Latvijas U-18 basketbolisti aizvadītās nedēļas izskaņā savās mājās notikušajā Eiropas čempionātā ieguva sudraba medaļas, finālā piekāpjoties Serbijas valstsvienībai. Šī bija tikai trešā reize, kad Latvijas jauniešu basketbola izlasēm izdevās iegūt godalgas Eiropas čempionātos. Visockim-Rubenim šīs izlases spēlētāji bija diezgan labi zināmi, jo viņš ar viņiem strādāja gan U-14, gan U-16 vecuma izlasēs. Decembrī viņu apstiprināja par U-18 valstsvienības galveno treneri, un basketbola vidē par to valdīja divējādas sajūtas. Pēc turnīra par to atgādināja arī Latvijas Basketbola savienības (LBS) ģenerālsekretārs Edgars Šneps.
"LBS es strādāju gandrīz deviņus gadus, un šajā laikā es neatceros tik lielu ažiotāžu, kāda bija pēc Artūra apstiprināšanas galvenā trenera amatā. Daudzi cilvēki man stāstīja, kāpēc Visockis-Rubenis nevar vadīt šo izlasi, kāpēc viņi šaubās. Tāpat nebija skaidrības, kas būs viņa asistenti. Tomēr man vēl nekad arī nav bijusi tāda pārliecība, ka šis cilvēks ir īstajā vietā ar īsto izlasi," sacīja Šneps.
"Kad mani apstiprināja par treneri, saskāros ar šaubām, negācijām, un daudzi man neticēja. Tajā pašā laikā bija daudzi, kuri man ticēja un viņiem gribējās atdarīt ar labu rezultātu," sarunā ar portālu "Delfi" atcerējās Visockis-Rubenis. "Šogad pirmais pārbaudījums bija Baltijas jūras kauss janvārī, kur mēs startējām bez Artūra Žagara, bez Artūra Kuruca, bet pārējie visi bija. Mēs uzvarējām to turnīru, un tas bija tas lūzums, lai vairs nevarētu izteikt to negatīvo. Vienā brīdī es sev teicu, ka jādara tā, kā sirdsapziņa man to saka. Nevajag mēģināt kādam izpatikt. Es darīju visu tā, kā es pats tam ticēju – atlasīju spēlētājus, izvēlējos asistentus. Es tajā visā ieliku visas savas zināšanas un pieredzi. Bija moments, kad sapratu, ka ir jāizbauda viss process. Nevar visu laiku būt saspringts par visu. Spēlētājiem arī mēģinājām pateikt, ka izbaudīt procesu nenozīmē būt atslābušam. Tas nozīmē izbaudīt cīņu pret labākajiem."
Ļoti svarīga panākuma atslēga bija labais komandas gars, kas valdīja starp valstsvienības spēlētājiem un treneriem. Galvenais treneris uzsvēra komunikācijas lomu, lai gaisotne komandā būtu pozitīva.
"Pirmkārt, visi komandā ir mani kolēģi. Svarīgākais, lai komandā būtu atlasīti uzticami cilvēki, bet tālāk jau tiek vērtēta profesionalitāte. Gan spēlētājiem, gan treneru kolektīvam ir jāzina sava loma," viņš stāstīja. "Spēlētājiem ir skaidri jāsaprot, ko no viņiem gaida treneris, ko viņiem jāizdara laukumā. Kad tas viss notiek, tad spēlētāji sāk viens otru papildināt, un to var panākt ar runāšanu. To esmu mācījies no labākajiem treneriem pasaulē, kā, piemēram, Džona Vudena, vai tepat Latvijā no Mārtiņa Zībarta. Katru reizi, kad redzu, ka kādam kaut kas nav skaidrs pirms vai pēc spēlēm, cenšos aprunāties un aicinu arī viņu runāt, lai izstāstītu savas šaubas vai jautājumus. Tajā komunikācijā veidojas savstarpējā saikne. Šajā gadījumā nav pat nepieciešami ekstra saliedēšanās pasākumi vai vēl kaut kas, jo tas viss notiek procesā un ejot cauri pārbaudījumiem. Mums ir būtiski, lai mēs šo procesu izbaudītu, lai nebūtu tā, ka mēs ar nepatiku no rītiem ejam uz zāli."
Visockis-Rubenis trešdien, kad valstsvienības treneri un spēlētāji tikās ar medijiem, uzrunā basketbolistiem novēlēja, lai šī sudraba medaļa nebūtu viņu dzīves vienīgais sasniegums, un aicināja viņus kļūt ne tikai par labiem sportistiem, bet arī par labiem tēviem saviem bērniem un labiem vīriem savām sievām. Šobrīd U-18 basketbolisti bauda slavas zenītu, tomēr tas nebūs ilglaicīgi.
"Es ļoti ceru, ka viņi spēs izturēt šo uzmanību. Slava ir pārejoša. Šajā brīdī visi par mums runā un mēs to izbaudām, bet, ja šonedēļ U-18 meiteņu izlase vai U-16 puiši izlase kaut ko izcīnīs, mūsu panākums būs pagātne. Tāpēc nekad nedrīkst sēdēt uz savas slavas. Mums jācenšas uzvarēt katru dienu," uzsvēra treneris. "Džons Vudens ir teicis, ka katra diena ir jāpadara par savu meistardarbu. To ir viegli pateikt, bet grūti izdzīvot. Es novēlu katram spēlētājam iet uz priekšu un neapstāties."
Savukārt Šneps uzskata, ka ar šo panākumu Visockis-Rubenis varētu tikt novērtēts arī starptautiskajā basketbola vidē.
"Ja komanda ir ar augstu intelektu, tad trenerim nav jānodarbojas ar komandēšanu, bet gan ar vadīšanu. Artūram vēl būs daudz iespēju karjerā. Ja līdz šim viņa karjerā pietrūka starptautiskā atzinība, tad tā tagad ir, par ko man ir milzīgs prieks," sacīja LBS ģenerālsekretārs.