Jau ziņots, ka Eiropas sieviešu čempionāta basketbolā organizēšanas izmaksu sadārdzinājuma dēļ 274 240 EUR apmērā radušās problēmas tā finansēšanas nodrošināšanā. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Nacionālā sporta padome (NSP) atkārtoti noraidīja LBS lūgumu piešķirt papildu līdzekļus 2019. gada Eiropas basketbola čempionāta sievietēm finālturnīra rīkošanai.
Attiecīgajā 5. jūnija sēdē NSP lēma atbalstīt vairāku sporta organizāciju papildu finansējuma pieprasījumus, kopumā nodrošinot tās ar 622 716 eiro dažādu pasākumu rīkošanai. To starpā tika atbalstīts pludmales volejbols, handbols, riteņbraukšana, rollerslēpošana un jāšanas sports, bet ne basketbols.
Konstatēts, ka divu mēnešu laikā izdevies nodrošināt budžetā paredzēto sponsoru līdzekļu piesaisti 50 000 EUR apmērā, kā arī sarunās ar Starptautisko Basketbola federāciju (FIBA) panākt izdevumu samazināšanu par 43 000 EUR. Savukārt Rīgas pašvaldība pieņēmusi lēmumu atbalstīt čempionāta rīkošanu ar 100 000 EUR, kā paredzēts iepriekš apstiprinātajā tāmē.
Taču patlaban Eiropas sieviešu čempionāta budžetā saglabājies deficīts 196 000 EUR apmērā, lai gan turnīrs Rīgā un Serbijā tiks atklāts jau 27. jūnijā.
“Kopš 2018. gada rudens vairākkārt esam informējuši Izglītības un zinātnes ministriju, Nacionālo sporta padomi un valdību par čempionāta rīkošanas sadārdzinājumu," situāciju komentēja LBS prezidents Valdis Voins. "Diemžēl, par spīti neoficiāli izskanējušajiem solījumiem, LBS lūgumi piešķirt papildus līdzekļus noraidīti, ignorējot argumentu, ka Eiropas čempionāta norise Latvijā sagādā pozitīvu efektu Latvijas ekonomikai, ko NSP iepriekš izvirzīja kā viens no kritērijiem, lai atbalstītu lielu starptautisku sacensību rīkošanu.
Lai nodrošinātu sekmīgu Eiropas čempionāta norisi, LBS valde izskatīs iespējas aizņemties trūkstošos līdzekļus un lūgs LBS padomi akceptēt šādu lēmumu. LBS padomes sēdi sasauksim līdz Eiropas čempionāta sākumam.
LBS izdarīs visu nepieciešamo, lai Eiropas sieviešu čempionāts Rīgā notiktu atbilstoši FIBA standartiem un Latvijas kā augsta līmeņa starptautisko sacensību kvalitatīvas rīkotājas lieliskajai reputācijai starptautiskajā sporta sabiedrībā. Vienlaikus uzskatām, ka konstruktīvas komunikācijas trūkums vairāk nekā pusgada garumā no valsts institūciju puses liecina par būtiskiem trūkumiem sporta nozares pārvaldībā, kā arī “atbildīgo” ierēdņu bezatbildību un nekompetenci.”