Visockis-Rubenis: mūsu mērķis uzreiz bija izcīnīt medaļas

Kā ziņojām, Latvijas U-18 jauniešu basketbola izlase svētdien Rīgā Eiropas čempionāta finālā ar rezultātu 90:99 piedzīvoja zaudējumu Serbijai, pirmo reizi vēsturē šajā turnīrā iegūstot sudraba godalgas.

"Centāmies šai spēlei gatavoties tāpat kā pārējām," pēc spēles žurnālistiem sacīja Visockis-Rubenis. "Mēģinājām ignorēt tās īsziņas, kurās rakstīja, ka mēs jau daudz esam sasnieguši. Gribējām paskatīties, cik daudz no tā citrona varam izspiest sulu. Gatavojāmies fiziskam pārspēkam, bet īsti nesapratām, cik tas būs nopietns. No laukuma aizgājām kā uzvarētāji. Šobrīd jūtamies kā uzvarētāji un pilnībā izbaudījām sudraba medaļas."

"Bija brīži, kad varējām lauzt spēli, kuru varējām uzvarēt tikai ar uzbrukumu," turpināja treneris. "Viņu fiziskais pārspēks zem groziem bija milzīgs. Ja būtu iemetuši 105 punktus, būtu vinnējuši. Uz to arī gājām. Pietrūka viena metiena, kas salauztu šo spēli."

Galvenais treneris pirms turnīra nopietni atlasījis kolektīvu. "Ļoti nopietni piegāju treneru kolektīva atlasei. Katra mazā detaļa beigās summējās. Gāju uz to, lai atlasītu labāko, ko vien var. Tāpat piegājām arī spēlētāju atlasei, lai katram basketbolistam ir sava loma un mums skaidrs, kā to izmantot. Mūsu lielākais spēks ir vidējais aritmētiskais. Mums ir melnā darba dalītāji. Finālspēlē ļoti pietrūka traumētā Mežuļa. Domāju, ka ar viņa palīdzību būtu uzvarējuši."

"Mums bija cilvēki, kuri visu laiku atbalstīja. Bija liels atbalsts no ģimenēm. Mēģināju nelasīt sociālos tīklus un medijus. Pirms pusfināla un fināla katras spēles teicu, lai izbaudām cīņu un atmosfēru apkārt. Milzīgs paldie skatītājiem par emocijām," turpināja Visockis-Rubenis.

Latvija kvalificējās arī U-19 Pasaules kausa izcīņai nākamajā gadā.

"Nākamgad ir Pasaules kauss. Nezinu, kādā sastāvā vēl būsim. Komandā ir trīs 2001.gadā dzimuši puiši. Viņiem nākamgad būs vēl U-18 čempionāts savā vecuma grupā. Nākamgad komanda būs jābūvē no jauna. Katru reizi ir dzīva konkurence, turklāt, ja būs cits treneris, tad arī būs cits redzējums. Pirmajā treniņā pateicām, ka šīs komandas mērķis ir izcīnīt medaļas. Pēc tam par mērķiem skaļi nerunājām, tikai strādājām tā sasniegšanai. Konkurence ir liela, piemēram, Grieķija - superkomanda, kuras mērķis bija medaļas, izkrita ārā."

Izlases spēlētājs Kristaps Ķilps spēles laikā piekliboja un radās šaubas par viņa veselību. "Ķilps ir uzvarētājs, tieši tāpēc viņš bija komandā. Ar katru spēlētāju pirmajā nedēļā izrunājām viņu lomu komandā. Ķilpam tika uzticēta līderu segšana kopā ar Dāvidu Vīksnu. Ķilps nebaidās. Brīžos, kad komandai neiet, viņš var raudāt vai sapsihoties, bet viņš ies un darīs. Tāpat arī šodien gāja laukumā ar traumu un iemeta divus svarīgus metienus."

"Milzīgs paldies Kristīnei Plūmai un Ērikam Visockim, kuram bija milzīga izvēle, vai palīdzēt izlasei. Viņš upurējās un ar ģimenes atbalstu bija šeit. Iztikām bez pārslodzes traumām. Aizgājām līdz čempionāta pēdējai spēlei ar vienu lauztu roku, kas nav pārslodzes trauma," norādīja treneris."

"Šai paaudzei ir viena laba īpašība. Starp junioru vecumiem ir liels atbirums, bet šie puiši ir ļoti mērķtiecīgi. Ceru, ka viņi visi būs profesionāļi, bet daudz kas būs atkarīgs no pašiem. Šim panākumam nedrīkst būt punkta statuss, tam ir jābūt kā atsperei nākotnei. Viņi nedrīkst apstāties."

Latvijas U-18 izlase Eiropas čempionāta finālā spēlēja pirmo reizi, savukārt no jauniešu izlasēm šis bija trešais gadījums, kad Latvijas basketbolisti nonākuši uzvaras attālumā no Vecā kontinenta zelta medaļām.

2000./2001.gadā dzimušie basketbolisti sasniedza labāko rezultātu Latvijas U-18 izlašu vēsturē, jo iepriekš divas reizes tika izcīnītas bronzas medaļas, bet vēl divas reizes jaunieši palika ceturtajā vietā. Tāpat Latvijas U-18 izlase trešo reizi nodrošinājusi ceļazīmi uz Pasaules kausa izcīņu U-19 komandām. Pirmo reizi Pasaules kausā Latvija spēlēja 1999.gadā, kad ieņēma devīto vietu, bet 2011.gadā, kad turnīrs notika Latvijā, tā ieņēma desmito pozīciju.

Tikmēr serbi aizstāvēja pērn izcīnīto Eiropas U-18 čempionu titulu.