Mačoha un Kulačkovska čempioni, Helmanis un Loceniece zvaigžņu spēlē, Skuja dala piespēles  (1)

Lielais basketbola forums, ko sadarbībā ar NBA organizēja Latvijas Basketbola savienība (LBS) un Starptautiskā basketbola federācija (FIBA), "Elektrum" olimpiskajā centrā pulcēja labākos 2002. un 2003. gadā dzimušos Eiropas basketbolistus.

Starp 24 talantīgajām meitenēm uz nometni bija uzaicinātas “Kolibri” pārstāves Vanesa Jasa un Marta Daniela Leimane, “Saldus” sporta skolas basketboliste Kristiāna Kulačkovska, Liepājas LSS spēlētāja Līna Loceniece un “Rīga/Jugla” komandas pārstāve Madlēna Ģērķe.

Savukārt 40 puišu starpā dažādajos treniņos un pieci pret pieci spēlēs piedalījās trīs latvieši – Badalonas “Joventut” sistēmas spēlētājs Krišs Helmanis, kā arī Madrides “Fuenlabrada” kluba pārstāvji Rodijs Mačoha un Toms Skuja.

“Bija patīkami uzzināt, ka esmu uzaicināts. Līdz ko pamodos, aģents uzrakstīja, ka esmu ticis uzaicināts uz šo nometnē,” stāstīja Skuja, kā uzzinājis par iespēju piedalīties lielajā forumā.

“Principā mani piecēla aģents, piezvanot septiņos no rīta, un pateica, ka mēs trīs latvieši esam uzaicināti uz nometni. Biju diezgan priecīgs,” klāstīja Mačoha.

Visi trīs puiši 2018. gadā piedalījās Eiropas U-16 basketbola čempionātā, kurā Latvijas izlase izcīnīja astoto vietu. Šīs nometnes laikā gan katrs nonāca savā komandā, triju dienu laikā tiekot izspēlētam četru puišu komandu turnīram.

Toms Skuja pārstāvēja Bruklinas “Nets” basketbolista Rodiona Kuruca, komandas bijušā trenera asistenta Pablo Pridžioni un NBA basketbolista Sema Dekera trenēto komandu.

“Pridžioni mudināja pievērst uzmanību ātrām pārejām un spēles ritma maiņai. No latviešiem vairāk sanāca parunāt ar Rodionu, jo viņš bija mans komandas treneris. Viņš pateica, kā dažas lietas labāk darīt,” par nometnē apgūto stāstīja Skuja.

Skuja “Basketball Without Borders” laikā nevairījās izcelties ar efektīgām epizodēm. Vienā no turnīra dienām saspēles vadītājs, Pridžioni vadībā komandai pildot uz individuālo meistarību balstītus uzdevumus, atdeva elegantu piespēli neskatoties, ko viņa komandas biedrs pat negaidīja. Neskatoties uz nenoķerto bumbu, bijušais Argentīnas izlases saspēles vadītājs Skujam veltīja atzinīgu, uz augšu paceltu īkšķi.

Tieši Skujam bija lielākās iespējas izpausties spēlēs pieci pret pieci turnīra basketbola manieres īpatnību dēļ. Saspēles vadītājs spēļu laikā parūpējās par vairākām asām piespēlēm, labi nolasot laukumu. Jauneklis arīdzan pamanījās iepriecināt publiku, ātrajā uzbrukumā notverot piespēli un nepiezemējoties to raidot tālāk komandas biedram, kurš epizodi noslēdza ar diviem punktiem.

Savukārt liepājnieks Rodijs Mačoha nonāca Sanantonio “Spurs” uzbrucēja Dāvja Bertāna un pagājušās vasaras U-16 izlases trenera Mārtiņa Gulbja gādībā. Bertāns norādīja, ka augumā garajam spēlētājam šis turnīrs bijis nepiemērots.

“Viņš ir tāds fizisks spēlētājs. Diemžēl pa trešo, ceturto numuru spēlējot šādās nometnēs, kur komanda tikko salikta kopā, viņam grūtāk bijis sevi parādīt no labākās puses. Bumba ne tik bieži nonāk līdz viņam, tāpēc grūti spēlēt agresīvu basketbolu. Saspēlnieki un centri visvairāk tiek pie bumbas. Pārējie spēlētāji nedaudz tiek atstāti novārtā. Jācenšas ar cīnīšanos parādīt sevi no labākās puses,” par savu “audzēkni” stāstīja Dāvis Bertāns.

Tomēr tieši Mačoha pārstāvēja komandu, kura finālmačā pārspēja Toma Skujas vienību. Liepājnieks minūti pirms spēles pamatlaika beigām izgāja caurgājienā un ar rezultatīvu piespēli atrada komandas biedru, kurš realizēja svarīgu tālmetienu.

Nometnes noteikumi paredzēja uzvarētāja noskaidrošanu 16 minūšu ilgā spēlē. Ja tā noslēdzās neizšķirti, tad komandām bija jāspēlē pagarinājumu līdz pirmajam gūtajam grozam, gluži kā tas notika finālā. "Zelta grozu" guva ungārs Zombors Maronka, trāpot trīspunktnieku.

“Treneris [Džošua Longstafs] prasīja ļoti ātru basketbolu. Esmu pie tā pieradis, jo Spānijā visu laiku tā spēlējam. Gājām un kapājām,” par savu čempionu komandu stāstīja Rodijs Mačoha.

Vietu Zvaigžņu spēlē nopelnīja Krišs Helmanis, kurš turnīra gaitā izcēlās ar pāris elegantiem groziem no soda laukuma, lai gan pārsvarā arī bija piespiests spēlēt bez bumbas. Aptaujātie klātesošie cilvēki no Latvijas basketbola sabiedrības neslēpa prieku, ka Helmanis aizvadītā gada laikā veicis patīkamu progresu fiziskās sagatavotības ziņā. Basketbolista komandu vadīja Ņūorleānas “Pelicans” basketbolists Dairis Bertāns un treneris Maikls Rafins, kā arī Orlando “Magic” uzbrucējs Džonatans Aizeks.

“Protams, ka prasījās pašam vairāk bumbu. Taču nav tā, ka iešu sūdzēties. Izbaudīju šo laiku, mācījos spēlēt bez bumbas un kā pozicionēt sevi. Tas arī noderēja. Aizeks man parādīja pāris niansītes viens pret viens kustībās. Paspēlējām arī paši viens pret otru. Ļoti laba pieredze,” pozitīvos nometnes brīžus piesauca Helmanis.

Meiteņu finālā arīdzan sacentās divu Latvijas pārstāvju komandas, virsroku pār Līnas Locenieces vienību gūstot Kristiānas Kulačkovskas komandai. Loceniece finālmačā izcēlās ar pāris groziem, kā arī nopelnīja vietu turnīra zvaigžņu spēlē.

Katra no četrām nometnes dienām tika uzsākta ar abās olimpiskā centra basketbola zālēs izveidotām stacijām, kurās kāds ducis jauno basketbolistu pildīja uzdevumus vairāku treneru uzraudzībā. Visās no tām uzmest aci topošajiem talantiem varēja gan Latvijas pārstāvji NBA, gan bijušie basketbolisti un treneri kā Anete Jēkabsone-Žogota, Gunta Baško, Liene Jansone, Uvis Helmanis, Mārtiņš Gulbis un Nikolajs Mazurs.

“Uzreiz jau skaidrs, kuri ir latvieši, kad viņi atnāk pie mums uz staciju. Tā kā manā komandā ir Krišs Helmanis, mēģināju viņam vairāk palīdzēt. Viņš uz laukuma izskatās labi. Viņam piemīt laba sajūta pēc bumbas, kā arī tā saucamā “mīkstā roka”,” par Helmani stāstīja Dairis Bertāns.

“Ja redzi, ka kāda niansīte tiek nepareizi izpildīta, protams, ka vari kaut ko pateikt. Latviski vieglāk arī izskaidrot. Viņiem arī bija brīvība jebkurā laikā nākt mums klāt un uzdot jautājumus. Kad biju tajā vecumā, tad man likās, ka esmu ļoti labs spēlētājs. Tomēr, ja šie basketbolisti ir labākie Eiropā, tad noteikti biju līdzīgā situācijā, kurā jaunajiem spēlētājiem vēl ir ļoti daudz pilnveidojamas lietas. Tā kā esmu gājis tam cauri, varu viņiem iedot dažādu informāciju,” par savu lomu nometnē un latviešu uzmanīšanu stāstīja Dāvis Bertāns.

Skuja un Mačoha pēc nometnes atklāja, ka viņus sagaida īsa atpūta, bet pēc tās jau atsāksies treniņi. Savukārt Helmanim uzreiz paredzēts doties uz Spāniju, kur jau ieplānoti treniņi.

“Basketball Without Borders” nometnes gadu laikā pārstāvējuši vairāki līdz Latvijas basketbola valstsvienībai nonākuši basketbolisti, to skaitā esot Anžejam Pasečņikam, Kasparam Vecvagaram, Rodionam Kurucam, kā arī vairākiem jauniešu izlašu līderiem.