Kambala un Puče. Atmiņas, atzīšanās un kaislības 252 lappusēs  (11)

Taču izsmalcinātais interjers šajā gadījumā netika izvēlēts Kaspara Kambalas dēļ, lai gan arī "glamūra" prezentācijā netrūka. Kā norādīja grāmatas autors, tieši šajā ēkā pirms 96 gadiem aizsākās Kambalu dzimtas "spēka laiks", ko turpina Kaspars.

"Jā, dzīve ir teātris, bet konkrētajā gadījumā Nacionālais teātris grāmatas prezentācijai izvēlēts nevis tāpēc, lai apkārt būtu vēl vairāk teatralitātes, jo Kaspars vienmēr bijis "uz skatuves", bet gan tāpēc, ka Staņislavs Kambala, Kaspara vecvectēva brālis, 1918.gada 18. novembrī bija viens no tiem, kurš uz šā teātra skatuves piedalījās Latvijas Republikas dibināšanā," atklāja Armands Puče. "Es gribēju likt aizdomāties tieši par šo vēsturisko kontekstu, jo šim uzvārdam ir liela nozīme Latvijā, un ne tikai basketbolā."

"Raugoties uz šo zeltīto interjeru var šķist - nu jā, tas jau Kambala, viņam patīk "zīmēties" un izcelties. Jā, grib, viņš tāds ir, bet tajā pašā laikā Kaspars ir ārkārtīgi sirsnīgs cilvēks, kurš savu ārējo pasauli līdz šim ir mākslīgi būvējis, un tā ir gan pārprasta, gan stereotipizēta. Ko mēs zinām par šo cilvēku - grāmatā ir lietas, kas atklājas ļoti negaidīti. Ļoti," portālam "Delfi" pastāstīja Armands Puče. "Vai grāmatā lauzu stereotipus par viņu? Viņš pats lauza. Ja viņš nepiekristu atklātai sarunai, es arī neķertos klāt šim darbam. Formāli pastāstīt, ka mums ir viens basketbolists, kas met bumbu grozā un kuram vidējie statistikas rādītāji ir tādi un tādi, man nebūtu bijis interesanti. Kaspars man uzticēja ļoti daudz noslēpumu, par kuriem vienojāmies, kurus ieliekam grāmatā, kurus atstājam malā un kas paliek tikai starp mums."

Uzrunā medijiem Armands norādīja, ka grāmata nav par sportu. Tiešām nemaz? "Nevar teikt, ka sporta tur nav. Basketbols te ir klāt, bet tas nav priekšplānā. Kasparam tas ir darbs, kā jebkuram sava amata meistaram. Lai šo darbu darītu, ir kaislības, attiecības, pārdzīvojumi, kas ir šīs industrijas - profesionālā sporta - neredzamā puse. Tas ir ārkārtīgi dramatiski, trauksmaini un atsevišķos gadījumos ironiski," saka autors. "Izlasot grāmatu, varbūt kāds sāks pārvērtēt savu attieksmi pret profesionālo sportu kopumā. Cilvēki šajā vidē ir pakļauti ļoti daudziem pārbaudījumiem, un tikai ļoti stiprs cilvēks var "izmalties" tam visam cauri līdz pašai virsotnei. Arī Kambala ir ticis tieši tik augstu, spēlējis ļoti labos klubos. Jā, varbūt varēja vēl labāk, varbūt viņš nav izdarījis visu ko varēja, bet ir blakus apstākļi un tie ir interesanti - kāpēc cilvēks pieņēmis to vai citu lēmumu, kāda ir viņa būtība. Šie raksturi rūdās ne jau tikai sporta laukumos."

Šī Armandam Pučem ir kārtējā grāmata par profesionālu sportistu - vai to rakstot, bija kas tāds, kas pašam kļuva par pārsteigumu, par jaunu atklājumu? "Bija atsevišķi pārsteigumi. Man bija priekšstats par profesionālo sportu, bet "kokaīna sadaļa" man bija jaunums, tāpat "prostitūcijas sadaļa" - ir zināms, ka tāda blakus ir, bet kā tas notiek, kāpēc, kāda ir tā vajadzība, vai tā ir vienkārši izlaidība vai atriebšanās kādam?" saka Puče.

"Daudz, ko esmu darījis, es liktu par piemēru citiem, kā nevajag darīt, bet tā ir mana dzīve un es šai grāmatā negribēju liekuļot - lai cilvēki redz mani tieši tādu, kāds es esmu," saka grāmatas galvenais varonis Kaspars Kambala. "Paldies Armandam, ka deva iespēju pastāstīt, izrunāt to visu, nolikt uz šīm lapām savu sirdi, dvēseli. Kad rakstījām grāmatu, mums bija vairākas sarunu sesijas pa trim četrām stundām, un allaž pirms tam sarunājām, par ko tā būs. Bet es nekad iepriekš par to tēmu nedomāju, jo gribēju, lai viss plūst, lai nāk no sirds un tieši tajā brīdī. Tie, kas grāmatu izlasīs, varbūt paskatīsies uz mani ne kā basketbolistu, sportistu, bet kā cilvēku."

Grāmatā ir 252 lappuses un tajā nav nevienas fotogrāfijas. Jo stāsts ir tik krāsains un spēcīgs, ka papildus ilustrācijas pat "neprasās".