'VEF Rīga' spēlēšana Vienotajā līgā, atteikšanās no Eirokausiem un nākotnes vīzija. Saruna ar Edgaru Jaunupu  (107)

Pati komanda kopā pulcēsies augustā, kad arī būs lielāka skaidrība par komandas sastāvu, kā arī budžetu. Portāls "Delfi" piedāvā interviju ar "VEF Rīga" padomes priekšsēdētāju Edgaru Jaunupu - gan par izmaiņām komandā, gan par kluba nākotnes vīziju un Latvijas izlases cerībām pirms Rīgā gaidāmā Eiropas čempionāta finālturnīra.

Nesen bija VTB Vienotās līgas klubu pārstāvju tikšanās. Kas jauns šajā turnīrā?

Runājot par nākamo sezonu, nekas nemainās sportiskā aspektā. Par dalību - izmaiņas minimālas, viena bankrotējusi komanda, ienāk gruzīni, paliek somi, čehi, igauņi. Tur tāds stabilitātes periods ir iestājies. Pirmajos gados, kad līga attīstījās, bija pārmaiņas katru gadu. Gruzijas ienākšana ir pozitīvi zīme, jo līga paplašinās reģionāli, kā arī pašam klubam ir ir lielas ambīcijas, un tas ir tikai labi. Gruzijas ienākšana nepalielinās klubu izmaksas ceļošanas dēļ, jo Tbilisi vai kāda Krievijas tālāka pilsēta - tas daudz nemaina. Arī regulārā čempionāta spēļu skaits šobrīd ir optimāls un ilgtermiņā vajag pie šādas izspēles pieturēties.

Kādas ir VTB līgas nākotnes vīzijas?

Runājot par formātu, tad ir pārliecība, ka šis formāts ir jānotur kādus piecus gadus, lai redzētu, kādus augļus un rezultātus līgas attīstībā tas dod. Domāju, ka tā arī būs, ka saglabāsies šāds formāts.

VTB līgā ir daudzi lielbudžeta klubi, ar kuriem "VEF Rīga" nevar "mēroties spēkiem" finansiālā jomā. Bet kāds kopumā ir "VEF Rīga" statuss VTB iekšienē?

Grūti par to spriest, to var citi analizēt. Ja spriežam pēc tā, kāda ir tradīcija VTB līgā lēmumu pieņemšanā, tad visi mūsu priekšlikumi ir daudz maz pieņemti. Mēs bijām pirmie, kas gribēja pāriet uz vienas grupas formātu, CSKA bija pret to, bet tāds formāts ir tagad. Es teiktu, ka esam viens no vecajiem klubiem, kura viedoklī ieklausās - ne tikai līgas vadība, bet arī klubi. Mēs vecie esam kādi pieci, tad varam būt tādi kā vecbiedri vai dibinātāji, kuros ieklausās. Esam gandarīti, jo līgas vadības priekšlikumi par niansēm nonāk pie mums ātrāk, daudz konsultējas, pēc tam līgas valdes sēdes ir mierīgākas, jo ir diskutēts pirms tam jau. VTB līgā viedokļi tiek ņemti vērā. Var teikt, ka mums ir neproporcionāli liela ietekme un vērība pret mums salīdzinot ar mūsu budžetu un sportiskajiem panākumiem.

Kad "VEF Rīga" pievienojās un piekrita spēlēt VTB līgā, tika runāts, ka komandai vajag augt. Kā "VEF Rīga" ir izaudzis, jo "Aldaris" Latvijas Basketbola līgā (LBL) regulārajā čempionāta komandai tik labi neveicās?

Runa ir par prioritātēm. "VEF Rīga" vienmēr prioritāte ir bijuši starptautiskie turnīri, tāpēc zināmā mērā upurējām LBL regulāro sezonu, kurā nebija tas labākais sniegums. Cita lieta ir LBL "play off", un tas mums ir prioritārs. VTB līgas gadījumā ir tāpat - regulārā sezona ir galvenais turnīrs regulārajā sezonā, tas ir galvenais arguments, kāpēc pie mums nāk labi basketbolisti par relatīvi zemu cenu, jo viņiem ir iespēja parādīt sevi augstā līmenī. Sevi parādīt kā preci. Tāds arguments bija arī mūsu pašam Jānim Timmam, lai izvēlētos starp ārzemju klubu un mums. Tieši VTB līga bija arguments. Jo VTB līga pēc spēka ir gandrīz vai otrā Eiropā pēc Spānijas. Sportiskais līmenis klubam ir audzis, turpinām augt. Skaidrs, ka tad, kad budžets pieauga, varēja vēlēties arī lielāku sportisko izaugsmi. Šobrīd, kad budžets samazinās, grūtāk būs pacelt sportisko, salīdzinot ar pērno. Bet nu sportiskais līmenis samazinās mazāk nekā budžets. Šī brīža situāciju var formulēt šādi - ar daudz mazāku budžetu izdarām vairāk, nekā ar lielāku budžetu pirms 3-4 gadiem.

Pēdējos mēnešos "VEF Rīga" pārdevis Jāni Timmu un Rodionu Kurucu. Klubs sācis nodarboties ar basketbolistu pārdošanas "biznesu"?

Nē, tā nekādā gadījumā nav prioritāte. Sakritība. Un arī normāla parādība basketbolā. Līdz šim neesam izcēlušies ar basketbolistu pārejām, bet tagad tā noticis. Bet tā nebūs mūsu pamatdarbība, mums basketbols ir pamatdarbība. Protams, ja ir izdevīga iespēja vienoties ar spēlētāju un klubu par pāreju, to vajag izmantot, nevajag kaunēties, jo tās ir jaunas iespējas. Rodiona pāreja ir apliecinājums, jo skaidrs, ka viņš "Barcelona" uzmanības lokā nebūtu nonācis, ja nebūtu VEF jauniešu skolas. Jo tieši tur viņš varēja spēlēt Eirolīgā jauniešiem, kur arī viņu pamanīja, jo pamatsastāvā viņš vēl nebija nostiprinājies. To var saukt par izdevīgu darījumu ar nākotnes efektu, jo spēlētāji sapratīs, ka caur mūsu sistēmu var veidot karjeru. Mēs kā klubs arī iegūsim, jo kādu laiku būs spēlētāji, par kuriem citi klubi ir gatavi maksāt vairāk, taču viņi gatavi spēlēt šeit par mazāku summu, jo vēlāk var iegūt labāku turpinājumu. Tāds abpusējs izdevīgums.

Kurucs ir lielākais darījums klubam?
Jā, laikam tā var teikt. Bija daži gadījumi ar krievu basketbolistiem, bet Rodions ir pirmais lielākais darījums.

Var teikt, ka VEF tagad daļēji atgriežas pie jauno talantu kalves, jo pēdējos gados nāca pieredzējuši spēlētāji, nevis no jauniešiem?

Skatīsimies. Skaidrs, ka jaunajiem būs daudz vairāk iespēju sevi apliecināt lielajā komandā. Taču jāsaprot, ka mēs spēlējam nopietnā kompānijā VTB līgā, tur nevar tikai ar jauniešiem spēlēt, tas neko nedos jauniešiem, jo tur ir lielas slodzes un viņi tiks "samizoti". Lielais iemesls ir - jaunais spēlētājs aug partnerībā ar pieredzējušajiem. Kāds jaunais spēlēs, bet protams, ka ar kādu pieredzējušu blakus, kurš jaunajam var ko dot. Sinerģijai ir jābūt. Varbūt mums bija dažus gadus konservatīvāki treneri, kuri uzticējās vairāk vai tikai pieredzējušajiem, bet esam izdarījuši secinājumus, un jaunajiem būs vairāk iespēju.

Vai VEF Rīga jaunatnes sistēmā ir vēl kāds Rodions Kurucs?

Manuprāt, Rodions ir supertalants, kāds pasaules basketbolā nedzimst bieži, kur nu vēl Latvijā. Viņam vēl gan talants nopietni jāattīsta. Ir daudz talantīgu jaunu puišu, jo mums ir labi jauniešu starti. Varbūt nav supertalantu, bet ne vienmēr jābūt supertalantam, lai basketbolā sasniegtu augstas virsotnes. Varbūt ne pašas augstākās, bet pietiekami augstas. Jābūt kvalitatīvam, gudram spēlētajam. Ir jaunie, gan VEF sistēmā, gan Latvijas jaunatnes sistēmā. Latvijas basketbolā pēdējos, ja tā var teikt, ir zināms "ražas laiks", jo saņemam augļus par to, kas darīts pirms vairākiem gadiem.

"VEF Rīga" šogad izlēma nespēlēt Eirokausos. Kāda ir VEF pozīcija šajā jautājumā?

Pirmkārt, tas bija kopīgs lēmums ar treneri. Galvenais - nav skaidrība, kas būs Eirokausos nākamgad. Divas organizācijas rīkos turnīrus. Gads, kad tiks skaidrotas attiecības starp FIBA un ULEB, un no tā cietīs basketbols. Otrs aspekts - ierobežota budžeta periodā ir savas prioritātes. Eirokausu sistēma šī brīža variantā mums nav interesanta. Nekādā ziņā - ne finansiālā, ne sportiskā. Ar 10 garantētām spēlēm pusotrā mēnesī turnīrs mums ir nepievilcīgs. Pusotra mēnesī koncentrētas daudz spēles, un pēc tam iespējams nekas. Ja tu netiec tālāk, tad tev ir tukša sezona starptautiskā līmenī. Tādā ziņā Eirokausi nevar sacensties ar VTB līgu, kas piedāvā regulāras spēles gandrīz visas sezonas gaitā. Un augsta līmeņa spēles.

Kādu pozīciju Eiropas basketbola strīdā ieņem VEF?

Nekādu. Mums ir tā veiksme, ka ir iespēja spēlēt VTB līgā, kur viss ir skaidrs, sakārtots un loģisks formāts. Skaidrs, ka karš starp organizācijām Eiropas basketbolā ir jāizbeidz, un jo ātrāk beigsies, jo labāk. Gandrīz, vai vienalga, kurš uzvar, gribas miera periodu.

Vai FIBA ir veikusi kādu piedāvājumu par jauno turnīru?
Vispārējas vēstules, kur saka, ka piedāvās finansiāli izdevīgākus nosacījumus, garantijas, utt. Bet tas ir vispārējs. Domāju, ka tas ir sasteigts un pēkšņi. Skaidrs, ka FIBA ir nopietna organizācija un, agri vai vēlu, viņa savu panāks. Varbūt arī labi. Jo šī brīža situācija ir sliktākais, kas ir basketbolam.

Vai uz VEF reputāciju tas neatsauksies?

Domāju, ka uzvarēs FIBA un tad piedāvās saprotamu sistēmu, kurā, droši vien, arī VEF spēlēs. Dotajā mirklī tik lielas neskaidrības, ka nevaram atļauties spēlēt kaur kur, tikai tāpēc, ka ir kāda iespēja. Nav zināms, vai spēlē spēcīgākās, utt. komandas. Zināma pauze attiecībā uz Eirokausiem. Tad arī skatīsimies.

Vai pauze arī tādēļ, ka "VEF Rīga" ir sastāva pārmaiņas un veidojas jauna komanda?

Nē. Tas nav iemesls. Mēs nevarētu spēlēt VTB līgā, kur līmenis ir daudz augstāks nekā Eirokausu grupā. Bet, jā, ar pieredzējušāku komandu būtu iespējams spēlēt vairāk spēles, bet tiek veidota jauna komanda, tāpēc vairāk laika treniņiem - gan taktiskiem, gan fiziskiem.

Savulaik gan ASK un VEF atjaunošanā daudz tika runāts par Eirolīgu. Kas trūkst Latvijas basketbolam, lai tur spēlētu?

Divas lietas. Reputācija, ka esam spēcīga basketbola nācija. Vajag vairākus labus rezultātus [Latvijas vīriešu basketbola] izlases līmenī, vairākos čempionātos iekļūt astotniekā. Otrs - budžetam jābūt 3-4 miljonu eiro robežās, un ar garantiju. Latvijas basketbolā tas ir iespējams, tā nav astronomiska nauda, bet ne šobrīd. Klubi ir bijuši tuvu tādam budžetam Latvijā. Bet tomēr vairāk reputācija - būsim godīgi. Šobrīd neesam favorītnācija attiecībā uz basketbolu. To attieksmi ļoti labi maina jaunie un meitenes (izņemot pēdējos čempionātus, kas nesanāca). Vīriem tagad jāpaveic kaut kas. Jābūt regulāram astotniekam, lai cerētu, ka kāds mums iedos kādu ekskluzīvu iespēju regulāri spēlēt nopietnākajās klubu sacensībās Eiropā.

Tās ir arī zināmas aizkulišu cīņas. Latvija netiek iekšā šajā "virtuvē"?

Nē, mēs vienkārši nekvalificējamies šai "virtuvei". Ne ar izlašu startu (vīru), ne ar savu budžetu klubiem. Esam vieglākā svara kategorijā nekā lietuvieši, nekā citas nācijas.

VEF kluba vēsturē pagājis zināms periods. No malas līdzjutējam varbūt šķiet, ka komanda zināmā mērā stagnē un nav soļu uz priekšu. Kāds ir kluba vadības skats?

Tas ir gan jā, gan nē. Kluba pirmajos gados bija strauja attīstība. Tas radīja iespaidu, ka tā var turpināties mūžīgi. Bet, lai pārkāptu kādu līmeni, ir jāpavada arī kādi 10 gadi. Jāgaida, vajag būt pacietīgiem. Kauņas "Žalgiris" arī bija iestagnējis uz gadiem 10, bet tad 90.gados otrajā pusē bija lielie panākumi. Jābūt pacietīgam, veidojot komandu. Uzkrājot pieredzi, enerģiju. Jānopelna arī veiksmes faktors.

Jaunais treneris ir solis uz priekšu attīstībā?
Nezinu, vai viņš ir labāks kvalitātes ziņā. Bet solis uz priekšu ir tajā ziņā, ka ārzemnieks no Rietumiem. Jauna pieredze, kāda nav mums bijusi. Domāju, ka tas būs nopietns ieguldījums nākotnes panākumos. Rietumu pieredze mums nav bijusi.

Kāpēc izvēlēts cilvēks ne no mums zināmās "basketbola virtuves"?

Tas ir apzināti. Cilvēks, kurš nezina mūs, no malas paskatās - viņš nezina mūsu tradīcijas, mūsu basketbola stereotipus. Tāds cilvēks būs objektīvs, neitrāls, varēs pateikt, kurš ir labāks, kurš sliktāks. Skaidrs, ka iepriekšējiem treneriem bija kādi stereotipi un daudziem bija padomju treneru skola. Nikolajs Mazurs varbūt mazāk, bet arī viņš smēlies no tās. Tā ir augsta līmeņa basketbola skola un es to nekādā gadījumā nenoniecinu, bet ir arī citas basketbola skolas.

Par Nikolaju Mazuru. Nebija par agru šķirties?

Viņš pats vēlējās. Ir tādi brīži, kad cilvēki paši jūt, kas ir jādara. Tas, vai lēmums ir pareizs vai nepareizs, rādīs laiks. Viņš bija mentāli gatavs tam. Cilvēks jau pats iekšēji jūt, kas jādara. Viņš to vēlējās. Domāju, ka tad arī vajag darīt. Pats runāju ar Nikolaju, viņš teica, ka tas mirklis ir šobrīd.

Kāds budžets būs VEFam nākamajā sezonā?
Pie tā vēl strādājam, bet skaidrs, ka mazāks kā pagājušā gadā. Ciparos negribu prognozēt, to zināsim augusta beigās.

Vēl viena lieta, kas uztrauc līdzjutējus, īpaši Rīgā. Tā ir "VEF Rīga" spēlēšana ārpus Rīgas. Vai tā ir sevi attaisnojusi?

Grūti spriest. Nav pagājis tik daudz gadu, lai spriestu. Ir jāpaiet 5-10 gadiem, lai redzētu, vai ir augļi. Es personīgi ticu šai izvēlei. Daudz saņemam atgriezenisko saiti no reģioniem. Manuprāt, mūsu spēlēšanai bija liela loma Saldū profesionālā basketbola attīstībā. Protams, ka ir daudz neapmierināto, īpaši Rīgā. Vai turpināsim, to lemsim ar treneri, viņam būs zināma loma. Uzskatu, ka vajag darīt arī tālāk. Reģionus jau mainīsim, bet Latvija nav tik liela, lai daudz ko mainītu.

Par VTB līgu un politiku. Daudzi saiknes ar Krieviju šobrīd uzskata par nepieņemamu. Kā VEF izjūt Krievijas-Ukrainas attiecības uz "savas ādas"?

Nekā. Nekad tur politika nav iesaistīta. Atšķirībā no KHL, kas tomēr ir Krievijas atklātais čempionāts. VTB līga tāda nav, VTB līga tomēr ir starptautiska. VTB līga ir daudz rietumnieciskāka, arī iekšējā darbības un domāšanas ziņā. Mums vadībā strādā čehi, lietuvieši. Nekad to politiku neesam jutuši un arī neko neapspriežam. Protams, emocionāli, īpaši Latvijā, Krievijas darbība attiecībā pret Ukrainu nav attaisnojama un ir nepieļaujama Krievijas agresija. Bet dažreiz sabiedrībā kāda iemesla dēļ cenšamies saraut jebkādas attiecības, un neuzskatu, ka tas ir labi. Saraujot attiecības, mēs laužam iespēju dot arī kaut ko pozitīvu Krievijas sabiedrībai - vai tā būtu kultūras joma vai sporta joma. Domāju, ka jāstiprina attiecības šajā jomā, bet, protams, ka skaidri jānostājas šajā Krievijas un Ukrainas strīdā pozīcijā, ka tas ir starptautisks noziegums. Tur nav kompromisu. Bet tas nenozīmē, ka jāsarauj attiecības ar Krievijas tautu, ar kuru mums tomēr ir daudz kopīgu interešu.

Kas veidos VEF sastāvu?
Treneru kolektīvs. Un tā būs. Skaidrs, ka citi arī iesaistās, bet gala lēmums ir trenerim.

Kāds būs VEF pie jaunā trenera?

Komandu, kurā nebūs izteikta līdera, nebūs spilgtu zvaigžņu, bet pati komanda būs zvaigzne. Punktus gūst katrs spēlētājs, 5 spēlētāji taisa rezultātu, nevis 1-2. Ļoti disciplinēts basketbols, skatāms basketbols, ar lielu nozīmi aizsardzībai.

Cik ārzemnieki?

Vēl nevaru pateikt, kādas būs sarunas ar latviešiem, pēc tam skatīsimies.

Spāņi?
Varētu būt, varētu būt kāds spēlētājs ar spāņu pieredzi.

Vai trenerim tiks dots laiks, lai apliecinātu sevi?

Mēs esam pierādījuši, ka esam šajā jomā lēnprātīgi. Pagājušajā sezonā, kad daudzi teica, ka vajag atlaist Mazuru, mēs sapratām to kā dabisku reakciju un ļāvām strādāt. Jaunajam trenerim noteikti vismaz viena sezona. Sezonas otrajā pusē jāsāk veidoties komandas pamatiem un vīzijai.

Pēdējos gados Eirokausos un VTB līgā nav izdevies ko spoži. Vai VEF apzinās savu vietu, ka nevar varbūt šobrīd augstāk tikt?

Lai gan nav skaļi sasniegumi, mēs to uztveram normāli. Jāapzinās, ka zaudējums ir sporta sastāvdaļa. Jāmāk zaudēt. Jā, divus gadus nebijām VTB "play off", bet pirms tam divus gadus bijām. Zaudējums ir sporta sastāvdaļa. Tikai cilvēki, kuri sportā neko nav darījuši, uzskata zaudējumu par neizdarību vai kļūdu. Jāmāk zaudēt. Zaudējumos tu ko lielu iemācies - ne tikai sportā, bet arī dzīvē.

Par izlasi. Vai VEF nedomā kā izlases bāzes klubu?
Tam jānotiek dabiski, nedrīkst mākslīgi veidot. Jādara darbs un, ja no VEF komandas 7-8 spēlēs izlasē, tad tā varēs teikt. Ja spēlēs 3-4, tas jau būs labi, jo daudzi vadošie spēlē ārzemēs.

Latvijas līdzjutējs vienmēr vēlēsies, lai valsts labākie spēlētu mājās. Kā ir šajā jautājumā?

Skaidrs, ka nevaram atļauties. Viņi ir daudz dārgāki finansiālā ziņā. Ļoti daudz Latvijas spēlētāji vienā sezonā saņem tik, cik ir VEF budžets. Viņi ir iIzauguši līdz līmenim, kas mums nav pa kabatai. Tāpat kā operas solisti. Viņi arī dzied pasaules labākajās operās. Viņi ik pa laikam uzdzied Latvijā, basketbolisti uzspēlē izlasē. Tas ir normāli.

Septembrī Rīgu sagaida pēdējo gadu lielākais sporta notikums valstī - Eiropas basketbola čempionāts. Ko sagaidi no šī turnīra?

Manī ir milzīgs optimisms, ka viss būs labi, un tas mani biedē, bet paturēšu pie sevis lielo optimismu. Ticu, ka 80 gadus pēc iepriekšējās uzvaras un 78 gadus pēc turnīra Rīgā, atkal kaut ko varam. Tieši šogad, kad Latvijas basketbols par sevi ir licis runāt - Kristaps Porziņģis, arī U-20 izlase. Domāju, ka sapnis par Rio, vismaz par kvalifikāciju, nav nekas nereāls. Ticu šim Latvijas izlases kodolam, šim sastāvam, kas ir slīpēts un veidots kopš 2010. gada.

Spēlēšana Rīgā dos stimulu vietējam basketbolam?
Pārliecināts, ka jā. Daudzi varbūt domā, ka basketbolu klātienē skatīties nav interesanti. Bet, atnākot uz pilnu arēnu, cilvēki varbūt saņems stimulu, lai atnāktu septembra beigās jau uz VEF. Svarīgi, lai mēs esam kvalitatīvi (no sportiskā viedokļa) gatavi sezonas sākumam. Tad mēs varam to "basketbola vilni" pārņemt. Ja paklupsim, tad tas var neizdoties. Bet raugāmies uz lūzuma gadu arī saistībā ar līdzjutēju piesaistīšanu tribīnēs.