Lielākais ieguvējs no 'VEF Rīga' sastāva pārbūves. Saruna ar Ingu Jakoviču

Sezonas pirmajā pusē "VEF Rīga" vadībai ilgu laiku neizdevās atrast pamatsastāva saspēles vadītāju. Ar Kevinu Dilardu līgums netika turpināts, Džastins Kobss pārbaudes laikā sevi nespēja apliecināt, līdz ar to iespēja tika dota Jakovičam.

Pats Jakovičs atzīst, ka šajā laikā viņam viegli nav klājies, jo spēlēšana tādā intensitātē bija smaga, bet daudzie zaudējumi izdarīja psiholoģisku spiedienu, taču iegūtā pieredze ir nenovērtējama.

Aizvadītajā vasarā Jakovičs bija kopā ar Latvijas izlasi Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā, bet vēl gadu iepriekš viņš ar U-20 izlasi izcīnīja Eiropas čempionāta sudraba medaļas. Šajā sezonā "VEF Rīga" sastāvā ULEB Eiropas kausa izcīņā Jakovičs desmit spēlēs vidēji laukumā pavadīja 24 minūtes, kuru laikā guva 8,1 punktu un izdarīja 3,2 rezultatīvas piespēles, kā arī izcīnīja 2,2 atlekušās bumbas. Savukārt VTB līgā viņam vidēji gūti 6,3 punkti, veiktas 2,8 piespēles un izcīnītas 2,8 atlekušās bumbas 18 spēlēs.

Šosezon, vērojot tavu spēli, rodas iespaids, ka tavs galvenais trumpis laukumā ir pārliecība. Vai pats tam piekrīti?

Jā, es domāju, ka spēlēšana ar pārliecību ir mans galvenais trumpis. Pārliecība nāk ar laiku, iespējām atrasties laukumā un trenera uzticību. Visa pamatā ir darbs. Ja laukumā spēlēšu bez pārliecības, tad es nevarēšu izpildīt spēles plānu tik veiksmīgi.

Tajā pašā laikā man ir vairāki citi ieroči.

Tu esi viens no tiem, kurš nebaidās mest pēdējo sekunžu metienus, un tos realizē. To var uztrenēt?

Metot šos metienus, kādam jau vajag arī iekrist. "Trakie" metieni nekrīt katru dienu. Es tajos brīžos nedomāju. Pēdējās sekundēs labāk izmest metienu nekā pieļaut kļūdu, tāpēc neviens par to man nevar pārmest.

Vai to var uztrenēt? Es domāju, ka nevar. Tas ir kaut kas tāds, kas "sēž" iekšā spēlētājā. Es sajūtu, ka vajag mest, un metu.

Kā bija aprast ar situāciju, kad biji vienīgais izteiktais saspēles vadītājs komandā? Jo pēc Kevina Dilarda atlaišanas klubs ilgu laiku meklēja vēl vienu spēlētāju šajā pozīcijā.

Tas bija ļoti grūti. Es šim līmenim esmu diezgan jauns. Kad komandā bija problēmas ar saspēles vadītājiem, un biju vienīgais izteiktais spēlētājs šajā pozīcijā, savu iespēju izmantoju tīri labi, lai arī uzvaras tajā brīdī mums nebija. Pretinieki bija ļoti spēcīgi. Iespējams, ka tajā brīdī man arī radās pārliecība par saviem spēkiem, varēju spēlēt ilgas minūtes un tiku pie iespējas sevi pierādīt.

Taču komandai pietrūka vēl viena saspēles vadītāja, jo, spēlējot 30 minūtes, es vēl nevaru visu izdarīt vienlīdz augstā līmenī. Kājas vairs nevelk uz priekšu.

Šajā sezonā "VEF Rīga" piedzīvoja garu zaudēto spēļu sēriju. Cik smags šis periods bija tev kā spēlētājam?

Vispirms bija jāmēģina ar sevi tikt galā, jo treneris un skatītāji gaidīja uzvaras. Pirmkārt, man bija jātiek galā ar to, ka iepriekš nebiju tik daudz spēlējis tādā līmenī. Man vajadzēja kontrolēt komandas spēli pret ļoti spēcīgām komandām. Tajā brīdī apzinājos, ka es vēl nevaru tādā intensitātē nospēlēt 30 minūtes vienlīdz labā līmenī.

Tas, ka sezonas laikā komandā mainījās spēlētāji, ietekmēja sniegumu. Visu laiku saspēlēšanās bija jāsāk no jauna. Komandas spēlē ļoti daudz kas atkarīgs no viena cilvēka, īpaši no saspēles vadītāja.

Nesen apritēja gads, kopš esi VEF komandā. Cik ļoti esi progresējis šajā laika posmā?

Ļoti esmu progresējis. Pēc pagājušās sezonas es to tik ļoti nejutu, bet tagad tas viss "nāk vaļā". Iepriekš es spēlēju tikai LBL un BBL turnīros, bet tagad jau ULEB Eiropas kausā un VTB Vienotā līgā, kur līmenis ir krietni augstāks. Pagājušajā gadā es VEFā tik daudz nebiju laukumā, tikai epizodiski, taču arī tas noderēja. Vasarā treniņi kopā ar izlasi bija vērtīgi, šeit klubā treniņu apstākļi ir augstā līmenī. Ir viss nepieciešamais, lai es varētu progresēt.

Kā tu domā - tu šobrīd spēlē labāko basketbolu savā līdzšinējā karjerā?

Viennozīmīgi jā. Tādā līmenī es nekad neesmu spēlējis, un jūtu, ka daudzas lietas varu izdarīt veiksmīgi. Es varu spēlēt brīvi un neuztraukties par kaut kādām kļūdām. Man jāturpina darīt savs darbs.

Trenera uzticība arī netraucē.

Protams. Ar katru brīdi es arvien vairāk jūtu, ka treneris man uzticas. Tas dod brīvību laukumā.

Kā ir spēlēt komandā, kas pirms sezonas praktiski veidota no jauna?

Jā, šogad komanda mums ir gados ļoti jauna un pilnībā izmanījusies, salīdzinot ar pagājušo gadu. Sajūtas man šeit ir labas, jo gandrīz ar visiem esmu jau pirms tam spēlējis. Latviešu spēlētāju kodols komandā ir labs, pārsvarā esam vienaudži, tāpēc jokus ģērbtuvē visi saprot. Tomēr spēlēs mums vēl pietrūkst pieredzes.

Tieši pieredzes mums pietrūka vairākās Eiropas kausa spēlēs, kad mēs nemācējām nospēlēt galotnēs. Mēs trīs ceturtdaļas varējām noskriet, bet beigās kaut kā pietrūka. Nemācējām nospēlēt gudrāk.

Cik reāli ir tas, ka "VEF Rīga" latviešu spēlētāju kodols paliks kopā vairākas sezonas, tādējādi turpinot komandas attīstību?

Tas ir labs jautājums, taču nekad neko nevar zināt. Es domāju, ka tā ideja attīstīt mūs, jaunos spēlētājus, ir pilnīgi pareiza. Šeit jau tas tika darīts pirms vairākiem gadiem, līdz beidzot komanda bija ļoti konkurētspējīga. Tur vairākus gadus bija viens un tas pats kodols, un tā ir vieglāk spēlēt, jo katru sezonu nemainās sastāvs. Tāpēc mums šogad neiet tik viegli, jo mēs būtībā tikai tagad esam sanākuši kopā. Visam vajag laiku.

Pēc Eirokausu sezonas beigām treneri sacīja, ka tagad komandai būs vairāk laika trenēties, kas palīdzēs uzlabot sniegumu. Vai šobrīd spēlētāji labāk sāk saprasties laukumā?

Iespējams, ka mums pirms tam bija pārāk maz laika treniņiem, jo spēles bija ļoti bieži. Taču tajā pašā laikā es nedomāju, ka mēs no tā zaudējām, jo spēlētājs visvairāk iegūst tieši spēlējot. Daudzie pārlidojumi, protams, nogurdināja, jo lielākā daļa no mums nebija tādus iepriekš piedzīvojuši.

Bija posms, ka treniņu bija ļoti maz, un fakts, ka mums ir ļoti jauna komanda, noteikti ietekmēja spēli. Tagad jau mums iet labāk.

Kādiem saviem spēles elementiem šobrīd pievērs pastiprinātu uzmanību?

Šobrīd strādāju pie spēles lasīšanas. Man kā saspēles vadītājam ir jāredz, kurš spēlētājs ir brīvs, kā labāk rīkoties konkrētajā situācijā. Šobrīd mēģinu strādāt pie komandas kopējās bildes - kā saasināt spēli, kā atrast brīvu spēlētāju. Individuāli strādāju pie visiem spēles elementiem, nekas nav tik labs, lai apstātos pie savas attīstības.

Cik ļoti seko līdzi savai statistikai? Piemēram, Eiropas kausā tev līdz šim bijusi vislabākā individuālā statistika. Tev šī turnīra spēles vairāk patika?

Īpašu uzmanību statistikai nepievēršu, taču tai vajag sekot līdzi, lai zinātu, ko tu laukumā izdari. Tas posms, kad spēlējām Eiropas kausā, mums bija ļoti saspringts. Mēs uz katru spēli izgājām, kā uz pēdējo. Man patika šīs spēles un tā spriedze, taču es domāju, ka man vajadzēja komandai palīdzēt vairāk. 

Pret kuru spēlētāju tev šosezon bija visneparocīgāk spēlēt?

Bijušais Eirolīgas spēlētājs Tairīss Raiss, kurš tagad spēlē "Himki" komandā. Viņš izmantoja katru manu kļūdu. Kad sedzu ciešāk, viņš gāja man garām, ja no viņa atkāpos, viņš meta tālmetienu. Raiss ir ļoti gudrs spēlētājs un ne velti viņam ir miljonu līgums. Būtu jocīgi, ja es viņu tagad varētu "nokrampēt" un atstāt uz nulles.

Vai tev ir kāds spēlētājs, no kura tu mācies, skatoties augstākā līmeņa spēles Eirolīgā vai NBA?

Es skatos Eirolīgu un man ļoti patīk Serhio Rodrigess no Madrides "Real". Ļoti patīk, kā viņš lasa spēli, kā izmanto savas iespējas. Viņš noteikti ir mans favorīts un piemērs.

Šogad Latvijā notiks Eiropas čempionāta grupu turnīra spēles. Ar kādām cerībām raugies uz šo notikumu?

Ja godīgi, tad par to visu vēl neesmu domājis. Es, protams, ceru, ka būšu izlases kandidātos. Man ļoti patīk, ka grupu turnīra spēles notiks Rīgā un skatītāji noteikti piepildīs arēnas tribīnes.

Es gribu trenēties izlasē un būt starp Latvijas labākajiem. Atrašanās šajā apritē ir tieši tas, kas vajadzīgs manai izaugsmei.

Latvijas izlasē vienīgais "tīrais" saspēles vadītājs ir Jānis Strēlnieks. Tas noteikti vairo tavas iespējas. 

Jā, es domāju, ka man ir iespēja iekļūt izlases divpadsmitniekā un par to cīnīšos. Jānis Strēlnieks spēlē augstā līmenī, un man jāstrādā, lai varētu sasniegt to pašu. Man ļoti žēl par Kaspara Vecvagara savainojumu, kurš būtu labs kandidāts uz vietu izlasē. Viņš man ir labs draugs un iepriekš bijis labs komandas biedrs. Tomēr cita neveiksme varētu būt mana veiksme. Es cīnīšos.

Jau iepriekšējā vasarā biji Latvijas izlasē Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā. Rodas iespaids, ka tas tevi ļoti pozitīvi ietekmējis.

Jā, man ļoti patika tas laiks. Pirmo reizi biju pieaugušo izlasē. Atceros, ka 13, 14 gadu vecumā skatījos, kā Kristaps Janičenoks skraidīja pa laukumu izlases formā, bet tagad es varēju ar viņu kopā spēlēt. Man bija iespēja viņus iepazīt, tas bija baigi interesanti.

Šogad Latvijas basketbola līgā (LBL) jau bija viens "VEF Rīga" un "Ventspils" duelis, un tuvojas jau otrs. Pirmā spēle basketbola aprindās izraisīja īpašas emocijas, jo daudziem nepatika, ka spēle risinājās Bauskā. Kā šī situācija izskatījās no tava skatu punkta?

Man tā spēle īsti nepatika, jo mēs zaudējām, lai arī spēles sākums nebija slikts. Ja mums būs pienesums no septiņiem vai astoņiem spēlētājiem, mēs varēsim uzvarēt "Ventspili".

Tas, ka spēle notika Bauskā, man īsti netraucēja. Varbūt pret šādu komandu, kā "Ventspils", gribētos spēlēt "Arēnā Rīga", kur mums būtu priekšrocības. Šajā gadījumā mums bija mājas spēle, bet nebija priekšrocības. Tā ideja man patīk, mūs Bauskā ļoti labi sagaidīja un bija priecīgi par šo notikumu. Atmosfēra bija ļoti laba.

Ko tu domā par šī gada LBL čempionātu? Vai jūsu zaudējums "Jēkabpilij" bija sagadīšanās vai pierādījums, ka čempionāts paliek spēcīgāks?

Latvijas līgas līmenis noteikti ir audzis. Pirmās sešas komandas ir ļoti stipras. Taču tas nav iemesls, kāpēc mēs zaudējām Jēkabpilī. Noteikti vaina bija tajā, kā mēs noskaņojāmies spēlei. Negribu teikt, ka mēs braucām negatavi, taču zemapziņā noteikti bija doma, ka beigās uzvarēsim. Redz, šoreiz nesanāca. Viņi ļoti labi izmantoja savas priekšrocības. Tā spēle mūs visus sapurināja.