Leģenda, treneris un skandālists – daži mirkļi Valda Valtera karjerā  (33)

Valters nekad savā dzīvē nav bijis no mierīgākajiem cilvēkiem, un viņam allaž ir bijis viedoklis par daudziem notikumiem sabiedrības dzīvē, tādēļ Valters nav sev iemantojis lielu draugu pulku. Valtera vārds – ne vienmēr viennozīmīgi - nu jau vairāk nekā 40 gadu ir bijis saistīts ar basketbolu un šī sporta veida virtuvi. Lai gan Valters ir cēlis tračus, rīkojis skandālus, viņa ieguldījumu Latvijas basketbola attīstībā nevar nenovērtēt.

Šajā ceturtdienā, 19. oktobrī, pulksten 11:00 Valters viesosies portālā "Delfi" un raidījumu ciklā "Delfi TV ar Jāni Domburu" atbildēs uz žurnālista Jāņa Dombura jautājumiem.

Pirmo izsaukumu uz PSRS izlasi Valters izpelnījās 22 gadu vecumā 1979. gadā, bet pēc diviem gadiem bija viņa zvaigžņu stunda – PSRS izlase pārliecinoši triumfēja Eiropas čempionātā, bet Valteru atzina par finālturnīra vērtīgāko spēlētāju.

"Valters nemākot spēlēt uz komandu? Lūdzu — vienā pārbaudes turnīrā to vien darīju, kā krāju rezultatīvās piespēles. Nemākot spēlēt aizsardzībā? Lūdzu — citā turnīrā nosedzu pretinieku līderus. Pēc Eiropas čempionāta itālieši runāja, ka Valters laikam mācījies Amerikā — neviens neticēja, ka esmu spēlējis Padomju Savienībā, bet izlasei atzīts par nederīgu," Latvijas Basketbola savienības (LBS) mājaslapā citēts Valters, atceroties spožo debiju Eiropā.

Kopā ar PSRS izlasi Valters izcīnījis divas Eiropas čempionāta zelta medaļas (1981. un 1985. gados), pa reizei arī sudraba un bronzas medaļas. Valtera kontā ir 1982. gada pasaules čempiona zelta medaļa (vienīgais latvietis, kuram tas izdevies) un sudrabs 1986. gadā, bet savā biogrāfijā Valteram neizdevās aizpildīt ailīti "olimpiskās spēles".

Valters ir stāvējis pie Latvijas Basketbola līgas (LBL) šūpuļa, savulaik aktīvi cildinājis Vienotās basketbola līgas (VBL) nepieciešamību un tās nozīmi Latvijas basketbola attīstībā, bet Valtera mūža lielākais realizētais projekts un rūpju bērns savulaik bija "Valtera basketbola skola" (VBS). VBS savus pirmos audzēkņus uzņēma 1988. gadā, ar laiku VBS kļuva par Latvijas bērnu un jaunatnes basketbola flagmani, kurā labāko treneru vadībā trenējās lielākā daļa valsts perspektīvāko basketbolistu.

VBS pastāvēja līdz 2004. gadam, kad to pārņēma tobrīd jaunizveidotā "Bērnu un jaunatnes basketbola skola Ķeizarmežs" (BJBS "Ķeizarmežs") "Skola kā privātskola nevarēja pastāvēt. Nebija pat likuma, pēc kura VBS varētu pastāvēt. Biju pat Saeimā, taču atbalstu neradu. Pazuda arī pašvaldības finansējums, valsts arī nevarēja atbalstīt, arī Latvijas Basketbola savienībai intereses nebija," par VBS pazušanas iemesliem toreiz teica Valters. "Tas man bija kā dzīves projekts."

VBS 16 gadu pastāvēšanas laikā trenējušies tagad labi pazīstamie basketbolisti, piemēram, Andris Biedriņš, Kristaps Purnis, Kaspars Kambala, Sandis un Kristaps Valteri, Raitis Grafs, Armands Šķēle. No 1992.gada VBS komandas piedalījās Latvijas jaunatnes basketbola līgā, kurā kopumā ir izcīnīti 32 čempionu tituli dažādās vecuma grupās.

"Uz spēlēm es nākšu, būšu kā neatkarīgs eksperts vai komentētājs, vērotājs no malas, taču ikdienā ar basketbolu vairs nebūšu saistīts. Pienācis laiks...," 2003. gadā Valters teica žurnālam "Kas Jauns". "15 gadus biju basketbolā kā spēlētājs un tikpat daudz kā treneris un funkcionārs. Man pietiek! Kaut ko esmu paveicis, ir izveidota Valtera basketbola skola (VBS)."

Tomēr pagāja daži gadi un 2007. gada 15. maijā Valters kopā ar tobrīd domubiedriem Edgaru Jaunupu, Mārtiņu Lauvu, Raimondu Kisielu un Ivaru Bērziņu atjaunoja leģendāro "VEF Rīga". Vēlāk Valters šo savu soli atzinis par kļūdainu.

Valters ne tikai atjaunoja "VEF Rīga", bet kļuva arī par komandas galveno treneri. Šajā amatā viņš darbojās līdz 2010. gada pavasarim, kad Valters nolēma aiziet no galvenā trenera posteņa. Pats Valters toreiz aiziešanas iemeslus skaidroja ar veselības problēmām, lai gan tika mēļots, ka "basketbola ģenerālis" atlaists komandas slikto rezultātu dēļ. Valters toreiz neminēja konkrētu slimību, bet problēmas bijušas saistītas ar nervu sistēmu, kas radušās pārlieku lielās slodzes dēļ.

Aizejot no galvenā trenera amata, Valters solīja atgriezties pie "VEF Rīga" komandas jau kā trenera asistenta amatā, tomēr pēc nepilna mēneša viņš kļuva par "VEF Rīga" viceprezidentu. Trenera arodā Valters tā arī vairs neatgriezās...

Uzsākot savu darbu kā viceprezidents, Valters solīja "vefiņa" pacelšanu jaunā līmenī un popularitātes atgūšanu. "Sākot pildīt jaunā amata pienākumus, par prioritāriem esmu izvirzījis divus galvenos uzdevumus. Pirmkārt, tie ir galvenā trenera meklējumi. Otrkārt, Latvijas vadošo spēlētāju piesaiste klubam, un pirmais, ar kuru sākšu sarunas, ir Kaspars Kambala," solīja Valters.

Līdzjutēji Kambalu "VEF Rīga" rindās tā arī neieraudzīja, bet pēc dažu mēnešu darba Valters klusi aizgāja no "VEF Rīga". Oficiāli klubs skaidroja, ka Valters aizgājis personīgu iemeslu dēļ, bet viņš "gan arī turpmāk saglabās kluba biedra un dibinātāja statusu".

"VEF Rīga" bija pēdējais, bet ne vienīgais ieraksts Valtera trenera CV. 1990. gados Valters bija spēlējošais treneris LBL klubos "Brocēni", "Rīgas Laiks", "SWH Dumle" un "SWH Brocēni". Pēdējo no šiem viņš trenēja līdz 2000. gadam, bet tad līdz 2003. gadam vadīja "Skonto". 1997./1998. gada sezonā Valters uz septiņām spēlēm bija Latvijas izlases galvenais treneris, bet viņa vadībā valstsvienība izcīnīja divas uzvaras. Lielākie panākumi Valtera vadībā bija Latvijas U-18 izlasei, kas Eiropas čempionātā 1998. gadā izcīnīja ceturto vietu, bet gadu vēlāk pasaules U-19 čempionātā komandai viņa vadībā devītā vieta.

"Piekrītu tiem, kas apgalvo, ka PSRS izlase šajā turnīrā bija stiprākā gan sastāva komplektācijas, gan spēlētāju meistarības ziņā," padomju medijos pēc 1986. gadā pasaules čempionātā izcīnītajām sudraba medaļām un zaudējuma finālā ASV komandai (tolaik studentu izlase) sacīja PSRS izlases kapteinis Valters. Kā norādīja Valters, PSRS izlases treniņnometne Bulgārijā nebija pieskaņota vadošo spēlētāju plāniem, pēc spraigās sezonas dažiem vēl bija savainojumi, līdz ar to vairāki potenciālie pamatsastāva spēlētāji nepiedalījās nodarbībās. "Man liekas, ka pārmetumi jāvelta PSRS Valsts Sporta komitejai, kas nespēja nodrošināt komandas sagatavošanos pasaules čempionātam jau pašos pirmssākumos."

Valters toreiz arī norādīja uz komandas šķelšanos divās nometnēs – Kauņas "Žalgiris" un Maskavas CSKA (mūžsenie pretinieki PSRS čempionātā). Tikmēr Valters kā komandas kapteinis saņēma kritiku par šiem izteicieniem, jo komandas kapteinim būtu bijis jābūt tam, kurš vieno komandu un to ved pretī mērķim.

Mūsdienās Valters bieži kritizējis nu jau bijušo Latvijas izlases galveno treneri Ainaru Bagatski, kuru kā basketbolistu savulaik uzskatīja par "ļoti vidēju, jo vienkārši labāka nebija". Pēc valstsvienības izcīnītās augstās 5. vietas "Eurobasket 2017" Valters turēja solījumu un veltīja uzslavas "Bagijam".

Lai gan Valters vairākkārt teicis, ka aizgājis no basketbola, viņš turpina asi izteikties par basketbola notikumiem un labi pārzina aizkulises. Kritikas viļņos ierasti mazāk no Valtera tiek viņa lolojuma VBS audzēkņiem.

"Domāju, ka lēnām, lēnām iet uz leju. Skatos nevis pēc rezultātiem, bet pēc talantiem., kādi parādās basketbolā, un redzu, ka pienesums ir arvien mazāks. Tā arī ir citos sporta veidos. Tā grupa, ko es reiz trenēju – Kambala, Biedriņš – bišķi noturēja basketbola līmeni, lai gan pēc tam sačakarēja, bet tagad vispār nekā nav vietā," tā vēl 2013. gada martā intervijā "SestDienai" teica "Ģenerālis". Tajā pašā intervijā Valters visai pieticīgi izteicās par brāļiem Bertāniem, no kuriem viens šobrīd spēlē NBA klubā Sanantonio "Spurs" (Dāvis), bet otrs spēlē Eiropas spēcīgākajā turnīrā Eirolīgā (Dairis). "Motivācija viņiem abiem ir, bet kaut kā pietrūkst. Vecākajam talanta pietrūkst. Nekādi lielie varoņi viņi nebūs. Kambala varēja spēlēt NBA, bet Eiropā viņam maksāja vairāk. Ja viņš būtu iegājis NBA, vēl tagad tur spēlētu (2013.gadā) un lauztu tos jefiņus. NBA vajadzīgs spēcīgs "body", kas lauž melnos."

Savulaik Valters nāca klājā ar ideju "Baskets 2000", kas paredzēja Latvijas izlases kvalificēšanos Sidnejas olimpiskajām spēlēm. Vēl 1997. gadā, kad valstsvienības izredzes tikt uz olimpiskajām spēlēm bija tīri teorētiskas, Valters no šīs idejas neatteicās.

"Kritiķi gan smīkņā, sak, Valters uzraksta programmu "Baskets 2000", bet, kad tuvojas minētais termiņš un cerētā rezultāta nav, viņš ķeras rakstīt programmu Baskets 2010... Taču Valdim atbilde gatava. "Ja sportā gribam ko sasniegt, vispirms jānosprauž mērķis, jāizstrādā programma un jāķeras pie tās īstenošanas. Protams, panākumus sportā tas negarantē, jo konkurence ir milzīga un liela nozīme ir gan nejaušībām, gan subjektīvajam faktoram - spēlētāju talantam. Taču, mērķtiecīgi strādājot, vismaz ir cerības sasniegt iecerēto. Savukārt, ja darbosimies haotiski, Latvijas basketbolisti olimpiādē nespēlēs nekad, jo mums vienmēr priekšā būs valstis, kurās ir vairāk naudas un vairāk cilvēku. Starp citu, nesteidzieties norakstīt Sidnejas programmu, mūsu basketbola izlase vēl var kvalificēties 2000.gada olimpiskajām spēlēm!" pirms 20 gadiem par to vēstīja laikraksts "Diena".

Tikmēr 2000. gada vasarā intervijā Lietuvas nedēļrakstam "Krepsinis" Valters apgalvojis, ka jau esot saņēmis atļauju celt Rīgā 10 tūkstošu skatītāju ietilpīgu halli līdz 2003.gadam, kur jau 2005.gadā varētu notikt Eiropas čempionāts basketbolā vīriešiem.

Tāpat bijusī basketbola zvaigzne sacījusi, ka Latvija šajā čempionātā otro reizi varētu kļūt par Eiropas meistarsacīkšu uzvarētājiem. "2003.gadā lielā sporta arēnai jābūt uzceltai. Es nekad neatsakos no savām idejām," toreiz sacīja Valters.

Šajā intervijā Valters esot teicis, ka Latvijā nolēmis ražot vairākas alkohola markas, kuru nosaukumi būtu basketbolistu, tostarp arī abu viņa dēlu, iesaukas. Jaunākā dēla Kristapa Valtera iesauka tiktu iemūžināta brendija nosaukumā "Ādolfs", bet vecākā Sanda - brendija "Sančo Pansa" nosaukumā. Arī alkohola ražošanas uzsākšanai Valters jau esot dabūjis nepieciešamās atļaujas. Tikmēr Rīgas vecpilsētā, pēc viņa vārdiem, durvis vēršot pirmais no vairākiem sporta bāriem, kuros interjeros tikšot likts uz paša bijušā sportista izcīnītajām balvām.

Viņš esot saņēmis arī piedāvājumu atdod savas trofejas Latvijas sporta muzejam, taču Valteram esot lielākas ambīcijas. "Labāk es nodibināšu savu muzeju. Kad kāds no dēliem kļūs par NBA čempionu, es noteikti nodibināšu Valteru muzeju Rīgā," solīja Latvijas basketbola leģenda.

Šoruden, kad šī 17 gadus vecā intervija atkal nonāca sociālajos tīklos, Valters norobežojās no tās, bet vēlāk sacīja, ka tādu atceroties un esot plānojis pat tiesāties.