Kristaps Valters un Kambala atklātā vēstulē kritizē Latvijas izlases sastāva veidošanas principus  (70)

Latvijas izlase kvalifikācijas turnīra pusfinālā ar 70:77 zaudēja Puertoriko izlasei, izstājoties no tālākās cīņas par olimpisko ceļazīmi, kuru vēlāk ieguva Serbija. Abi Latvijas basketbolisti uzskata, ka zaudējums bijis likumsakarīgs.

Valters un Kambala pauž neizpratni tieši par komandas sastāva veidošanu, jeb precīzāk par to, kāpēc izlases 12 spēlētāju vidū netika iekļauti Rolands Freimanis un Kaspars Vecvagars, bet tā vietā uz Belgradu, kur notika kvalifikācijas turnīrs, devās izlases debitanti Anžejs Pasečņiks un Aigars Šķēle. Vēstules autori uzskata, ka šādu izvēli iespaidojis tieši Kalnītis.

"Pieņemtie lēmumi šī gada sastāva komplektācijā nerada pārliecību, ka no treneru kolektīva puses tika ievērots tikai un vienīgi sportiskais princips, nevis kādi citi apsvērumi. Apskatot komandā iekļuvušo spēlētāju piederību un aģentu pārstāvniecību, rodas asociācijas ar desmit gadus senu vēsturi Latvijas futbola izlases kontekstā, kur tolaik pie spēlēšanas tika tikai Gunta Indriksona "audzēkņi". Basketbolam tuvu stāvošu cilvēku aprindās jau ir radušās aizdomas, ka šoreiz komplektācijā priekšroka tika dota atsevišķu aģentu interesēm, kuriem bija svarīgi savus spēlētājus redzēt izlases sastāvā, lai pēc tam iekasētu ievērojamu naudas summu no noslēgtajiem līgumiem klubos," abi basketbolisti norāda atklātajā vēstulē.

Valters un Kambala vēstulē uzskaita Freimaņa un Vecvagara sasniegumus. "Patriots, kurš spītējot savainojumiem un nogurumam pēc garajām sezonām, nekad nav atteicis savus pakalpojumus izlasei, atšķirībā no citiem, piemēram, 1993.gadā dzimušajiem spēlētājiem. Viens no četriem spēlētājiem, kurš šī modeļa izlasē ir bijis jau no pirmās dienas, ir bijis atslēgas spēlētājs, piedalījies četros Eiropas čempionātu finālturnīros, no kuriem 2011., 2013. un 2015.gadā bija pārliecinoši labākais garā gala spēlētājs izlasē. Spēlētājs, kurš savos 28 gados uz pārējo fona ir uzskatāms par vienu no pieredzes bagātākajiem. Viens no diviem izlases spēlētājiem, kurš jaunajā sezonā pārstāvēs Eiropas bagātākās līgas - Turcijas Top7 komandu. Līderis par kādu pieradis būt VTB Vienotās līgas komandās, regulāri iekļūstot desmit rezultatīvāko līgas spēlētāju sarakstā. Spēlētājs, kurš atteicās no aģenta Artūra Kalnīša pakalpojumiem un kurš tika aizstāts ar šī paša aģenta jauno biznesa projektu - Anžeju Pasečņiku," raksturots Freimanis.

"Viens no tikai trim Eirolīgas spēlētājiem Latvijā pagājušajā sezonā. Pieradis spēlēt lielās arēnās, liela spiediena ietekmē un daudzu tūkstošu skatītāju klātbūtnē, pretēji spēlētājiem, kuru dēļ viņu atskaitīja, kuri nekad nav spēlējuši ārpus Latvijas un sacentušies ar Eiropas līmeņa klubiem. Spēlētājs, kurš nepiekrita mainīt esošo aģentūru pret Artūra Kalnīša pakalpojumiem un kurš tika aizstāts ar šī paša aģenta jauno biznesa projektu – Aigaru Šķēli," minēts par Vecvagaru.

Valters un Kambala norāda, ka basketbola aprindās klīst runas, ka Kalnītis "aizskatuvē" ir noslēdzis vienošanos ar izlases galvenā trenera Aināra Bagatska dēlu Edvardu Bagatski, kurš arī ir aģents, par spēlētāju rotēšanu caur izlasi, lai celtu viņu vērtību un pelnītu lielāku naudu aģentu komisijās no klubiem.

"Uz to norāda divi fakti. Pirmkārt, Anžejam Pasečņikam nākamgad ir paredzēts NBA drafts, tāpēc pēc ļoti neizteiksmīgās sezonas (Spānijas) ACB līgā, viņam izlase bija nepieciešama kā ēst. Parādot sevi no labākās puses, palielinātos iespēja draftā tikt izvēlētam ar augstāku pozīciju, noslēgt labāku līgumu un ar augstiem procentiem atalgot savus aģentus. Arī Aigara Šķēles noslēgtais līgums ar "Ventspils" jau pēc iekļūšanas izlasē liek aizdomāties vai no Kalnīša puses tā nav bijusi tikai spēlētāja iesaiņošana", lai iegūtu iespēju viņu labāk notirgot potenciālajiem pircējiem. Tāpat klīst runas, ka Bagatska asistents Artūrs Štālbergs, kurš nupat ir kļuvis par "Vienotās līgas Ņižņijnovogorodas komandas galveno treneri, savai komandai vēlas piesaistīt divus perspektīvus latviešu spēlētājus, taču, lai viņus dabūtu sastāvā, bija nepieciešams izlases ieraksts CV. Vai Ojārs Siliņš un Ingus Jakovičs atradīs sevi Krievijas basketbolā?," retoriski vaicā vēstules autori.

Tāpat viņi izsaka neizpratni par Latvijas izlases taktiskajiem risinājumiem spēlē ar Puertoriko.

"Mūsdienu basketbolā novērojamās tendences liecina, ka visas nopietna līmeņa Eiropas izlases, par kādu mēs vēlamies uzskatīt arī Latviju, savus sasniegumus balsta uz gadiem veidotu komandas kodolu, mikroklimatu un taktiku. Arī Latvijas izlase pirms šī turnīra gāja šo ceļu un rezultātu augšupeja bija skaidri novērojama, taču ar Freimaņa un Vecvagara izslēgšanu no izlases, ir pamats bažām, ka Ainars Bagatskis šo procesu ir salauzis," uzskata basketbolisti. "Pirmās pazīmes, ka ar Latvijas basketbola sistēmu kaut kas nav kārtībā, sākām novērot jau 2013. gada U-18 Eiropas čempionāta laikā, kas risinājās Latvijā. Šajā čempionātā mums bija izlase, kurai bija jāizcīna zelta medaļas un nevis tāpēc, ka turnīru rīkojām mēs paši, bet gan tāpēc, ka šai izlasei bija, iespējams, meistarīgākie garie spēlētāji šajā vecuma grupā visā Eiropā. Neskatoties uz to, ka izlasi pārstāvēja gan Porziņģis, gan Pasečņiks, kurus jau tolaik bija noskatījuši NBA klubi, visa mūsu taktika tika veidota, balstoties uz perimetra spēlētājiem - uz spēlētājiem, kuru metienu precizitāte reti kurā spēlē pārsniedza 30%, taču viņus vienoja viena pazīme - visiem aģents bija Artūrs Kalnītis, kurš, sakritības pēc, bija arī tā laika U-18 izlases galvenā trenera Nikolaja Mazura aģents... Rezultātu visi labi atceras – visu laiku talantīgākā Latvijas junioru izlase palika bez medaļām, spēlējot mājās!".

"Arī 2015.gada Eiropas čempionātā, kas risinājās Rīgā, uzskatāmi varēja novērot mūsu izlases nespēju noturēt jau uzvarētas spēles, kā arī noskaņoties un nenoraustīties brīžos, kuros izšķiras rezultāts. Latvijas izlasi pēdējos gados raksturo vēl nebijusi taktiskā nabadzība. Mēs vienmēr esam bijuši skrien un met"" basketbola piekritēji, kuri savu spēli balsta uz veiksmi no trīspunktu līnijas, taču pēdējos trīs četros gados trīspunktu metieni ir vienīgā lieta, kas uz laukuma vispār tiek darīta. Brīžiem rodas iespaids, ka mūsu garie spēlētāji un spēle "postā" netiek izmantota principa pēc. Izlase vienmēr tiek definēta kā otrais numurs, kuram pretinieks ir jāpiemāna ar viltīgu spēli, maksimālu atdevi un koncentrēšanos aizsardzībā. Kopš 2010.gada ne reizi neesam mācīti uzvarēt ar savu meistarību un pārliecību par saviem spēkiem," turpina Valters un Kambala.

"Mūsu treneru kolektīva lēmumi vairāku spēļu galotnēs ir tieši tikpat neizprotami, cik šī gada sastāva komplektācija. Pēc loģikas un basketbola izpratnes ir pierasts, ka spēļu galotnes izšķir pieredzējušie spēlētāji vai vismaz tie, kuriem konkrētais vakars ir izvērties veiksmīgs, taču 8.jūlija cīņa Latvijas basketbola sabiedrībai sniedza vēl nebijušu taktisko jauninājumu. Spēles pēdējās minūtes, kurās cīņa ritēja punkts punktā, un, kurās izšķīrās ceļazīme uz olimpiskajām spēlēm, aizvadīja trīs izlases debitanti – Siliņš, Pasečņiks un Šķēle. Klīst runas, ka savā ziņā ietekme uz šo ģeniālo taktisko risinājumu bija arī izlases otrajam galvenajam trenerim"" - Artūram Kalnītim," savu viedokli pauž vēstules autori.

Valters un Kambala arī retoriski vaicā, kur skatās Latvijas Basketbola savienības ģenerālsekretārs Edgars Šneps. "Kā tas nākas, ka Latvijas basketbolā notiekošie procesi ir palaisti tik ļoti lielā pašplūsmā, ka tā rezultātā cieš sistēmas pats svarīgākais posms – nacionālā izlase?".

Visbeidzot abi atzīst, ka paši savulaik ir pieļāvuši kļūdas izlasē. "Mēs atzīstam, ka arī paši savulaik esam grēkojuši un ne reizi vien, taču mēs vienmēr esam bijuši gatavi pārstāvēt savas valsts izlasi un cīnīties par tās godu, neskatoties uz to cik smaga un traumām bagāta ir bijusi iepriekšējā sezona. Ejot laukumā ar sarkanbaltsarkanajām formām, blakus saviem čaļiem, ar kuriem kopš bērnības kopā tika lieti sviedri gan treniņos, gan spēlēs, personīgās ambīcijas un nauda nekad netika stādītas augstāk par valsts nosaukumu, kas rotāja mūsu kreklus. Mēs atzīstam, ka no izlases šķīrāmies ne tā, kā patrioti un profesionāļi to būtu vēlējušies, taču šobrīd ir svarīgi saprast to, ka Latvija bija un ir basketbola nācija, un mēs vienmēr būsim pirmie Eiropas čempioni basketbolā. Šo ierakstu mums neviens vairs nevar atņemt. Taču redzot šī brīža izlases notikumus, paliek skumji. Latvija nevar lepoties ar daudz spilgtiem panākumiem komandu sporta veidos, taču priekšplānā izvirzot savas šaurās īstermiņa biznesa intereses, nevis sportiskos principus, mēs riskējam, ka drīz nebūs par ko lepoties arī basketbolā. Vai šādai ir jābūt Latvijas basketbola nākotnei?," retoriski vaicā abi basketbolisti.

Valters un Kambala pēdējo reizi valstsvienībā spēlēja bēdīgi slavenajā 2009.gada Eiropas čempionāta finālturnīrā, pirms kura vairākiem izlases spēlētājiem bija problēmas ar sportiskā režīma ievērošanu. Pēc turnīra LBS par komandas iekšējā režīma neievērošanu Valteru diskvalificēja uz trīs gadiem, Armands Šķēle - uz diviem gadiem. Savukārt Kaspars Bērziņš, Andris Biedriņš un Kaspars Kambala saņēma nosacītas viena gada diskvalifikācijas. Pēc tam pie izlases trenēšanas ķērās Bagatskis un Valters ar Kambalu vairs komandā netika aicināti.

Abi atklātās vēstules autori aizvadītajā sezonā spēlēja Turcijā - Valters augstākās līgas klubā "Turk Telekom", bet Kambala otrās līgas klubā "Adanaspor".