Porziņģa trauma: Iemesli, atlabšana un basketbolista nākotne  (66)

Portāls "Delfi" skaidro, kāpēc Porziņģis guva traumu, aplūko, kā no šī savainojuma atlabuši citi sportisti, kā arī pievēršas prognozēm par basketbolista un viņa pārstāvētā kluba Ņujorkas "Knicks" nākotni.

"Vizuāli izskatās, ka Porziņģis neko neparastu nedara. Piezemēšanās uz vienas kājas pēc "slam dunk" ir ikdienišķa lieta. Bija neliels kontakts ar pretspēlētāju. Lai neuzlēktu pretiniekam uz kājas vai neveikli nepiezemētos, Porziņģis mēģināja izvairīties. Tādā veidā kāja, iespējams, nedaudz pagriezās ceļgalā. Tas ir brīdis, kad bieži plīst krusteniskā saite – ja sportista kāja piezemējas nevis taisni, bet ar mazu rotāciju ceļgalā," portālam "Delfi" Porziņģa traumu izskaidro basketbola kluba "Jūrmala" un "Capital Clinic Riga" fizioterapeits Kristaps Rakštelis.

Rakštelis uzskata, ka trauma ir neveiksmes un noguruma kombinācija. "Simts reizes vari līdzīgi lēkt un nekas nenotiks, bet vienā reizē pagriezīsies par centimetru tālāk un saite plīsīs. Iespējams, ir bijis noguruma fons. Brīdī, kad muskuļi ir pārslogoti un vairs nespēj noturēt celi stabili, palīgā nāk krusteniskās saites. Taču domāju, ka vislielākais faktors bija Porziņģa mēģinājums izvairīties no pretspēlētāja," klāsta fizioterapeits.

Līdzīgās domās ir arī basketbola kluba "VEF Rīga" ārsts Mārtiņš Pulveris: "Nav tādu konkrētu faktoru vai likumsakarību, kas veicina krustenisko saišu plīsumu. Vienmēr ir nejaušības faktors, varbūt nekoncentrējas uz to, ko dara, vai arī nogurums. Tas ir vairāku faktoru kopums. Bieži ir saistība ar to, ka pārāk daudz trenējas un piedalās pārāk daudzās sacensībās. Protams, tas ir atkarīgs arī no tā, kādā sporta veidā trenējas, kāds ir pats sportists."

Nogurums kā viens no būtiskiem krustenisko saišu traumu iemesliem minēts arī vairākos pētījumos. Piemēram, Čikāgas "Bulls" komandas ārsts Braiens Kols, kurš veicis Derika Rouza krusteniskās saites rekonstrukciju, izpētījis – vairums traumu notiek spēles otrajā pusē ar basketbolistiem, kuri mačā laukumā pavada daudz minūšu. Slodze ne tikai apgrūtina muskuļu spēju noturēt ceļgalu stabilu, bet arī piespiež sportistu cīņas karstumā vairs nepievērst tik lielu uzmanību sava ķermeņa pareizam novietojumam.

Pēc Karmelo Entonija aiziešanas no "Knicks", Porziņģis kļuva par komandas atslēgas spēlētāju, 48 aizvadītajās spēlēs gūstot vidēji 22,7 punktus un savācot 6,6 atlēkušās bumbas 32,4 laukumā pavadītajās minūtēs. Lai gan 22 gadus vecais Porziņģis savu trešo sezonu sāka spīdoši, pretendējot uz oktobra un novembra labākā spēlētāja godu, kā arī iegūstot iespēju aizvadīt pirmo startu NBA Zvaigžņu spēlē, viņu regulāri pavadīja nelielas traumas, kas basketbolistam lika izlaist septiņas spēles līdz 6. februāra mačam pret "Bucks".

Janvāra sākumā Porziņģis neslēpa, ka ir fiziski izsmelts. "Esmu noguris, esmu noguris, esmu ļoti noguris," pēc zaudējuma "Wizards" amerikāņu žurnālistiem teica Porziņģis, kurš citēts portālā "nypost.com". "Man ir viena diena, lai atpūtinātu savas kājas un atsāktu spēlēt labāk. Man jāspēlē ar lielāku enerģiju un jāpalīdz komandai. Mums ir smags posms. Kad mentāli ir grūti, nevar parādīt labāko sniegumu."

Sportā ir gadījumi, kad atlēti pēc krustenisko saišu plīsuma izvēlas neveikt operāciju un turpina startēt augstā līmenī, piemēram, skeletoniste Lelde Priedulēna Phjončhanas olimpiādē startēja ar pārrautām saitēm, amerikāņu basketbolists Dežuans Blērs bez krusteniskajām saitēm abos ceļgalos aizvadīja vairākas veiksmīgas sezonas Sanantonio "Spurs" rindās, savukārt latviešu hokeja izcilnieks Sandis Ozoliņš, kurš 1992. gadā pārrāva krustenisko saiti, bet rekonstrukcijas operāciju neveica, par spīti regulārām sāpēm ceļgalā pat paguva izcīnīt Stenlija kausu.

Taču visbiežāk sportisti izvēlas veikt saites rekonstrukcijas operāciju. "Cilvēkiem ir grūti iztikt bez krusteniskās saites. Ja cilvēks grib skriet, braukt ar velosipēdu, slēpot, snovot, tad saite ir jāoperē. Ja cilvēkam ir 70 gadi un ļoti mierīgs dzīvesveids, tad var iztikt," portālam "Delfi" skaidro "Sporta laboratorijas" ārste Sandra Rozenštoka, kura Latvijas Basketbola savienībā pilda galvenās ārstes pienākumus. "Manā pieredzē arī tie, kuri ir gados jauni un atliek operāciju, pēc laika mēdz iedzīvoties meniska plīsumos un skrimšļa bojājumos, kas tomēr noved pie operācijas."

Operācija visbiežāk seko vienu līdz četras nedēļas pēc traumas gūšanas, kad sportista ceļgals atguvis pilnu kustību diapazonu. Porziņģis operāciju veica nedēļu pēc traumas gūšanas. Basketbolistu operēja Speciālās ķirurģijas slimnīcā Ņujorkā.

"Nemaz nesatraucos, jo ticu, ka es laukumā atgriezīšos labāks un spēcīgāks. Ja tam vajadzēja notikt, labāk, lai tas notiek tagad, jo es varēšu atlikušos mēnešus šosezon un visu starpsezonu strādāt pie sava ķermeņa," Porziņģis teica žurnālistiem 13. martā, kad pirmo reizi pēc traumas gūšanas apmeklēja "Knicks" spēli. "Izmantošu iespēju, lai kļūtu lielāks un spēcīgāks. Es nezinu, cik mēneši man būs nepieciešami, bet es tos mēģināšu izmantot pēc iespējas efektīvāk. Gribu atgriezties laukumā kā labāks spēlētājs."

Pārplēsto saiti atjaunot nav iespējams, tāpēc tā jārada no jauna. Rekonstruētajai saitei parasti izmanto kājas muskuļa cīpslu, kura ir pat stiprāka nekā dabiskā krusteniskā saite. "Bulls" ārsta Kola 2015. gada pētījumā minēts, ka pēc rekonstrukcijas risks atkārtoti pārraut krustenisko saiti ir 5,8%, savukārt varbūtība, ka sportists pārraus saiti veselajā ceļgalā ir divkārt augstāka – 11,8%.

"Jaunā saite pašā sākumā ir pietiekami stipra, taču ir trauslais periods sešas līdz astoņas nedēļas pēc operācijas, kad sāk saaugt kapilāri un nervvadi. Kad saite ir kārtīgi ieaugusi, tad tā ir pietiekami stipra un ar ļoti lielu mehānisko izturību," stāsta Rozenštoka. "Tāpēc svarīga ir kustību simetrija, kam jābūt līdzīgai abās kājās. Citādi traumas risks ir lielāks otrai kājai."

Operācijai seko rehabilitācijas periods, kas parasti ilgst no deviņiem mēnešiem līdz gadam. Taču vairums ķirurgu un terapeitu neslēpj, ka pēc atlabšanas nepieciešams vēl aptuveni gads, lai sportists atgūtu iepriekšējo formu.

Fizioterapeits Rakštelis skaidro, ka formas atgūšanas ilgumu nosaka brīdis, kad basketbolists no ķermeņa stiprināšanas vingrinājumiem var atgriezties pie basketbola treniņiem. "Laika nobīde ir tādēļ, ka visus deviņus mēnešus sportists galvenokārt trenē muskuļus ap ceļgalu, lai tie būtu stipri un nebūtu slodze uz saiti. Pēc operācijas muskuļu tonuss un lielums samazinās. Pēc deviņiem mēnešiem sportists atgriežas laukumā un sāk spēlēt. Pārējo laiku uz basketbola laukuma neiet tik daudz. Lai gan iespējams arī agrāk sākt, piemēram, izpildīt metienus," saka BK "Jūrmala" fizioterapeits.

Basketbola savienības galvenā ārste Rozenštoka uzsver, ka rehabilitāciju nedrīkst ne sasteigt, ne pārlieku ievilkt. Būtiskākais šajā posmā ir atgūt kustību amplitūdu un panākt vienlīdz lielu spēku abās kājās. "Manā praksē ir bijis tā, ka cilvēks atnāk pusgadu pēc krustenisko saišu rekonstrukcijas, bet kustību amplitūda nav izstrādāta, spēks abās kājās ir atšķirīgs. Tad ir daudz grūtāk to atgūt, jo jau iegājušās nepareizas kustības," teic Rozenštoka.

Rehabilitācijas ilgumu var ietekmēt arī sportista parametri, proti, augums un masa. Porziņģis ar 2,21 metra augumu ir viens no raženākajiem vīriem visā NBA, taču viņam nav izteikta muskuļu masa, basketbolista svaram sniedzoties nedaudz virs 100 kilogramiem. Lai gan pieņemts uzskats, ka garie un smagie no traumām atlabst ilgāk, Rakštelis norāda – gadījumi jāvērtē individuāli. "Var būt arī pretēji. Rehabilitācijas ilgums ir atkarīgs no cilvēka, operācijas un citiem faktoriem. Nav izslēgts, ka pēc operācijas var rasties dažādas komplikācijas, kas paildzina atgriešanos laukumā," pauž Rakštelis.

"Ārstēšanas ilgums ir ļoti individuāls katram. Kāda katram muskulatūra, kādi cilvēkam ir saistaudi. To visu novērtē ķirurgs. Tur ir tik daudz faktoru, ko var noteikt visa ārstējošā komanda – ķirurgs, ārsts, fizioterapeits," pauž "VEF Rīga" ārsts Pulveris. Viņš norāda, ka kluba personāls seko līdzi gan sportista asins analīzēm, gan uzturam, gan atpūtām pēc treniņiem.

Ja sportists veiksmīgi izgājis rehabilitāciju, no fiziskā aspekta nekas neliedz spēlēt iepriekšējā līmenī vai sniegumu vēl vairāk uzlabot. Taču pētījumos skaidrots, ka bailes no atkārtotas traumas gūšanas vai slikta snieguma ir lielāks kavēklis atgriezties laukumā, nekā nestabilitāte vai sāpes ceļgalā. Sportists jūt spiedienu no treneriem, vecākiem, komandas biedriem un līdzjutējiem, uzsver "Bulls" ārsts Kols.

NBA basketbolists Džamals Krofords, kurš šobrīd pārstāv Minesotas "Timberwolves" komandu, krustenisko saiti pārrāva 2001. gadā. Viņš neslēpa, ka klibojis vēl vairākus mēnešus pēc rehabilitācijas pabeigšanas, kaut zinājis – jaunā saite ir spēcīgāka par iepriekšējo.

BK "Jūrmala" fizioterapeits Rakštelis stāsta, ka nereti pat pēc pilnīgas atlabšanas sportisti turpina galvā sargāt traumēto kāju. Ja rehabilitācijā sportists nav atguvis pārliecību, tad katru reizi, kad laukumā strauji jāapstājas, jādodas caurgājienā, vai jālec pēc bumbas, viņš nodomās, ka atkal gūs traumu.

"Bailes var pārvarēt tikai sākot darīt," komentē BK "Ogre" spēlētājs Kristaps Dārgais, kurš krusteniskās saites pārrāva pērn, bet nule kā atsācis regulāri spēlēt. "Kad tu piezemējies un nekas nenotiek, tad automātiski sev ieprogrammē, ka es to varu. Ar katru reizi, kad kaut ko izdari, pārliecība stiprinās."

Dārgais basketbola aprindās vislabāk pazīstams savu efektīgo "danku" dēļ. Sportists stāsta, ka deviņus mēnešus pēc traumas jau bez problēmām varējis palēkties, taču šobrīd viņa lēciena augstums par aptuveni pieciem centimetriem iepaliek no kādreiz iespētā.

Sporta medicīnas doktore Klēra Arderna 2015. gada pētījumā uzsver, ka daļa sportistu neatgriežas iepriekšējā līmenī, lai gan ceļgala rekonstrukcija bijusi veiksmīga. Sportā pēc krustenisko saišu rekonstrukcijas atgriežas 81% sportistu, bet iepriekšējā līmenī, piemēram, tajā pašā divīzijā, vien divas trešdaļas sportistu. Konkurējošā līmeņa sportā atgriezās puse sportistu. Tātad katrs trešais sportists pēc krustenisko saišu savainojuma neatgriezās iepriekšējā līmenī, bet gandrīz katrs otrais neatgriezās konkurējošā līmeņa sportā. Lielākas izredzes atgriezties iepriekšējā līmenī ir sportistiem, kuri ir jaunāki par 25 gadiem un ar sportu pirms savainojuma nodarbojušies profesionālā līmenī.

Medicīnas doktors Džošuā Heriss 2013. gada pētījumā aplūkojis 58 NBA basketbolistus, kuri pārrāvuši ceļgala krustenisko saiti. No viņiem 98% jau nākamajā sezonā atsākuši spēlēt basketbolu profesionālā līmenī, bet 86% atgriezušies NBA. Tikai vienā gadījumā basketbolists nav spējis turpināt karjeru.

Taču pēc atlabšanas krities sportistu sniegums laukumā – sezonā šie basketbolisti aizvada mazāk spēļu un minūšu katrā mačā, gūst mazāk punktu un izdara neprecīzākus metienus.

Lai gan krustenisko saišu plīsums vairākiem basketbolistiem liedzis atgriezties iepriekšējā līmenī, NBA netrūkst arī pozitīvu stāstu. Piemēram, jau pieminētais Krofords pēc atgriešanās laukumā trīs reizes saņēma gada sestā spēlētāja balvu. Vēl pirms NBA karjeras sākuma krusteniskās saites pārrāva Kails Laurijs, bet tas Toronto "Raptors" komandā viņam neliedza kļūt par vienu no labākajiem saspēles vadītājiem visā līgā. Sanantonio "Spurs" rindās veiksmīgi spēlē Dāvis Bertāns, kurš smago traumu guvis pat divreiz.

Prestižā ASV sporta medija ESPN žurnālists un statistiķis Kevins Peltons aplūkojis, kā mainās 21 līdz 23 gadus vecu NBA basketbolistu sniegums laukumā pēc atlabšanas no krustenisko saišu plīsuma. Salīdzināšanai viņš izmantojis tā dēvēto WARP (wins above replacement player) statistiku, kas sniedz ieskatu spēlētāja pienesumā komandai. Proti, prognozē to, cik daudz papildu spēles basketbolists komandai palīdzēs uzvarēt nākamajās trīs sezonās, salīdzinot ar to, cik spēles komanda uzvarētu, ja spēlētāja vietā laukumā dotos lētāks "ierindas" spēlētājs. WARP statistiku Peltons salīdzināja ar spēlētāja patieso pienesumu komandas panākumiem.

Peltona apkopotā statistika liecina, ka no deviņiem spēlētājiem, kuriem WARP prognoze bijusi pozitīva, tikai Džamals Krofords spējis attaisnot un pat pārsniegt šīs cerības. Visskumjāk karjera attīstījās visu laiku jaunākajam līgas vērtīgākajam spēlētājam Derikam Rouzam, kurš vienu sezonu bija arī Porziņģa komandasbiedrs, bet tagad pārstāv "Timberwolves" klubu.

Peltons norāda, ka karjera pēc traumas veiksmīgāk attīstījusies tiem spēlētājiem, kuri jau pirms traumas izkopuši efektīvu metienu. NBA mājaslapā rodamā statistika liecina, ka šosezon Porziņģa kopējā metienu precizitāte ir 43,9%, kas nedaudz iepaliek no līgas vidējiem 46%. Taču trīspunktniekus Porziņģis met ar 39,5% precizitāti, kamēr līgas vidējais rādītājs ir 36,1%.

Iedrošina arī tas, ka Porziņģa WARP prognoze ir 30 atnestas uzvaras nākamajās trīs sezonās, kas nozīmē, ka basketbolists var uzreiz neatgriezties iepriekšējā formā, bet tik un tā būt vērtīgs spēlētājs, norāda Peltons.

Traumu par lielu Porziņģa prasmju attīstības kavēkli uzskata žurnāla "Sports Illustrated" basketbola apskatnieks Bens Golivers: "Lai gan šosezon Porziņģis izdarīja lēcienu līdz "all star" līmenim, viņam vēl jāiegulda daudz darba, attīstot savas prasmes piespēlēt, jo šobrīd Porziņģis ir viendimensionāls spēlētājs uzbrukumā, kurš allaž cenšas gūt punktus. Tiesa, ka Porziņģis ir lielisks aizsargs, taču viņam aktīvāk jāvāc atlēkušās bumbas un jāpanāk, ka pretspēlētāji bīstas doties caurgājienos. Trauma ir apturējusi šos plānus ne tikai pašam Porziņģim, bet arī "Knicks" komandai kopumā."

Porziņģa savainojums met šaubu ēnu arī pār viņa nākamo līgumu. Šo un nākamo sezonu Porziņģi ar "Knicks" saista debitanta līgums, kas šosezon basketbolistam ienes 4,5 miljonus dolāru, bet nākamsezon – 5,7 miljonus dolāru. Šim līgumam beidzoties, "Knicks" varēs piedāvāt Porziņģim krietni ienesīgāku summu – maksimums 25% apmērā no komandas kopējā spēlētāju piesaistei atvēlētā budžeta. Paredzams, ka šis līgums Porziņģim piecās sezonās ienestu ap 157 miljoniem dolāru.

Ja Porziņģis nākamsezon iekļūs kādā no NBA gada spēlētāju izlasēm vai izcīnīs gada labākā aizsardzības spēlētāja balvu, viņam pienāksies pat 30% no komandas algu griestiem. Taču gūtā trauma šādu scenāriju padara maz ticamu.

Ja abas puses nespēs vienoties par jaunu līgumu, basketbolistam klubs piedāvās kvalifikācijas līgumu 7,5 miljonu dolāru vērtībā. Ja Porziņģis parakstīs šo līgumu, viņš vēl vienu gadu aizvadīs "Knicks" rindās, bet tad kļūs par neierobežoti brīvo aģentu. Taču, ja basketbolists kvalifikācijas līgumam nepiekritīs, viņš pirms 2019./2020. gada sezonas kļūs par ierobežoti brīvo aģentu, kas nozīmē, ka jebkura komanda Porziņģim varēs izteikt līguma piedāvājumu, bet "Knicks" būs tiesības pielīdzināt konkurentu solīto summu un latvieti paturēt savā īpašumā.

Basketbola podkāsta "Dunc'd On" vadītājs Neits Dankans uzsver, ka "Knicks" jāpiedāvā Porziņģim maksimāli ienesīgākais līgums, pretējā gadījumā komanda riskē vēl vairāk atsvešināt Porziņģi, kurš jau iepriekš paudis neapmierinātību ar komandu. Proti, vasarā uzvirmoja runas, ka tobrīd "Knicks" prezidenta pienākumus pildošais Fils Džeksons mēģina Porziņģi aizmainīt no komandas, jo basketbolists pagājušās sezonas izskaņā neieradās uz noslēdzošo tikšanos ar kluba vadību, kā arī izvēlējās palīdzēt Latvijas izlasei Eiropas čempionātā, neapspriežoties ar "Knicks" vadību. Vietu klubā gan zaudēja nevis Porziņģis, bet pats Džeksons.

Taču Porziņģa biežās traumas un krustenisko saišu plīsums var citas NBA komandas padarīt piesardzīgākas basketbolista piesaistīšanā, uzskata žurnāla "Sports Illustrated" rakstnieks Endrjū Šārps.

Porziņģa trauma ietekmē ne tikai pašu sportistu, bet arī "Knicks" komandu. NBA apskatnieks Denijs Lerū, kurš ASV veido basketbola podkāstus "RealGM" un "Dunc'd On", vērtē, ka tā kā Porziņģis laukumā, visticamāk, atgriezīsies vien pēc gada, "Knicks" gar degunu ies ne tikai šīs, bet arī nākamās sezonas izslēgšanas spēles. "Gaidāmajā starpsezonā "Knicks" nebūs daudz iespēju būtiski uzlabot savu sastāvu. Visticamāk, ka līdz Porziņģa atlabšanai komanda jau būs izkritusi no izslēgšanas spēļu skrējiena, taču tas atkarīgs no pārējo Austrumu konferences komandu snieguma," teicis Lerū. Par "mākoņa zelta maliņu" šajā situācijā var uzskatīt to, ka "Knicks" atlikušo sezonu bez Porziņģa aizvadīs ļoti vāji, zaudējot daudz spēļu, kas uzlabos komandas pozīcijas jauno spēlētāju draftā.

"Sports Illustrated" žurnālists Šārps uzskata, ka "Knicks" jādomā ne tikai par jaunu spēlētāju piesaisti, bet arī par treneru korpusa nomaiņu. "Džefs Hornāčeks nav piemērotākais treneris "Knicks". Spēļu izskaņā viņš bieži pieņem apšaubāmus lēmumus, kā arī ļāva savainojumu vajātajam Porziņģim katru spēli aizvadīt 34 minūtes. Šajā sezonā "Knicks" laukumā valdīja bardaks," paudis Šārps, norādot, ka "Knicks" jābūvē komanda un stratēģija, kas Porziņģi pasargās no pārlieku bieža fiziska kontakta ar pretspēlētājiem.

Hornāčekam līgums ir spēkā arī nākamo sezonu, taču NBA kuluāros mēļo, ka vēl pirms līguma beigām par nākamo "Knicks" treneri varētu kļūt Doks Riverss, kurš šobrīd vada Losandželosas "Clippers" vienību. Būtiski, ka Riverss "Knicks" sastāvā 1993. gada sezonā guva Porziņģa traumu, proti, pārrāva ceļgala krusteniskās saites. Viņš uzsver, ka Porziņģa trauma ir sāpīga vairākos līmeņos: "Viņš spēj iesaistīt pārējos spēlētājus. Jo labāk Porziņģis spēlē, jo vairāk cilvēki grib spēlēt kopā ar viņu. Neskaidrība par viņa atgriešanos iespaido ne tikai šo sezonu. Tieši tas ir vissāpīgākais šajā savainojumā."