'Mūžīgajā vasarā' slīpē basketbola prasmes un iegūst izglītību – Laksa un Raimo stāsta par spēlēšanu NCAA

Kitija Laksa otro sezonu pavada Dienvidfloridas Universitātes komandā "Bulls", un šīs komandas rindās viņa izceļas ar augstvērtīgu sniegumu. Ja pagājušajā sezonā viņa vidēji spēlē guva 12,6 punktus, tad šajā sezonā viņa sevi apliecina vēl spožāk, vidēji 17 spēlēs sametot 19,9 punktus, atrodoties starp turnīra rezultatīvākajām spēlētājām.

Savukārt Zigmārs Raimo otrpus okeānam spēlē pirmo sezonu, pārstāvot Havaju salu Universitātes komandu "Rainbow Warriors", vidēji 14 spēlēs laukumā pavadot 12 minūtes, kuru laikā viņš gūst 2,4 punktus. Sezonas sākumā viņa spēles laiks nebija pārāk liels, bet pēdējās trīs spēlēs Raimo spēlēja 21, 23 un 28 minūtes.

Portāls "Delfi" sazinājās ar abiem basketbolistiem, un viņi pastāstīja par savām gaitām ASV.

Pirms došanās uz ASV gan Laksa, gan Raimo spēlēja Latvijas spēcīgākajos klubos. Laksa pārstāvēja "TTT Rīga" komandu, bet Raimo – "VEF Rīga", tomēr abi nolēma, ka jāizmanto iespēja basketbola spēlēšanu apvienot ar mācībām.

Kitija Laksa portālam "Delfi" stāstīja, ka lēmumu par došanos uz Ameriku pieņēmsi salīdzinoši vēlu. "Ja citi jau vidusskolā zināja, kur dosies un ko darīs tālāk, tad es vēl līdz 12. klases vidum nebiju pieņēmusi lēmumu. Bija brīdis, kad vēlējos palikt Eiropā, taču, tuvojoties gada beigām, sapratu, ja neaizbraukšu vizītē uz ASV universitātēm, tad nezināšu, ko palaižu garām. Tā lūk 2015.gada februārī devos universitātes apmaksātā vizītē uz divām ASV skolām, un viena no tām bija "University of South Florida". Ieraugot kopmītnes, arēnu, treniņu centru, apstākļus, komandu un, protams, arī Floridas klimatu, lēmumu par palikšanu bija pieņemt salīdzinoši viegli," skaidroja basketboliste. "Iepazinu trenerus un sapratu, ka vēlos studēt un spēlēt augtākajā līmenī, tajā brīdi komanda bija sieviešu basketbola TOP 25. Tajā pašā laikā, lai cik svarīgs man būtu basketbols, liela nozīme bija arī studijām. Ne par velti mūs sauc par studentu atlētiem."

Savukārt Raimo par NCAA sapņoja jau ilgi, un viņš diezgan laicīgi sāka pētīt un interesēties par to.

"Nebija īsti tāda brīža, kad es pieņēmumu lēmumu braukt uz ASV. Šķiet, ka desmitajā klasē tas sāka šķist reāli. Sāku interesēties un vākt informāciju," viņš stāstīja. "Svarīgāko lomu tajā visā nospēlēja studijas, jo basketbolu varēju spēlēt arī "VEF Rīga", tomēr tur neredzēju iespēju veiksmīgi apvienot basketbolu ar mācībām. Tāpēc arī nolēmu doties uz Ameriku. Tāpat ar ASV iegūtu diplomu būs labākas iespējas strādāt dažādās valstīs."

Lai arī Raimo pabija "VEF Rīga" sistēmā un piedalījās spēlēs, viņš tomēr nolēma, ka laicīgi jāpadomā par savu nākotni. "Ne jau visu dzīvi spēlēšu basketbolu. Bez diploma es dzīvē neko daudz nesasniegšu, un tas spēlēja lielāku lomu."

Abu latviešu pirmie iespaidi par savām komandām bija atšķirīgi – Kitiju Laksu daudz kas pārsteidza, bet Zigmārs Raimo jau zināja, ko sagaidīs.

Laksa daudz ko esot uztvērusi ar lielām acīm: " Viennozīmīgi amerikāņu kultūra atšķiras ne tikai pārtikā, bet arī pašu cilvēku atvērtībā un sirsnībā. Pirms pirmās spēles NCAA jau biju veiksmīgi iejutusies komandā. Basketbols šeit ir ātrāks, asāks un intensīvāks, salīdzinot ar to ko biju spēlējusi mājās," stāstīja Laksa. Treneri un komandas biedrenes ļoti palīdzēja, vienmēr grūtā brīdī atbalstīja. Un aiz katra panākuma stāvēja visa komanda."

Raimo atklāja, ka viņu nekas īpaši nepārsteidza, bet viņš nebija gaidījis, ka NCAA spēlēs tik gudru basketbolu. "Šeit tiešām spēlē gudru un ātru basketbolu, nedaudz līdzinās arī Eiropā piekoptajam stilam, bet šeit ir ļoti atlētiski spēlētāji. Pats sākumā nesaņēmu ļoti lielu iespēju spēlēt, laukumā pavadot septiņas vai astoņas minūtes, bet lēnām sāku sevi pierādīt un iepriekšējās trīs spēlēs laukumā biju vairāk par 20 minūtēm. Ceru, ka nekas nemainīsies, bet es turpināšu strādāt un progresēt, lai tiktu pie savām minūtēm."

Laksai treneris uzticējies kopš sezonas sākuma, un viņa šo uzticību attaisno ar uzviju, bet, lai to nopelnītu, viņai nācās smagi strādāt un sevi pierādīt.

Abi latvieši arī izcēla lielisko fanu atbalstu, skolas orķestra spēlēšanu spēļu laikā un fantastisko atmosfēru. "Koledžu basketbols ir kā vesels piedzīvojums," uzsvēra Kitija Laksa.

Zigmārs Raimo nākotnē apsver iespējas veidot savu biznesu, tāpēc viņš apgūst ekonomiku un matemātiku, taču Kitija Laksa izvēlējusies studēt psiholoģiju.

"Iespējas progresēt ir ļoti plašas gan kā spēlētājam, gan kā cilvēkam, jo te basketbols ir jāapvieno ar mācībām. Mācības šajā komandā spēlē ļoti lielu lomu, ja neapmeklēju kādu nodarbību, vai neaizeju uz "study hall", kur mums jāpavada četras stundas nedēļā, treneris liek papildus skriet treniņos, kā arī var nedot spēles laiku. Ir jāapvieno abi, jāplāno un jāorganizē savs laiks. Tā ir laba dzīves skola," stāstīja basketbolists.

Arī Laksa atzina, ka viņas universitātē attieksme pret mācībām ir ļoti strikta: "Komandā noteikumi ir stingri un uz lekcijām ir jāiet obligāti. Vienīgais izņēmums, kad varam neierasties skolā, ir spēles, jo fiziski divās vietās vienlaicīgi nevaram būt. Pēc izbraukumu spēlēm speciāli lidojam mājās ar čarterreisu, lai nākamajā dienā neiekavētu skolu."

Runājot par treniņiem, Raimo neuzskata, ka tie būtiski atšķirtos no Latvijā piedzīvotajiem. Vienīgi viņa pašreizējā komanda parasti trenējas trīs stundas, bet Latvijā parasti treniņi bija divas stundas gari. Savukārt Laksas pieredzē tādi treniņi, kādi tie ir universitātes komandā, nav bijuši nekad.

"Treniņi ievērojami atšķiras no tiem, kādi tie bija Latvijā. Parasti treniņi šeit ir garāki un intensīvāki, pirmssezonā tie mēdz būt līdz četrām stundām, kurās ietilpst strādāšana ar svariem, fiziskās sagatavotības treniņi un beigās arī pats basketbols. Pirmssezonā ieliktais darbs ir tas, kas mums ļauj spēlēt intensīvā un dažbrīd pat skarbā režīmā, kad sezona sākas. Tagad sākušās konferences spēles, katru nedēļu ir divas vai trīs spēles, kuras jāapvieno ar mācībām, iešanu uz skolu un ceļošanu, jo uz katru mūsu "American" konferences spēli nepieciešams lidot. Otrajā gadā jau ir vieglāk, jo vienreiz jau sanācis tam visam iet cauri, jau zinu ko sagaidīt. Zinu to, ka brīvdienu bieži nav, trenējamies un gatavojamies spēlei, nospēlējam un gatavojamies jau nākamajai," par savu pieredzi stāsta latviete.

Šajā sezonā Kitija Laksa jau divas reizes atzīta par NCAA "American" konferences nedēļas labāko spēlētāju, bet viņas pārstāvētā komanda 17 spēlēs izcīnījusi 15 uzvaras, ieņemot trešo vietu kopvērtējumā.

"Vienmēr esmu paškritiska un vēlos uzlabot savu spēli, šī sezona nav izņēmums. Diemžēl, pagājušās sezonas beigās guvu traumu, tāpēc nācās izlaist spēles potītes savainojuma dēļ. Pēc vasaras atgriežoties atpakaļ ASV, šķita, ka viss ir izārstēts un nekas neapturēs, lai labi iesāktu sezonu, bet tad decembra sākumā spēles epizodē izmežģīju pirkstu labajai rokai. Kopš tā brīža jūtu sāpes, un intensīvi tiek strādāts ar komandas ārstiem, lai rehabilitētos, kaut gan paralēli trenējos un spēlēju. Komandas mērķis mums nav mainījies, katru gadu jātiek tālāk un jāspēlē labāk nekā iepriekšējā gadā. Tas nozīmē, ka jāiekļūst NCAA turnīrā un jātiek tālāk par otro kārtu, kas nozīmētu spēlēt "Sweet16" un "Elite8" kārtās.

Tomēr izcilais sniegums Laksai neliek domāt par pievēršanos profesionāles karjerai, jo vispirms ir jāiegūst diploms. "Pagaidām neplānoju neko pēc spēlēšanas Dienvidfloridas Universitātē un studiju beigšanas. Vēlos attīstīties kā spēlētāja, iegūt savu bakalaura grādu psiholoģijā un iegūt plašāku redzes loku, lai varētu pieņemt tālākos plānus un lēmumus."

Raimo pēc karjeras NCAA vēlas savu nākotni saistīt ar basketbolu, tomēr arī viņš uzsvēra, ka šo lēmumu nevar pieņemt tagad uzreiz. "Redzēs kādas būs iespējas pēc koledžas. Esmu priecīgs, ka man par to nav jādomā vēl trīsarpus gadus. Tomēr esmu par 100 procentiem pārliecināts, ka trenēšos, lai varētu spēlēt arī pēc koledžas," viņš uzsvēra.

"Dzīvošana Havaju salās ir vienkārši ideāla," neslēpa Zigmārs Raimo. Arī Kitijai Laksai nav par ko sūdzēties, jo arī Tampā, kur atrodas viņas universitāte, klimats ir ļoti vasarīgs.

"Šeit vienmēr ir silts, vienmēr ir saule, vienmēr ir pieejama jūra. Havaju salas ir unikālas ar saviem kalniem, skatiem, ūdenskritumiem, ar pilnīgu visu. Vienīgi pietrūkst ģimenes, bet Latvijas ziemas galīgi nepietrūkst. Esmu pateicīgs, ka man ir dota iespēja dzīvot Havaju salās," turpināja Raimo.

"Mūžīgā vasara" ļoti iepriecina arī Laksu: "Tampa ir skaista pilsēta ar tuvu esošām pludmalēm un izklaides vietām. Lai gan daudz brīvā laika nav, vienmēr var atrast ko darīt, kad tāds uzrodas. Cilvēki pēc jautājuma un saņemtās atbildes, no kurienes esi, vienmēr jautā vai pazīstu Kristapu Porzinģi. Ar prieku varu teikt, ka ne tikai cilvēki Latvijā lepojas ar Porziņģa sasniegumiem, bet ļoti liels atbalsts viņam ir arī pāri okeānam."

Havaju salu komandā tikai viens Raimo komandas biedrs bija dzirdējis par Latviju, tāpēc viņš bieži stāsta par savu dzimteni.