikumiem bagāta vasara - Eiropas U-20 čempionāts, debija pieaugušo valstsvienībā. Būtībā visu vasaru tev sanācis strādāt gandrīz bez brīvdienām. Kā šobrīd jūties?
Ja godīgi, šobrīd jūtos ļoti labi, daudz trenējos un spēks joprojām ir. Nevaru sūdzēties. Šobrīd ceru, ka tā arī viss turpināsies. Fiziski viss ir kārtībā.
Ar panākumiem U-20 izlasē tu iekļuvi lielu atpazīstamību. Daudzi ļoti priecājās, ka tiki izsaukts uz pieaugušo izlasi, bet tagad, kad dodies laukumā "VEF Rīga" komandā, tev tiek veltīti skaļāki aplausi nekā pārējiem. Vai pats jūti, ka U-20 čempionātā sevi padarīji pazīstamāku?
Protams, ka pēc tā čempionāta es biju pacilātā noskaņojumā, bet tagad VEF komandā esmu nolaidies uz zemes, jo saprotu, cik daudz man vēl tomēr ir jāstrādā. Tomēr tā bija jauniešu izlase, bet iekļūšana lielajā basketbolā ir liels solis uz priekšu. Patīkami, ejot laukumā, just cilvēku atbalstu, jo tas "uzkurina" un parādās enerģija.
"VEF Rīga" komandai sezonas sākums izvērties sarežģīts. Arī pašam spēles laiks nav pārāk stabils. Kā vērtē kluba sezonas sākumu, un kāda ir tava loma komandā?
Droši vien, ka pēc veiksmīgās vasaras gribējās nedaudz veiksmīgāku sniegumu un iegūt lielāku spēles laiku. Pēc spēles ar Maskavas CSKA, kur es nospēlēju ļoti vāji, es sapratu, cik daudz man vēl jāaug līdz tam līmenim, lai varētu spēlēt 25 minūtes katru spēli. Pats analizēju savas kļūdas, treneri man palīdz. Svaru zālē strādāju papildus, un domāju, ka sezonas vidū vai beigās nopelnīšu savas minūtes. Jāliek soli pa solim klāt.
Tomēr jauniešu izlases un Latvijas basketbola līga salīdzināmā ar Eiropas kausu ir divi dažādi līmeņi. Es cerēju, ka es varēšu ielēkt straujāk, bet tā reti kuram notiek.
Minēji, ka analizē savas kļūdas. Pastāsti, kā notiek šī analīze?
Pats atceros savas kļūdas, galvā izeju cauri tam, kas bija labāk jādara. Kopā ar komandu skatāmies spēļu ierakstus, un tur redzu ne tikai savas nepilnības, bet arī komandas. Mēģinu tās nākamajās spēlēs neatkārtot. Treniņos mēģinu strādāt pie savām nepilnībām, lai tās varētu veiksmīgāk izmantot spēlēs. Tāpat strādāju pie saviem vājajiem posmiem.
Kuras ir tās lietas, pie kurām tev vēl jāpiestrādā?
Tā droši vien ir aizsardzība un spēles lasīšana. Tomēr šis ir cits līmenis un te jādomā ir divreiz ātrāk. Pati galvenā ir pārliecība, jo ar to laukumā var izdarīt daudz vairāk un justies daudz drošāk.
Pēc tās CSKA spēles man pārliecība nedaudz pazuda, bet tagad pats jūtu, ka varu to dabūt atpakaļ. Ar laiku tas arī notiks. Ir tikai jātrenējas un ar katru spēli jāuzlabo savs sniegums.
Cik ļoti tavu pārliecību ietekmēja atrašanās Latvijas pieaugušo izlasē, jo pēc veiksmīgā U-20 čempionāta tavs spēles laiks valstsvienībā bija ļoti simbolisks?
Var teikt tā, ka tajā ir gan pozitīvais, gan negatīvais. Es gribēju spēlēt, un pirmajās divās, trijās spēlēs necik daudz laukumā netiku. Ceturtajā spēlē treneris man deva iespēju sevi pierādīt, bet es tam pilnībā nebiju gatavs, jo trīs spēles biju nosēdējis. Protams, es tur ieguvu lielu pieredzi, redzēju, kā viss tur notiek. Tas, ka trenējos kopā ar šiem spēlētājiem, man nākotnē nāks tikai par labu.
"VEF Rīga" treneris Ramūns Butauts ir pazīstams ar savām taktiskajām viltībām. Cik daudz kombinācijas uzbrukumā tiek izspēlētas uz tevi?
Ir vairākas kombinācijas uz malējiem spēlētājiem, bet pārsvarā treneris spēlē uz tiem, kuriem tajā brīdī spēle "iet". Protams, ja es pats izdaru kaut ko labu, piemēram, iemetu trīspunktu metienu, tad arī nākamā kombinācija ir uz mani. Pašam tas viss ir jānopelna un pie labas spēles tās kombinācijas būs vairāk uz mani.
Nav nekāds noslēpums, ka tev bijušas iespējas doties spēlēt ārzemēs. Pie tam bijuši piedāvājumi no tādiem klubiem kā "Barcelona" un Belgradas "Partizan". Pēc mūsu sarunas nešķiet, ka nožēlotu savu izvēli palikt "VEFā".
Nekādā gadījumā. Viss ir tieši tā, kā tam bija jābūt. Jāiet soli pa solim uz priekšu, un tikai tad es varēšu kļūt par labu basketbolistu.
Latvijā daudzi "VEF Rīga" komandai velta kritiku par to, ka tev nav pietiekami liels spēles laiks. Kā tu vērtē šos izteikumus?
Ja godīgi, es visas šīs runas nelasu. Es par to vairāk pasmaidu, jo katram ir savas domas. Tomēr treneris ir galvenais, un viņš zina, cik katram vajadzētu spēlēt. Es pieņēmu savu lēmumu būt šeit, es uzticos treneriem un esmu gatavs šeit arī cīnīties.
Tu esi trenējies pie Latvijā ļoti pazīstamiem treneriem - Vara Krūmiņa, Ainara Bagatska, Butauta un Artūra Štālberga, kurš kopā ar U-20 izlasi skaļi pieteica sevi kā treneri. Pastāsti kaut ko par šiem treneriem.
Varis Krūmiņš deva pārliecību, jo viņš man uzticējās, un es varēju spēlēt savas 30 minūtes. Es sajutu to spēles garšu, un pie viņa es kļuvu nobriedušāks kā spēlētājs. Viņš deva man spēles garšu un pavedienu. Tas ir tas galvenais.
Butauts ir stingrs treneris, ir jāievēro visi viņa nosacījumi. Butautam vienmēr pirms treniņa ir gatavs plāns, un tas jāievēro līdz sīkākajām detaļām. Protams, ja ir kādas neskaidrības, tad var iet parunāt ar treneriem, bet šeit to baigi nedara, jo visi uzticamies trenerim. Laika runāt nav daudz, galvenais strādāt. Nevar salīdzināt līmeņus "Valmieras" un "VEF Rīga" komandā, īpaši taktiskajā sagatavotībā. Šeit viss ir citādāk. Tāpēc "VEFā" ir četri treneri, nevis viens. Katram ir savs darbs. Te ir savādāka treniņu specifika un gatavošanās spēlēm. Protams, te ir cits, daudz augstāks līmenis.
Pie Bagatska man patika atrasties izlasē. Daudz laika pie viņa nepavadīju, bet pie viņa strādāt bija labi, un viņš pārliecināja kā ļoti labs speciālists. Turpmāk es ar viņu noteikti gribētu strādāt.
Štālbergs U-20 čempionātā uzticējās man un pārējiem, kas arī bija galvenais iemesls, kāpēc mēs izcīnījām tik augstu vietu. Ļoti patika kā treneris, un ja vēl sanāks dzīvē ar viņu sastrādāties, ar prieku to darīšu. Tomēr vēlos uzsvērt, ka katrs treneris, pie kura esmu strādājis, man ir daudz ko devis.
Varbūt nedaudz atgriežamies pie slavenās U-20 izlases. Pagājis jau ir kāds laiks, un ar kādām emocijām tu atceries jūliju?
Pēcgarša pēc turnīra ir palikusi. Citreiz iedomājos, ka varēja mums būt tās zelta medaļas, bet tagad par to vairs īsti nedomāju. Bija tāds uzplaukums, bet tā ir pagātne un domāju, ka arī citi par to vairs īsti nedomā. Tagad ir jādomā par citām lietām - par savu profesionālo karjeru.
Iepriekš savos izteikumos tu neesi slēpis, ka gribētu nākamajā vasarā tikt NBA draftā. Pagājušajā vasarā piedalījies NBA pirmsdrafta treniņnometnē. Kas tev ir jāizdara, lai pretendētu uz vietu 2014.gada NBA draftā?
Noteikti ir jāuzlabo sava fiziskā sagatavotība, jāpiestrādā pie lēciena. Lai arī kaut cik es uzlēkt varu, taču tas ir jāuzlabo. Jāstrādā arī pie aizsardzības viens pret vienu, tāpat arī uzbrukums. Jāiegūst arī pārliecība, un tad arī būs iespēja sevi pierādīt. Ja ne šogad, tad nākamgad. Redzēs, kā es pats jutīšos, kāda būs mana gatavība.
NBA tas nav galvenais. Ir jādomā par savu karjeru. Ja būs iespējas, tad noteikti tās mēģināšu izmantot.
Kāds ir tavas karjeras mērķis?
Vēlos spēlēt augstā līmenī, piemēram, Eirolīgā. Ja jārunā par mērķiem, tad noteikti tas, ka Jāni Timmu nodraftēja, radīja ticību tam, ka es to arī varu paveikt. Mērķis ir, lai mani nodraftē. Es cenšos darīt visu, lai tas notiktu. Bet lielais mērķis ir tikt Eirolīgas klubā. Gribu nostiprināties, nevis vienu sezonu nospēlēt augstā līmenī un tad nonākt atkal kaut kur zemāk.
Profesionālais basketbols ir darbs, un cik liela motivācija tev, kā jaunam basketbolistam, šobrīd ir nauda?
Domāju, ka jaunam spēlētājam tam nav jābūt galvenajam faktoram. Paliekot vecākam, tā nozīme pieaug. Tāpēc arī lielākā daļa basketbolistu arī spēlē, jo var nopelnīt. Jaunam spēlētājam ir jābūt mērķim tik pēc iespējas augstākos klubos un spēlēt labāk, un tikai pēc tam nāk nauda. Vispirms sevi ir jāpierāda, un tikai tad var domāt par naudu.
Kas tev šosezon ir jāizdara, lai tu pats būtu apmierināts ar savu sniegumu?
Apmierināts es būšu tad, kad "VEFs" uzvarēs visus pēc kārtas. Protams, es vēlos būt laukumā, kad tās uzvaras tiks izcīnītas. Sev esmu uzstādījis mērķi izkarot tās 20 minūtes vidēji spēlē. Galvenais ir uzlabot savu fizisko sagatavotību, tad būšu apmierināts.
Neesi sev izvirzījis mērķi gūt noteiktu punktu skaitu un izcīnītās atlekušās bumbas?
Nē, punkti šosezon nav svarīgi. Galvenais ir spēlēt, strādāt pie savām vājajām vietām, lai es varētu darīt visu vienlīdz augstā līmenī, ne tikai, piemēram, spēlēt tikai uzbrukumā. Šajā līmenī jāpiestrādā arī pie pareizas taktikas lasīšanas.
Paturpinot pa citu tēmu, kura, tavuprāt, ir labākā spēle tavā karjerā?
Individuālās statistikas ziņā tā varētu būt U-20 čempionāta finālspēle. Tā 100 procentīgi būtu labākā spēle, ja mēs tajā būtu uzvarējuši. Tas zaudējums nosit to "garšu".
Vai tev ir tieši viena epizode, kas visspilgtāk palikusi atmiņā?
Grūti pateikt. Vienu izcelt ir ļoti grūti. Ir bijuši "danki", kurus bija patīkami ielikt. Atmiņā palikušas izcīnītās bronzas medaļas ar "Valmieras" komandu, kad sērijā pret "Baronu" atspēlējāmies no 0-2. Tādas emocijas man nekad nav bijušas.
Šobrīd "VEF Rīga" spēles nav tik apmeklētas, kā gribētos. Kas tavuprāt ir jādara, lai skatītāju vairāk nāktu uz basketbolu?
Laikam jau cilvēki grib vairāk redzēt vietējos basketbolistus, taču, lai tas notiktu ir jāaug kopējam Latvijas basketbola līmenim. Un to tik vienkārši izdarīt nav iespējams.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!