Piektdien, 19.decembrī, 50 gadu jubileju svin viens no visu laiku izcilākajiem basketbola centra spēlētājiem, lietuviešu ikona Arvīds Sabonis.
Godinot izcilo basketbolistu, portāls "Delfi" piedāvā ieskatu Lietuvas basketbola leģendas karjerā, kā arī spilgtāko un drūmāko mirkļu topu.
Arvīds Roms Sabonis. Puisis no Kauņas
Arvīds Roms Sabonis piedzima 1964.gada 19.decembrī Lietuvas basketbola sirdī Kauņā, taču nopietni spēlēt groza bumbu sāka tikai 13 gadu vecumā, lai gan augumā ražens uz savu vienaudžu fona viņš bija arī agrāk. Basketbolista karjera viņam attīstījās straujiem soļiem - 15 gadu vecumā viņš jau bija vadošais PSRS junioru izlases spēlētājs, bet 16 gadu vecumā debitēja Kauņas "Žalgiris" pieaugušo komandā. 1982.gadā 17 gadu vecumā Sabonis piedalījās Eiropas čempionātā, tomēr PSRS izlases galvenais treneris jaunajam lietuvietim neuzticējās un viņš daudz nespēlēja.
1985.-1987.gadam "Žalgiris" ar Saboni trīs reizes pēc kārtas izcīnīja PSRS čempiona titulu, bet 1984. un 1985.gados (20 un 21 gada vecumā!!!) lietuviešu centru atzina par Eiropas labāko basketbolistu. Karjeras turpinājumā Sabonis vēl četras reizes tika atzīts par Eiropas labāko basketbolistu. 1985.gadā Saboni atzina par Eiropas čempionāta vērtīgāko spēlētāju, bet PSRS izlase kārtējo (un pēdējo) reizi kļuva par kontinenta čempioni.
1985.gadā NBA draftā lietuviešu centru ar 77.numuru izvēlējās Atlantas "Hawks", taču vēlāk šos rezultātus anulēja, jo Sabonis bija pārāk jauns priekš NBA drafta. Nākamajā gadā NBA draftā viņu ar 24.numuru izvēlējās Portlendas "Trail Blazers", taču pasaules spēcīgākā līga uz Saboņa parādīšanos gaidīja deviņus gadus.
Līdz ar karjeras augšupeju sākās arī Saboņa traumas, kas liedza lietuvietim spīdēt vēl spožāk. 1986.gadā viņš pirmo reizi sarāva Ahilleja cīpslu, viņam nācās ilgi ārstēties, tomēr Lietuvas PSR sporta funkcionāri lēma, ka Sabonim jāspēlē PSRS čempionāta finālā pret mūžseno pretinieku Maskavas CSKA. Iespējams, ka ārstēšanas sasteigšana arī "maksāja" Sabonim vēl izcilāku karjeru.
Neilgi pēc PSRS čempionāta 1986.gada vasarā Sabonis treniņā vēlreiz savainoja Ahilleja cīpslu, kas šoreiz basketbolistu "izslēdza" no spēlēšanas uz gandrīz diviem gadiem. 1988.gadā Seulas olimpiskajās spēlēs Sabonis atgriezās PSRS izlases sastāvā un kļuva par olimpisko čempionu. 1989.gada padomju sporta funkcionāri ļāva Sabonim doties uz ārzemēm, taču lietuvietis karjeru turpināja nevis Ziemeļamerikā, bet gan Spānijā, kur nospēlēja sešas sezonas "Valladolid" un "Real Madrid" rindās.
1992.gadā Sabonis piepildīja vienu no saviem sapņiem un Lietuvas izlases rindās spēlēja Barselonas olimpiskajās spēlēs. Pusfinālā lietuviešiem nācās tikties ar ASV "Dream team", kuriem nācās piekāpties ar 76:127. Tomēr tad sekoja spēle par bronzas godalgām pret NVS apvienoto komandu, un lietuvieši uzveica "padomju" basketbolistus ar 82:78 un izcīnīja bronzas godalgas.
1995.gadā Sabonis beidzot devās pāri okeānam uz Ziemeļameriku un sāka NBA karjeru Portlendas "Trail Blazers" rindās. Pirmajā sezonā 32 gadu vecumā viņš piedalījās NBA Zvaigžņu spēlē līgas debitantu mačā, kā arī tajā sezonā bija otrais balsojumā par sezonas labāko debitantu un labāko sesto spēlētāju. Pirmajā NBA sezonā Sabonis vidēji spēlē guva 14,5 punktus un izcīnīja 8,1 atlēkušos bumbu, realizēja 55% metienu, bet laukumā pavadīja mazāk par 24 minūtēm.
NBA Sabonis aizvadīja sešas sezonas, visus gadus "Trail Blazers" iekļuva "play off", bet lietuvietis ar savu amizanto spēles stilu kļuva par Portlendas publikas mīluli. 2001.gadā Sabonis atteicās pagarināt līgumu ar "Trail Blazers", noslēdza īslaicīgu līgumu ar Kauņas "Žalgiris", bet laukumā tā arī ne reizi neizgāja, vairāk ārstēdams savainojumus un atgūstot sportisko formu. 2002.gadā Sabonis uz vienu sezonu atgriezās NBA, nospēlēja "Trail Blazers" rindās, bet pēc tam vienu sezonu aizvadīja "Žalgiris" sastāvā gan kā spēlētājs, gan kā kluba prezidents. 2005.gadā Sabonis paziņoja par karjeras beigšanu, tomēr no basketbola neaizgāja, un šobrīd viņš ir Lietuvas Basketbola savienības prezidents un basketbola dzīves noteicējs Lietuvā.
Saboņa pieci triumfa mirkļi
20 gadu vecumā Sabonis pirmo (un vienīgo) reizi kļuva par Eiropas čempionu. Finālā PSRS izlase "vienos vārtos" apspēlēja Čehoslovākiju, bet Sabonis guva 23 punktus. Viņu atzina par finālturnīra vērtīgāko spēlētāju.
Kopumā 1985.gads bija viens no veiksmīgākajiem jaunā talanta karjerā, jo tad vēl Sabonis nebija saskāries ar savainojumiem. Kauņas "Žalgiris" ar Saboni kļuva par PSRS čempioniem, "Žalgiris" aizcīnijās līdz Kausu ieguvēju kausa izcīņas finālam, bet lietuviešu centru atzina par 1985.gada Eiropas labāko basketbolistu.
Seulas olimpisko spēļu ievadā zvaigžņotie "jugi" apspēlēja "sarkano mašīnu" ar 92:79, bet finālā PSRS izlase revanšējās. Finālā Dienvidslāvija ātri izvirzījās vadībā ar 24:12, bet Sabonis "vilka" PSRS izlasi un vairākas minūtes pirms beigu signāla bija zināms, ka padomju basketbolisti izcīnīs zeltu. Finālā Sabonis, kuru atzina par turnīra vērtīgāko spēlētāju, guva 20 punktus un izcīnīja 12 atlēkušās bumbas.
Saboņa pieci sāpīgākie zaudējumi
Pasaules čempionāta pusfinālā PSRS izlase ar Saboni un Valdi Valteru ierindā neticami izglābās spēlē pret Dienvidslāviju, pēdējās 51 sekundes laikā atspēlējot deviņu punktu deficītu un pēc tam uzvarot pagarinājumā. Tomēr finālā PSRS izlase negaidīti piekāpās ASV studentiem, kuru rindās tobrīd spēlēja vēl mazpazīstamie Deivids Robinsons, Stīvs Kers, Šons Eliots, Magsī Bougss.
Visu sezonu Sabonis un "Žalgiris" droši soļoja pretī triumfam Eiropas prestižākajā turnīrā. Finālā Sabonis guva 27 punktus, bet tobrīd viņu izprovocēja "Cibona" spēlētāji, un "Sabas" saņēma piekto piezīmi. Palikuši bez vadoņa, "Žalgiris" salūza, bet Dražens Petrovičs un "Cibona" triumfēja turnīrā.
1995.gada Eiropas čempionātā Lietuva biju tuvu tam, lai pēc valsts neatkarības atjaunošanas izcīnītu titulu. Tomēr finālā Saboni un Lietuvu "apraka" ASV soģis Džordžs Tolivers, kurš līdzīgā cīņā mača izskaņā divas reizes strīdīgā epizodē sodīja lietuvieši līderi.
Spēles uzvarētājs sev nodrošināja dalību Eirolīgas "Final Four". 2,2 sekundes pirms pamatlaika beigām "Maccabi" cerības izglābties bija gandrīz 0% - "Žalgiris" bija vadībā ar "+3", bet Telavivas komandas saspēles vadītājs Šarūns Jasikevičs nopelnīja piekto piezīmi. Atstājot laukumu, "Šaras" apsveica Saboni&co ar iekļūšanu "Final Four"...
Soda metienus vajadzēja izpildīt Giedrum Gustam, kurš līdz tam Eirolīgā bija realizējis 17 no 17 "sodiņiem". Gusts aizmeta garām abus soda metienus, Deriks Šarps trāpīja neticamu tālmetienu, un pagarinājumā "Maccabi" izrāva uzvaru, iesoļojot "Final Four".
Sabonim tā bija pēdējā spēle starptautiskā līmenī, viņš guva 29 punktus un izcīnīja deviņas atlēkušās bumbas, lietuvietis kļuva par Eirolīgas sezonas vērtīgāko spēlētāju, taču tas nespēja remdināt, iespējams, sāpīgāko zaudējumu izcilā basketbolista karjerā. Pēc vairākiem gadiem, atbildot uz žurnālistu jautājumu par šo neveiksmi, Sabonis ar rūgtumu sirdī atbildēja : "Kāpēc jāatceras? Nocērt sev roku, un tas nebūs tik sāpīgi, kā toreiz...."