Latvijas basketbola izlases galvenais treneris Arnis Vecvagars pēc neveiksmes Pasaules kausa atlases izšķirošajā spēlē žurnālistiem norādīja uz gaužām slikto cīņu par atlēkušajām bumbām, kā arī uz līdera Jāņa Strēlnieka savainojumu izšķirošajos mirkļos, kas apgrūtinājis saspēles vadītāja darbošanos laukumā.
Portāls "Delfi" ziņoja, ka Latvijas izlase Pasaules kausa atlases izšķirošajā spēlē viesos Podgoricā ar 80:74 uzvarēja Melnkalni, tomēr šoreiz uzvarai bija zaudējuma rūgtums. Panākums neļāva Latvijai tikt uz Pasaules kausa finālturnīru, jo Podgoricā bija nepieciešama uzvara ar vismaz deviņu punktu starpību.
"Apsveicu Melnkalni ar kvalificēšanos. Neveiksmes iemesls ir atlēkušās bumbas aizsardzībā. Pārāk daudz atļāvām gūt atkārtotās iespējas punktus, un otrajā puslaikā bija problēmas ar viens pret viens aizsardzību," sacīja Vecvagars.
Visu spēles gaitu mājinieki bija izteikti pārāki cīņā par atlēkušajām bumbām un īpaši ar to izcēlās pie Latvijas groza, daudzus punktus gūstot ar otrām vai pat trešajām iespējām. Spēles protokolā Melnkalnei ir 42 atlēkušās bumbas, no kurām 18 pie Latvijas groza. Savukārt Latvija pie sava groza tika pie 22 atlēkušajām bumbām, bet pie pretinieku groza - pie piecām bumbām 40 minūšu laikā.
"Pēdējās minūtes izspēles ietekmēja Strēlnieka trauma. Līdz tam redzējām, ka viņu apturēt melnkalniešiem bija lielas problēmas," piebilda Vecvagars."Es nojaušu, kas kaišs Strēlniekam, bet pagaidām nekomentēšu. Protams, var spekulēt par to, kā būtu, ja būtu viņš vairāk atpūtināts, bet spēles gaita to neprasīja".
"Centāmies turēt garu sastāvu laukumā, bet vienalga viņi guva punktus ar otrajām iespējām pēc izcīnītām atlēkušajām bumbām. Tas bija mūsu galvenais uzstādījums, lai tos neitralizētu. Pretiniekiem bija tikai piecas rezultatīvas piespēles, kas apliecina mūsu problēmas viens pret viens aizsardzībā," skaidroja treneris.
"Atlēkušo bumbu vākšanai ir vēl viens faktors – ja paskatāmies uz to, kāda ir spēlētāju statistika klubos, tad daudzi no viņiem nav atlēkušo bumbu vācēji. Mēs no viņiem tagad prasām to, kas nav viņu instinktos. Tāda ir šī situācija," viņš piebilda.
Vecvagars neslēpa, ka darbs izlasē šajā jaunajā Pasaules kvalifikācijas formātā bija ļoti sarežģīts. "Šajā ciklā izlasē bija 26 spēlētāji. Parādījās jaunas stabilas izlases vērtības uz spēlētāju kartes, kas ir ieguvums. Ļoti sāpīgi, ka nepiepildījām sapni aizbraukt uz Pasaules kausu," teica galvenais treneris.
Cits Latvijas izlases līderis Dairis Bertāns neaizvadīja labāko spēli, tostarp netrāpot arī pēdējo sekunžu metienu, tomēr treneris sacīja, ka viņš par veselības problēmām nesūdzējās. Savukārt Latvijas izlases kapteiņa Jāņa Blūma nelaišanu laukumā Vecvagars skaidroja ar to, ka šāda spēlētāju deviņu spēlētāju rotācija bija optimāla.
"Mēs visu spēli turējām to pārsvaru un šie spēlētāji veiksmīgi darbojās. Spēlētājos nemanīju noguruma pazīmes. Šoreiz man neprasījās spēlētāju rotācijā iesaistīt vēl vienu. Katram spēlētājam, kurš nespēlēja šodien, ir savu plusi," skaidroja treneris. "Spēles tempa ziņā mēs izdarījām pareizu izvēli, nevis dzināmies pēc +30 ar vēl augstāku tempu. Tad mēs riskētu ar to, ka pretinieki varētu mūs par to sodīt, ja tādējādi mēs nogurtu."
Vecvagars arī piebilda, ka ne tikai šī neveiksmīgā uzvara bija pie vainas netikšanai uz Pasaules kausu, jo visa cikla garumā sakrājās gan zaudējumi, gan citas neveiksmes. "Pret Melnkalni mēs mājās zaudējām par pārāk lielu starpību. Un tā arī pa sīkumam mums sakrājās, un tas liedza iekļūt Pasaules kausā," viņš skaidroja.
Vecvagars arī atkļāvās pafilozofēt, kā būtu, ja FIBA un Eirolīga spētu atrast kompromisu savās domstarpībās: "Eirolīgas spēlētāji mums ir ļoti svarīgi – kāda bija starpība mūsu spēlē, kad vismaz viens bija sastāvā. Spēlēs, kurās piedalījās Eirolīgas spēlētāji, mēs zaudējām tikai vienu, taču šodien pietrūka viena metiena. Ja būtu vienošanās starp FIBA un Eirolīgu, tad mēs būtu Pasaules kausā. Gribu, lai šīs abas puses vienojas, lai mums nebūtu šķēršļu nokomplektēt sastāvu."
Melnkalnes treneris Zvezdans Mitrovičs un kapteinis Suads Sehovičs pēc zaudējuma neslēpa patīkamās emocijas, jo šoreiz zaudējumam nebija rūgtuma piegarša.
"Mēs zinājām, ka šī būs smaga spēle, jo viņiem pievienojās pieci Eirolīgas spēlētāji, kuri nepiedalījās mūsu iepriekšējā spēlē. Mums ir liels prieks, ka izdevās sasniegt šo vēsturisko panākumu," sacīja Suads Sehovičs.
"Grūti atrast vārdus, lai raksturotu, kā es jūtos. Atceroties, kur mēs sākām pagājušajā gadā, kad nebija nevienas domas par Pasaules kausu. Esmu ļoti priecīgs, jo šie sezonas "logi" nav viegli, ņemot vērā situāciju Eirolīgu. Viņi ir pelnījuši šo panākumu," teica Mitrovičs.