TTT vēsturiskais ceturtdaļfināls: komandas gars pret Krievijas miljoniem  (43)

TTT vienībai šis bijis atgriešanās gads uz Eiropas klubu turnīru augstākās skatuves, kur komanda nebija atrādījusies kopš 2010./11. gada sezonas. Toreiz rīdzinieces no Eirolīgas atvadījās, uzvarot tikai vienreiz desmit spēļu laikā.

"Tie bija nosacīti tādi "treknie gadi", un mums vienmēr bija ļoti labas spēlētājas, bet nekad nebija īstie rezultāti. Mainījušies treneri, cilvēki, bet palikuši varbūt daži fani (smejas). [Ģenerālmenedžeris] Egils [Lūsis] joprojām ir. [Fizioterapeite] Līga [Folkmane-Eglīte] vēl ir komandā. Citādi ļoti daudz kas mainījies kopš tiem laikiem," atminējās Aija Brumermane, kurai šī bijusi pirmā sezona TTT pēc astoņu gadu pārtraukuma.

"Šajā organizācijā strādāju laikam 13 gadus. Tolaik mēs uzreiz ļoti strauji centāmies audzēt mūsu ambīcijas. Uzreiz pirmajā gadā Eiropas kauss, gadu vēlāk Eirolīga. Godīgi sakot, mēs kā organizācija nebijām tam gatavi. Tādēļ varbūt nebija tas rezultāts. Es domāju, ka nebija pieredzes, ne treneriem, ne spēlētājām, ne menedžmentam par to, kas jādara, lai atrastos tajā līmenī," stāstīja ģenerālmenedžeris Egils Lūsis.

Četru sezonu laikā TTT pozitīvu bilanci Eirolīgā nesasniedza un augstākā līmeņa kontinenta turnīros atgriezās 2015./16. gada sezonā, kad tika startēts pēc spēka otrās stiprākajās sacensībās - FIBA Eiropas kausā.

"Mēs kluba valdē toreiz uzstādījām mērķi, ka trīs gadus spēlēsim Eiropas kausā un mēģināsim saprast, kur mēs atrodamies, salīdzinot ar tādu vidējo Eiropas līmeni. Mums bija tāds iekšējs plāns par Eirolīgu, ka, ja finansiāli spējam mazliet audzēt budžetu, kā arī piesaistīt spēlētājas, tad mēs veicam to nākamo soli un mēģinām tikt Eirolīgā caur kvalifikāciju. Mēs apzinājāmies to, ka pie mūsu finanšu iespējām tas prasīs laiku, lai nonāktu līdz konkurētspējīgam sastāvam. Mājās bija jāatgriežas labākajām vietējām spēlētājām," klāstīja Lūsis.

Tas visnotaļ sakāms par 2018. gada vasaru, kad pirms Latvijas sieviešu basketbola izlases pirmās vēsturiskās dalības Pasaules kausā, ar TTT komandu par sadarbību vienojās valstsvienības pārstāves Aija Brumermane, Dita Rozenberga un Kristīne Vītola. Šis trijnieks, kā arī iepriekšējā sezonā izveidotais komandas kodols, ļāva Rīgas klubam pārkāpt Eirolīgas kvalifikācijas turnīra slieksni. Tajā tika pieveikta Venēcijas "Reyer" ar Aneti Šteinbergu sastāvā, un tika sasniegts sacensību pamatturnīrs.

"Šī sezona noteikti bijusi ļoti saistīta ar Latvijas izlasi. Viena no prioritātēm bija dabūt pēc iespējas vairāk Latvijas izlases spēlētājas, kuras mēs varam reāli atļauties. [Pērnās sezonas TTT basketbolistes] Azānijas Stjuartes vietā mēs piesaistījām Aiju kā pamatcentra spēlētāju, un diezgan garās sarunās mums izdevās vienoties ar Kristīni," stāstīja gan TTT komandas, gan Latvijas sieviešu basketbola izlases galvenais treneris Mārtiņš Zībarts.

"Mēs ar Mārtiņu ļoti daudz diskutējām, kad runājām par Kristīnes līgumu. Pilnīgi noteikti, ka tas bija svarīgs brīdis. Viņš teica, ka, ja mēs esam Eirolīgā, tad mums vajag soda laukumā tādu spēlētāju. Tas ielika jau tādu labu pamatu. Mēs, protams, necerējām uz tik labu rezultātu pirmajā sezonā, bet tas noteikti deva cerību, ka mēs būsim konkurētspējīgi," Kristīnes Vītolas piesaistīšanas nozīmi skaidroja arī Lūsis.

FIBA mājaslapas skatījumā "TTT Rīga" dēvējama par šīs Eirolīgas sezonas lielāko pārsteigumu. Var saprast kāpēc. Divreiz pieveikta pastāvīga finālčetrinieka dalībniece Stambulas "Fenerbahce". Divi rūgti, bet varonīgi zaudējumi pret 2017. gada Eirolīgas čempioni Kurskas "Dynamo", kurai TTT kopsummā piekāpās vien ar četriem punktiem.

Pamatīgi saplosītas tika pāris laba līmeņa starptautisko turnīru dalībnieces. Domājams, ka Turcijas "Hatay" joprojām skrien šermuļi, kad tiek piesaukta Rīgā piedzīvotā sakāve ar 51 punkta deficītu (87:36). Šī spēle šķiet arī saglabās šīs Eirolīgas sezonas lielākās sagrāves statusu.

"Es domāju noteikti, ka aizsardzība ir visu panākumu pamatā. Ja mēs ielaižam mazāk par 70 punktiem, tad mums ir cerības uzvarēt, kā tas notika abas spēles pret "Fenerbahce". Uzbrukumā mums pret augumā lielām komandām un fiziski stiprām spēlētājām ļoti grūti nāk tie punkti," konkrētu panākumu atslēgu minēja Zībarts.

Ja tiek aprēķināti vidēji ielaistie punkti uz vienu pretinieču uzbrukumu, tad šajā sērijā tiksies divas Eirolīgas labākās aizsardzības komandas. Tas vien norāda uz vareni paveiktu TTT spēlētāju un treneru darbu, ka ar ierobežotiem resursiem sasniegts šāds rādītājs.

"Mums nebija tādas īstas sagatavošanās pirms sezonas, jo mēs vairākas bijām izlasē. Tas gan ļāva mums apgūt trenera vēlmes un iestrādes, ko viņš sagaida no mums aizsardzībā. Līdz ar to sezonā bijis daudz vieglāk, jo tas ir kā tāds izlases turpinājums," iemeslus sniegumam aizsardzībā meklēja Brumermane.

Komandai plašas variācijas šajā laukuma pusē dod nešpetna aizsardzība perimetra basketbolistu izpildījumā, kā arī trīs dažāda tipa garās spēlētājas. Brumermane šķiet pati personīgi liedza kādus padsmit punktus "Olympiacos" vienībai gūt no groza apakšas abu komandu savstarpējā spēlē.

Savukārt Kristīne Vītola ar savu veiklību ir gatava uz perimetra mainīties pie aizsega pret jebkuru mazo spēlētāju un izsekot līdzi tās individuālajiem centieniem viņu apspēlēt. Interesantu jau Latvijas izlasē iespēlētu viltību treneris Zībarts izmantoja uzvarā Stambulā. Spēles izskaņā pēc minūtes pārtraukuma TTT atgriezās laukumā, sedzot zonu, kurā Vītolai bija vieta tās priekšā, kas ir ļoti neierasti centra pozīcijas spēlētājai.

Šīs sezonas bēdīgais zemteksts gan ir tāds, ka TTT, "Sopron Basket" un "Fenerbahce" B grupā visas izcīnīja pa astoņām uzvarām, bet vien savstarpējo spēļu dēļ rīdziniecēm nācās ieņemt ceturto vietu. Tieši tas paredzējis "randiņu" ar A grupas spēcīgāko pretinieci - UGMK.

Iespējams, liktenis būtu citāds, ja pēdējā grupu turnīra spēlē pret Šopronu palīdzēt būtu varējusi spēka uzbrucēja Aivija Slotere. Amerikāniete uzvarā Stambulā cieta ceļgala saites savainojumu. Lai gan ar šo lēmumu klubs nav vēlējies steigties, provizoriskas prognozes liecina, ka Jekaterinburgā amerikāniete nepalīdzēs, bet par atbildes spēli piektdien, 8. martā, Rīgā vēl skaidrības arī nav.

"Aivija un Kristīne ir divi ļoti ātri centri. Viens no mūsu atslēgas momentiem ir pārejas spēle. Mēs varam dabūt gan vieglos punktus uzbrukumā, gan arī spēlēt daudzveidīgi aizsardzībā. Mēs ne tikai maināmies pie aizsegiem. Mums ir sistēma, ar kurām spēlētājam maināmies, ar kurām spēlējam slazdu. Tas tiek lemts, vadoties no katras spēlētājas stiprajām pusēm. Mēs mēģinām spēlēt tādu aizsardzības veidu, kur daudziem no malas ir grūti saprast, kāda sistēma tajā brīdī tiek izmantota," par daudzpusīgo TTT aizsardzību stāstīja galvenais treneris.

Sloteres fiziskās dotības ļauj pretinieču mazās spēlētās pēc "pick-and-roll" sadarbības sagaidīt ar slazdu, kuram parasti jāpārmet pāri lēna un planējoša piespēle.

Ievērojat darba apjomu, ko bez bumbas paveic, piemēram, kapteine Ieva Pulvere, kura visu sezonu šādās situācijās cīnījusies pret augumā lielākām pretspēlētājām. TTT aizsardzības rotācijas vairākās spēlēs bijušas ātrākas par pretinieču lēmumiem, pateicoties šādām niansēm.

"Mūsu spēles stils prasa daudz enerģiju, tāpēc jābūt arī ļoti labai komandas rotācijai. Francijā [pret "Carolo Basket"] arī bija izvēlēta tāda aizsardzība pret vienu spēlētāju, bet centība nebija tik liela un līdz ar to, ja tas slazds nenostrādā, tad aizsardzība uzreiz sabrūk. Tā prasa gan atdevi, gan ļoti lielu piecu spēlētāju sadarbību," par šo pieeju stāstīja treneris Zībarts.

Arī pats galvenais treneris nesmādē aktīvu dalību šajā laukuma pusē. Otrajā puslaikā, kad komanda aizsargājas sava rezervistu soliņa priekšā, Zībarts mēdz novilkt žaketi (jo svarīgāka spēle, jo ātrāk tas mēdz notikt) un no laukuma robežas aktīvi izsekot līdzi pretinieču uzbrukumam.

"Tas ir viens no tādiem vadības veidiem, kad cenšos no malas palīdzēt. Zinot pretinieču sadarbības, mēs no soliņa varam pateikt priekšā, kurai spēlētājai jābūt gatavai vai kurai jau jābūt aizsardzības stājā," skaidroja Zībarts.

"Kad saliekam rokas kopā, gan kapteine Ieva vienmēr pasaka kādu stingrāku vārdu, gan arī Šeja [Pedija], bieži vien arī Gunta [Baško]," atklāja Brumermane to, kuras spēlētājas ir cīņā saucējas, lai panāktu šādu attieksmi aizsardzībā.

"Tajā pašā laikā, ja kādai no meitenēm, kurai nav tik liels spēles laiks, ir kas sakāms, mēs vienmēr to uzklausām. Mēs vienmēr uzturam tādu komandas garu, kur katrai dota iespēja izteikties un pateikt savu redzējumu."

Liekot uz papīra abu klubu iespējas, nevarētu pat pateikt, ka tie piedalās vienā turnīrā. Ja metalurģijas uzņēmuma UGMK sponsorētā komanda pēc neoficiālas informācijas sezonā "iztiek" ar 13 miljonu eiro lielu budžetu, tad visas TTT sistēmas darbība tiek nodrošināta, pateicoties aptuveni 600 tūkstošu eiro.

Var arī izteikties sekojoši. Viena no šīm komandām mēdz uzsaukt saviem līdzjutējiem čārterreisus uz spēlēm. Otrās komandas spēlētājām var nākties celties četros no rīta, lai ar pārsēšanos aizlidotu uz izbraukuma spēli.

Balstoties uz ārzemju medijiem un neoficiālu informāciju, šādi aptuveni paredzēti astoņu no sešpadsmit Eirolīgā esošo komandu budžetiem. Vienā pusē skaidri saskatāms bagātākais Eirolīgas klubs, otrā - efektīvākais.

UGMK saucama ne tikai par Eiropas, bet arī par pasaules superkomandu, kurai jebkurš zaudējums dēvējams par mazu traģēdiju. Tā finālčetriniekā pēdējo reizi nav tikusi 2006./07. gada sezonā. Komandai pieejamas vairāk nekā viena meistarīga spēlētāja katrā pozīcijā. Iespējams, labāko pasaules centra pozīcijas spēlētāju Britniju Graineri var nomainīt Krievijas izlases līdere Marija Vadejeva.

UGMK līdere punktos Kaila Makbraida pērn jau otro reizi tika izvēlēta Sieviešu Nacionālās basketbola asociācijas (WNBA) Zvaigžņu spēlei, vidēji spēlē izceļoties ar 18,2 punktiem. Spāniete Alba Torensa jau divreiz bijusi Eirolīgas finālu vērtīgākā spēlētāja, bet beļģiete Emma Mēsemana pērn izpelnījās vietu Pasaules kausa simboliskajā pieciniekā. Šādus CV ierakstus var uzskaitīt šķietami bezgalīgi.

"Galvenais, kas atšķir UGMK no visām pārējām komandām, ir Grainere. Tik dominējošas centra spēlētājas nav citās komandās. Plus nozīme ir tam soliņa garums, cik viņi var spēlētājas iesaistīt," pretinieču trumpjus minēja Zībarts.

"Brīžiem ir sajūta, ka tu jau esi viņu nosegusi. Viņa ir kaut kur zem groza, bet tad viņa vienkārši izstiepj savu nenormāli garo roku un iemet. Ar viņu gan var cīnīties un arī Pasaules kausā nebija tā, ka mūs tur bez variantiem apspēlēja," no Graineres nevairījās Brumermane, kura Latvijas izlases sastāvā Pasaules kausu noslēdza ar spēli pret ASV.

TTT klubam savukārt pietiekams svarīgs princips ir strādāt tieši ar vietējām basketbolistēm.

"Mūsu kluba stāsts ir plašāks par meistarkomandu. Tāpēc mēs esam mērķtiecīgi strādājuši pie junioru komandas izveides. Šogad mums ir arī kadetu komanda, kas bijusi arī iepriekš. Tas man pat liekas nozīmīgāk. Protams, ka, lai sistēma strādātu, kaut kam jābūt arī augšpusē. Tai vienai komandai, uz ko visi vēlas tiekties, ko redz bērni un treneri," uzsvēra Egils Lūsis.

Piemēru šai piramīdai un vietējo spēlētāju progresam var saskatīt Kates Krēsliņas veiksmīgajā sezonā. 22 gadus vecā basketboliste, kura savulaik devās uz ASV, lai studētu, bet pēcāk atgriezās TTT, ir jaunākā starp komandas rotācijas spēlētājām. Tieši viņai nenodrebēja roka mājas spēlē pret "Fenerbahce", kad perimetra spēlētāja trāpīja trīs tālmetienus un izcēlās ar 15 punktiem.

Lielisku zemtekstu viņas sniegumam piešķir fakts, ka Krēsliņa minūtes savā pozīcijā mēdz dalīt ar nenogurdināmo leģendu Guntu Baško, kura šosezon arī spēlē pret Baltijas sieviešu basketbola līgas (BSL) pastarīti Šauļu Universitāti pamanījās trīs reizes vienā puslaikā nonākt uz laukuma grīdas pēc cīņas par bumbu.

Trenera asistents Matīss Rožlapa sarunā sezonas gaitā uzsvēra, kāda nozīme arī ir Baško klātbūtnei treniņos. Vai tas būtu uzdevums, kas paredzēts pēc pozīcijas garajām vai mazajām TTT sistēmas spēlētājām, ilggadējā izlases basketboliste tehniskā ziņā izcili māk izpildīt attiecīgās trenera ieceres.

Viņa laukumā joprojām spēlē savā nevienai citai basketbolistei netveramajā ritmā, kā Olga Rajecka negaidīti pavelkot zilbi pussekundi ilgāk ("sniegs nočirkst kā a-a-aizlauzts zieds").

Baško pretspēlētājai nebija ne mazākās nojausmas, kā izsekot līdzi viņas plūstoši saraustītajai gaitai.

Par zemu nevar novērtēt arī Baibas Eglītes, Ditas Rozenbergas un Karlīnes Pilāberes lomu. Katrai no viņām sezonas laikā bijis brīdis, kad Eirolīgā labi nospēlētas tobrīd ļoti nepieciešamas minūtes. Tieši Pilāberei var nākties to paveikt vēlreiz, ja nespēlēs Slotere.

Ieva Kūlīte pie teikšanas tikusi mazāk, bet ievērojami komandai palīdz ar produktīvu spēli Eiropas Sieviešu basketbola līgā (EWBL), kur TTT piedalās paralēli un mēdz atpūtināt kādu no līderēm.

Tomēr, lai cik tiktu uzteikts komandas darbs, vārdos neizteikt amerikānietes Šejas Pedijas nozīmi TTT veiksmes stāstā. Saspēles vadītāja pašlaik atrodas labāko septītniekā Eirolīgā kā gūtajos punktos, tā rezultatīvajās piespēles, un ir galvenais rīdzinieču uzbrukuma motors.

Piektdien vērts atnākt uz Olimpisko sporta centru apmēram stundu pirms spēles sākuma, lai redzētu viņas pirms spēles ierasto individuālo metienu treniņu. Kamēr citas basketbolistes vēl iesildās kopā ar fiziskās sagatavotības treneri Alenu Eldmani, Pedija izmēģina visdažādākos metienus pēc dribla (un dara to ar augstu precizitāti).

Ne velti arī pirms divām nedēļām tika aktualizēts jautājums par ieceri 30 gadus vecajai basketbolistei piešķirt Latvijas pilsonību. Komandas pārstāvji uzsver, ka amerikāniete spēlējusi ar viesspēlētājai neraksturīgu nesavtīgumu, kas palīdz izcelties arī pārējai komandai.

Ģenerālmenedžeris Egils Lūsis to saskata, kā līdzvērtīgi labu iespēju gan Latvijas izlasei, kura šovasar uzņems Eiropas čempionātu basketbolā, gan TTT klubam.

"Viņa ir nominēta Eirolīgas vērtīgākās spēlētājas apbalvojumam. Pats apzinies, ka noturēt tādu spēlētāju pie mums ir finansiāli sarežģīti. Tikmēr izlasē šobrīd tā situācija ir tāda, ka mums, pragmatiski skatoties uz apstākļiem, nepieciešams pastiprināt sastāvu. Elīna [Dikeulaku] ir mūsu vienīgā saspēles vadītāja, kura nupat tikai sākusi spēlēt Polijā. Tas nevieš lielas cerības," situāciju pirms gaidāmā čempionāta iezīmēja TTT ģenerālmenedžeris.

"Bijusi diskusija par to, ka Eiropas prakse paredz dot pilsonību jaunākām spēlētājām. Tiek pārmests, kāpēc ņemt trīsdesmitgadīgu basketbolisti. Bet tas nemaz mums nav tāds ilgtermiņa mērķis. Mēs Latvijas basketbolu noteikti nevēlamies balstīt uz viesspēlētāju piesaisti. Tomēr man liekas, ka būtu jocīgi, ja mēs vienpadsmit ļoti laba līmeņa spēlētājām neļaujam pacīnīties par augstākiem mērķiem Eiropā un pasaulē tikai tādēļ, ka mums vienā pozīcijā diemžēl nav pienesuma," skaidroja Lūsis, kurš atzina, ka labi saprot izskanējušo kritiku par Pedijas iespējamo naturalizāciju.

Saspēles vadītāja, kura komandas iekšienē mēdz izcelties ar dažādām frāzēm latviešu valodā, arī apzinoties, ka viņai būtu nepieciešams iemācīties latviešu valodas pamatus.

"Tā ir viena no pamatlietām, ko vēlas redzēt gan izlases treneri, gan spēlētājas. Proti, ka izlasē darba valoda tomēr būs latviešu. Tas arī ir tas uzstādījums, ko mēs esam devuši. Ja viņa vēlas būt daļa no izlases, viņai noteikti jāuzlabo savas zināšanas. Es noteikti nevaru apgalvot, ka viņa runās tekoši, jo mūsu valoda nav viegla. Bet basketbola terminoloģijas ziņā nav tik daudz lietu, ko viņa nevarētu iemācīties," vairāk par Pedijas ambīcijām apgūt latviešu valodu pastāstīja Lūsis.

Pedijai būs jārāda vērtīgākas spēlētājas līmeņa spēle arī šonedēļ, lai mēs sagaidītu vēl vienu pārsteigumu no TTT puses. Skatoties uz situāciju racionāli, arī viena uzvara būtu neiedomājami svētki Latvijas klubu basketbolam, kas ne starp sievietēm, ne vīriešiem šādus augstumus neatkarības laikā nav pieredzējis.

Jāatgādina, ka šāda uzvara būtu laba reklāma klubam, kuru mazliet nomāc neskaidra finansiālā nākotne. Tās galvenie akcionāri galu galā ir Rīgas Dome un Rīgas Satiksme.

Tikmēr pašas spēlētājas šķiet spēlei psiholoģiski gatavas. Jau iepriekš sezonas gaitā Ieva Pulvere atzina, ka pirmajā spēlē pret Kursku, kurā TTT bija iespēja pēdējā uzbrukumā izraut uzvaru, visticamāk komanda pati sev vēl nenoticēja. Šāds satraukums gada gaitā gan ticis pārvarēts, raidījumā "Kosmodroms TV" atzina kapteini. Līdzīgas domas pirms gaidāmajām spēlēm izteica arī Brumermane.

"Satraukums noteikti varētu parādīties, bet tas nebūs tik liels. Mēs šogad jau esam labi spēlējušas pret ļoti spēcīgām komandām. Lielākā daļa no meitenēm jau ir spēlējušas arī pret praktiski visām UGMK spēlētājām. Domāju, ka pirmajā spēlē pret Kurskuvmēs līdz galam nenoticējām tam, ka varam uzvarēt. Mēs īsti nezinājām, kā būs spēlēt Eirolīgā šajā sastāvā. Tagad mēs zinām, ka, ja mēs sekojam trenera izvēlētajai taktikai un zīmējumam uzbrukumā, labas spēle aizsardzībā nes rezultātus. Domāju, ka nebūs šis satraukums tik liels," izteicās komandas centra pozīcijas spēlētāja.