Šāds lēmums pieņemts pēdējā dienā, kad pretendentiem bija jāapstiprina savs pieteikums.
Kā paziņojumā norādījis Krievijas Basketbola federācijas (RFB) prezidents Andrejs Kiriļenko, lēmums pieņemts negatīvā fona iespaidā, kāds šobrīd pasaulē valda pret krievu sportistiem.
"Ņemot vērā pasaules sporta sabiedrības negatīvo attieksmi pret krievu sportistiem un mūsu sportu kopumā, nolēmām atteikties no tālākās cīņas par tiesībām rīkot Pasaules kausu. Mēs paveicām liela apjoma darbu un ieguvām labu pieredzi," norādījis Kiriļenko.
Vēl vasaras sākumā uz 2023. gada Pasaules kausa rīkošanu ar individuāliem pieteikumiem pretendēja tikai Krievija un Turcija, kā arī bija vairāki kolektīvi pieteikumi.
Turcija savu kandidatūru atsauca pirmdien, norādot, ka kopš 2001. gada valstī ir notikuši vairāki liela mēroga starptautiski turnīri, tostarp 2010. gada Pasaules kausa finālturnīrs un šī gada Eiropas čempionāta finālturnīrs, tāpēc nākamajos gados Turcijas Basketbola federācija vēlas līdzekļus ieguldīt klubu un valsts basketbola sistēmas attīstībā.
Tikmēr augusta beigās interesi par šī turnīra rīkošanu izrādīja Austrālija, kura gan oficiāli nav apstiprināta pretendentu pulkā.
Pēc Turcijas un Krievijas izstāšanās no cīņas, uz 2023. gada Pasaules kausa rīkošanu palikušas divas kolektīvās kandidatūras - vienā no tām apvienojušās Japāna, Indonēzija un Filipīnas, kamēr otrā Argentīna un Urugvaja.
Līdz šim pasaules čempionāts basketbolā allaž ir noticis vienā valstī.
Krievijā nākamajā gadā notiks Pasaules kausa finālturnīrs futbolā.
Krievija, kur nākamajā gadā notiks Pasaules kausa finālturnīrs, pēdējo gadu laikā saņēmusi lielu kritikas devu par tās īstenoto plašo un valsts atbalstīto dopinga programmu, kuras ietvaros 2014.gada Soču Ziemas olimpiskajās spēlēs tika viltotas mājinieku pozitīvas dopinga analīzes, tās aizstājot ar "tīriem" paraugiem.