'Kareivis' no Meksikas valstsvienības. Intervija ar 'VEF Rīga' spēlētāju Krusu

"VEF Rīga" aizsargs Kruss intervijā kluba preses dienestam stāstīja par meksikāņa dzīvi Rīgā, plāniem uzcienāt komandas biedrus ar burito, kā arī sezonu Latvijas vadošajā basketbola vienībā.

Esi pirmais meksikāņu basketbolists Latvijas klubu basketbolā. Kā ir dzīvot šajā pasaules malā?

Pavisam noteikti šeit ir citādāki apstākļi, nekā pie kādiem esmu pieradis iepriekš. Taču viena no lietām, ko man ļoti patīk darīt, ir ceļot un mācīties jaunas lietas. Kā biju teicis jau pirms sezonas, ierados šeit spēlēt, ko arī daru, tāpēc varu teikt, ka Rīgā jūtos itin labi.

Kuras lietas nāca kā jaunums, ierodoties Latvijā?

Pašā iesākumā bija sarežģīti, jo nebija zināšanu, kur iet un ko kur atrast. Labā ziņa visā ir tā, ka lielākā daļa šeit runā angļu valodā, kas neapšaubāmi palīdz. Sadzīviskajā ziņā kā vienu no piemēriem varu minēt pilsētu un tieši ceļa zīmes. Tās krasi atšķiras no tām, pie kā esmu pieradis Meksikā. Tāpēc, pārvietojoties pa Rīgu, bieži vien līdz galam neizprotu ceļa zīmes. Ne velti šosezon divas reizes mani jau apturējuši ceļu policisti. Vienreiz nācās maksāt sodu, bet otro reizi kārtībsargs saprata, ka esmu ārzemnieks, tāpēc vienkārši paskaidroja manu kļūdu un palaida prom. No basketbola skatpunkta arī ir daudzas atšķirību. Šeit ir citādāka trenēšana, spēlēšana, bet man tas patīk, jo tas sasaucas ar manu vēlmi arvien mācīties kaut ko jaunu.

Kādi vispār Tev ir priekšstati par Eiropu un konkrētāk Rīgu?

Pirms šīs sezonas VEF biju paviesojies Eiropā, kad ar Meksikas valstsvienību piedalījos Pasaules kausā Spānijā. Tomēr tā ir cita Eiropas daļa, kas arī atšķiras no šīs puses. Tieši Rīga izveidojusi iespaidus ar savu skaisto vecpilsētu. Ik pa laikam dodos turp ar savu draudzeni uz kādu maltīti vai pastaigu.

Vai Rīgā esi uzņēmis arī kādus savus ciemiņus?

Novembrī mūs apciemoja draugs no ASV, kurš šeit uzturējās nedēļu. Atsauksmes par pilsētu bija pašas labākās, īpaši par vecpilsētu. Bija iecere uzaicināt vecākus, bet tas nav vēl izdevies, jo no Meksikas uz šejieni ir ļoti sarežģīts ceļš, tāpēc vēl tikai apsveru šādu domu.

Vai ir sanācis Rīgā satikt kādus meksikāņus vai spāņu valodā runājošos?

Līdz šim meksikāņus vēl nav izdevies satikt, taču vienā no spāņu restorāniem satikām spāņu valodā runājošos. Pārējā laikā vienīgā spāņu valodas saziņa bijusi minimāla, atskaitot vien komandas biedru Gilji (Rubio).

Iedziļinoties sportiskajā pusē, tad tā kā šī ir Tava pirmā sezona Eiropas basketbolā, kādas atšķirības saskati ar iepriekš pieredzēto?

Eiropā tiek spēlēts strukturēts basketbols. Kombinācijas perfekti tiek izspēlētas līdz galam - tā dara lielākā daļa komandu. Lai arī šeit ir gana daudz individuāli spēcīgu spēlētāju, pamatā dominē komandas basketbols. Pret tādu ir grūti spēlēt, jo ir gudri un meistarīgi spēlētāji, kas tajā pašā laikā iekļaujas izveidotajās sistēmās. Tā ir viena no lielākajiem atšķirībām. Piemēram, Latiņamerikā komandas ar meistarīgiem spēlētājiem nekautrējas spēlēt brīvāku basketbolu.

Iepriekš profesionāļa karjerā spēlēji Meksikas un Argentīnas līgās. Kā salīdzinātu tās ar VTB Vienoto līgu un Latvijas Basketbola līgu?

Nešauboties varu apgalvot, ka VTB Vienotā līga ir pats augstāks līmenis, kurā līdz šim jebkad esmu spēlējis. Ne velti šajā turnīrā ir vairākas Eirolīgas komandas, kas ir ļoti, ļoti labas. Tādējādi noteikti VTB līgas līmenis ir augstāks gan par Argentīnas, gan Meksikas līgām, kurās esmu spēlējis iepriekš. Latvijas līgu varētu pielīdzināt Meksikas čempionātam - ir dažas patiešām labas komandas un tad tām seko pārējās komandas. Rezumējot visu, varu atkārtoties, ka VTB līga sportiskajā ziņā ir ar visaugstāko līmeni no visām, kurās esmu spēlējis.

Līdz ar pieredzi Eiropā un Latīņamerikā esi pavadījis kādu laiku arī ASV basketbolā.

Jā, kopumā ASV pavadīju sešus gadus. Pirmo vidusskolas gadu pavadīju Meksikā, bet pēc tam pārcēlos uz ASV. Ap to laiku tiku uzaicināts uz basketbola nometni Brazīlijā, kur sapazinos ar treneri, kurš piedāvāja doties uz ASV. Tā arī ieguva kontaktus, nonākot vidusskolā Denverā.

Pati iejušanās ASV bija sarežģīta. Ierados ar niecīgām angļu valodas zināšanām, bet bija spāņu valodā runājoši draugi, kas palīdzēja. Tā pamazām iemanījos runāt angļu valodā un iejutos.

ASV vidusskolu basketbolā pavadīju divas sezonas, kam sekoja četri gadi Wyoming koledžā. Tur bija labs līmenis, jo ASV koledžu basketbolā regulāri ir spēlētāji, kuri vēlāk nonāk NBA. ASV basketbolā bija daudz labu treneru, kas spēlēja gudru basketbolu, ko varēju izbaudīt. Kā jau pirmīt minēju, vienmēr ar prieku mācos no treneriem un citiem spēlētājiem.

Vai basketbols bija Tavs sākotnējais sporta veids?

Sportiskās gaitas sāku ar futbolu, jo Meksikā tas visiem ļoti patīk un gandrīz ikviens to spēlē. Tomēr vienā brīdī izstiepos garāks par pārējiem un pārcēlos uz basketbolu. Vēl iesaistīties basketbolā mudināja tas, ka arī mans tēvs spēlēja basketbolu. Viņš bija vienā no manas pilsētas labākajām komandām. Vienmēr skatījos viņa spēles un tas arī nospēlēja par labu basketbolam.

Vai Rīgā īsteno kādas meksikāņiem raksturīgas lietas, dzīvesveidu? Piemēram, gatavo kādu nacionālo ēdienu.

Jā, ik pa laikam to daru. Mēģinu, bet sarežģīti ir atrast veikalos vajadzīgās sastāvdaļas. Piemēram, "Rimi" ir atsevišķas lietas kā asās mērces vai halapenjo, bet ir grūti atrast pilnīgi visu, lai pagatavotu maksimāli autentisku ēdienu.

Starp citu, Tava Jaunā gada apņemšanās ir "pagatavot un uzcienāt komandu ar kārtīgu meksikāņu burito".

Burito ir viens no ēdieniem, ko šeit Rīgā taisu. Noteiktu mēģināšu pacienāt arī VEF komandas biedrus. Jau trenerim teicu - ja izcīnīsim čempiontitulu, visai VEF komandai pagatavošu burito!

Tavs pasē rakstītais vārds ir Fransisko, bet lielākoties tiec saukts par Pako.

Meksikā ir pieņemts, ka Fransisko vārdā nosauktie tiek dēvēti par Pako vai Pančo. Tā tas ir arī ar citiem vārdiem, piemēram, Ignasio tiek saukts par Našo. Tā ir tradīcija, ka tiek plaši pielietotas iesaukas. Par Fransisko mani neviens īpaši nesauc, pat ģimenē. Pats arī priekšroku dodu Pako un man šāds variants patīk.

Turpinot par kultūru īpatnībām, varbūt vari padalīties ar novērojumiem par latviešiem?

Pastāv atšķirības, protams. Piemēram, reiz vienam uzjautāju - "Klau, kad ir darāma viena konkrēta lieta?" Saņēmu atbildi - "Nezinu, kāpēc jautā man? Prasi kādam citam." Gribu domāt, ka tādās reizēs nevajag uzreiz sapiktoties, jo tikai pajautāju. Var vienkārši atbildēt, ka nezini un ar to viss ir galā. Tam pretstatā Meksikā cilvēki pārsvarā ir draudzīgi - pat ja to nepazīsti, tevi aicina iekšā un piedāvā pavadīt kopīgi laiku u.tml.

Saistībā ar "VEF Rīga" komandu, ko tieši vietējie varētu pilnveidot?

Viena no lietām ir kopīga laika pavadīšana starp basketbola spēlēšanu. Iepriekšējās komandās daudz laika pavadījām kopā, izejot kaut kur ārā paēst vai padarot ko citu. Šeit tas netiek darīts tik daudz. Tā noteikti ir viena no lietām, kuru varētu pilnveidot un ņemt vērā.

Turpinot Latvijas un Meksikas tēmu, esi iebalsots LBL Zvaigžņu spēlē. Balsošanas kampaņā lielu uzmanību piesaistīja arī Meksikas fanu aktivitāte. Cik populārs ir basketbols Meksikā?

Basketbols noteikti aug. Futbols joprojām ir numur viens, bet basketbols varētu būt kā nākamais populārākais sporta veids valstī. Tas mums ir labi, jo valstsvienības spēlēs ir pilnas zāles un komandai ir liels atbalsts. Tautā arī popularitāti ieguvis "12 Guerreros" apzīmējums valstsvienībai, kas nozīmē "12 kareivji". Tāpat cilvēki aktīvi seko līdzi spēlētāju gaitām visas sezonas garumā arī to pārstāvētajos klubos.

Runājot par valstsvienību tematu, nesen notika Olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīra izloze. Aktuāla gan Tev kā Meksikas izlases pārstāvim, gan vairākiem "VEF Rīga" sastāvā esošajiem Latvijas valstsvienības kandidātiem. Vai ģērbtuvē bija debates par šo notikumu?

Jā, cerējām, ka būs iespēja nonākt vienā grupā un būs Latvijas - Meksikas spēle. Tomēr izloze lēma, ka mēs dosimies uz kvalifikācijas turnīru Itālijā, bet Latvija - Serbijā. Jācer, ka tomēr izdosies tikties ar Latviju pašā Olimpisko spēļu basketbola pamatturnīrā Riodežaneiro.

Pārejot pie "VEF Rīga" sezonas, kā raksturotu līdzšinējās gaitas dažos teikumos?

Domāju, ka mums bijusi sarežģīta sezona. Pirmajā daļā bija viens treneris, tagad viņa vietā ir cits. Tāpat bijusi spēlētāju mainība, šobrīd ir problēmas ar savainojumiem. Tajā pašā laikā mums joprojām ir komanda, kas spēj cīnīties ar jebkuru pretinieku. Jāspēj vien vairāk sanākt kopā. Tas arī pietrūkst, bet ir pārliecība, ka pavisam drīz jau kļūs labāk, sākot ar tuvākajām spēlēm.

"VEF Rīga" galvenā trenera amatā nākot Jānim Gailītim, arī esi regulāri bijis rezultatīvs. Kā jūties, spēlējot pie trenera Gailīša?

Patīkami spēlēt viņa vadībā, jo trenera uzticība man dod lielu pārliecību. Saprotu savu lomu - jāspēlē, cik labi vien varu un jāspēj iesaistīt pārējos spēlē. Treneris devis šo iespēju izvērsties, kas man ļoti iet pie sirds. Šāda loma, kad ar bumbu varu veidot situācijas arī citiem komandas, ļoti palīdz arī manis pilnveidei. Turklāt man patīk iesaistīt citus spēlētājus, veidojot tiem situācijas.

Kā raugies uz "Vefiņa" situāciju VTB Vienotajā līgā?

Viss vēl ir iespējams. VTB Vienotajā līgā mums priekšā ir svarīgas spēles, kurās varam uzvarēt, ja vien spēlējam pareizajā veidā. Ja uzvaram šīs spēles, varam pat pacīnīties par play-off, ko noteikti vēlamies.

Savukārt Latvijas Basketbola līgā mērķis acīmredzams. Vai iepriekš savā karjerā esi ieguvis kādu čempiontitulu?

Kad biju ASV vidusskolā, divreiz kļuvu par štata čempionu. Profesionālajā basketbolā esmu kļuvis par Meksikas čempionātu. Tāpat pāris turnīros ir uzvarēts ar Meksikas valstsvienību. VEF stāstā īpašais ir tas, ka šeit man ir iespēja izcīnīt pirmo čempiontitulu Eiropā. Tas būtu ļoti patīkami. Būs sarežģīti, bet domāju, ka varam to paveikt.