Latvijas sieviešu basketbola izlase Mārtiņa Zībarta vadībā parādījās jaunā kvalitātē, taču valstsvienībai tāpat būtu noderējusi amerikāņu saspēles vadītāja Šeja Pedija, pēc galvenā trenera atkāpšanās atzīmēja Latvijas Basketbola savienības (LBS) prezidents Valdis Voins.
Jau vēstīts, ka Latvijas valstsvienība 2019. gada Eiropas čempionāta astodaļfināla spēlē ar 62:77 atzina Zviedrijas izlases pārākumu, tādējādi noslēdzot čempionātu, ieņemot kādu no devītās līdz divpadsmitajai vietai.
Pēc spēles Zībarts paziņoja par atkāpšanos no galvenā trenera amata, lēmumu pamatojot ar uzstādītā mērķa nesasniegšanu. Zībarts pie Latvijas izlases stūres stājās 2015. gada septembrī. Latvietes viņa vadībā 2017. gada Eiropas čempionātā izcīnīja sesto vietu un ieguva ceļazīmi uz pērnā gada Pasaules kausa izcīņu.
"Paldies komandai. Sieviešu izlase mums ir priekšzīmīgs kolektīvs, aizstāvot valsts intereses. Tā tas bijis vairākus gadus. Meitenes ziedo sevi, laiku, veselību un spēkus, lai gatavotos turnīram un tajā spēlētu. Emocijas šobrīd ir saspīlētas un negatīvas, lai izdarītu kādus secinājumus. Treneris jau nāca klajā ar skaļu paziņojumu. Treneru kolektīvs strādāja labi, bet nevienu brīdi neesam nožēlojuši lēmumu piedāvāt Mārtiņam šo amatu, jo šajos gados komanda parādījās jaunā kvalitātē. Nekad nevienā komandā nekas nav ideāli un nevaram savākt to sastāvu, kas varētu būt. Ja atskatāmies uz pagājušā gada Pasaules kausu, piecas basketbolistes ir izkritušas no tā sastāva, turklāt viņām bija liela loma. Labi, Gunta Baško ir beigusi savu karjeru, bet četras basketbolistes dažādu iemeslu dēļ valstsvienībai nevarēja palīdzēt. Mārtiņam saku lielu "paldies", bet nekad nevaram zināt, kā trenera dzīve izvērtīsies turpmāk. Zinām, ka arī izlasēs treneri pēc kāda laika atgriežas," stāstīja Voins.
Zviedrijas izlase astotdaļfināla mačā veiksmīgi neitralizēja Latvijas izlases saspēles vadītāju Elīnu Dikeulaku. Latvijas valstsvienība šo pozīciju vēlējās stiprināt ar "TTT Rīga" vienības amerikānieti Šeju Pediju, taču Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija nolēma nevirzīt viņas naturalizācijas jautājumu tālākai izskatīšanai Saeimas sēdē.
"Kas nedaudz sāpīgi – mums bija iespēja paplašināt savu kandidāšu loku, mēģinot naturalizēt saspēles vadītāju, kuras trūkumu skaidri redzējām visās spēlēs. Mačā pret Zviedriju tas vispār bija redzams izcili. Diemžēl mūsu priekšlikums netika atbalstīts, par ko jāizsaka nožēla. Esmu pārliecināts, ka šīs spēlētājas klātbūtne stabilizētu komandas spēli. Tomēr jāpieņem realitāte, kāda tā ir," pauda Voins.
Arīdzan treneris Zībarts pēc turnīra par komandas vājo punktu sauca bumbas pārvaldīšanu, norādot, ka kārtējo reizi pretinieču komanda guvusi ļoti daudz punktu pēc Latvijas izlases kļūdām.
"Mēģināsim apzināt kandidātu loku, kas varētu ieņemt izlases galvenā trenera amatu. Sastāvs mums ir kvalitatīvs, tāpēc domāju, ka šīs sezonas noslēgums nav par iemeslu tam, lai apšaubītu mūsu sieviešu basketbola kvalitāti," uzsvēra LBS prezidents.
Valstsvienībai šovasar nevarēja palīdzēt Anete Šteinberga, kura kā nespēlēšanu minēja nepieciešamību fiziski un psiholoģiski atjaunot spēkus pirms nākamās sezonas.
"Ir vairāki faktori, kāpēc Anete nolēma nespēlēt. Viņa valstsvienībā ir spēlējusi teju visu laiku. Esam pārdzīvojuši laikus, kad arī citas līderes nav piedalījušās Eiropas čempionātos, tāpēc tas nav nekas jauns. Konflikts ar treneri? Man tiešām to grūti noformulēt, jo, domāju, ir arī citi papildus apgrūtinājumi. Vairākkārt ar viņu runājām, arī tad, kad vēl bija iespēja pievienoties sagatavošanās procesam," stāstīja Voins.
Pats treneris Zībarts uz žurnālistu jautājumiem par iespējamu konfliktu atbildēja lakoniski.
“Sastādot kandidātu sarakstu un sagatavojot treniņu plānu, kontaktējos ar viņu un aicināju uz izlasi. Tā bija viņas izvēle nespēlēt un mēs to respektējām. Spēlējām ar tām spēlētājām, kuras vēlējās būt izlasē," izteicās nu jau bijušais galvenais treneris.
Savukārt basketboliste par saviem iemesliem pirms čempionāta runāja pietiekami neskaidri, vien miglaini norādot uz kādu iespējamu konfliktu.
"Es tomēr pārdzīvoju mūsu rezultātu Pasaules kausā. Uzskatu, ka mums bija iespējas tikt ārpus grupas. Tas bija mans mērķis, kas diemžēl nepiepildījās. Man pēc tā vairāk nav bijis kontakts ar treneri Zībartu. Ja bijusi kritika, tad uzskatu, ka pamatota kritika ir tas, ko saņemu viens pret viens," klāstīja Šteinberga.
Neskatoties uz to, ka čempionāta pirmais posms notika Rīgā, Latvijas izlases spēles nebija kupli apmeklētas, turklāt "Arēnai Rīga" netika atvērts otrais stāvs.
"Nav pamata uzskatīt, ka skatītāju skaits varēja būt stipri lielāks. Sieviešu čempionāta spēles ļoti apmeklētas ir ar retiem izņēmumiem. Zinām, ka viens no rekordrādītājiem vēl ir 2009.gada mačs Latvija-Krievija, bet tas jau bija pirms desmit gadiem. Šai spēlei bija pavisam cits konteksts. Organizējot šo pasākumu, skaidri apzinājāmies, ka tas nav ļoti pelnošs," skaidroja Voins.
Vēl nedēļu pirms Eiropas čempionāta LBS trūka nepilnu 200 000 eiro čempionāta rīkošanai, tādējādi tika prasīta Starptautiskās Basketbola federācijas (FIBA) palīdzība.
"Zinām, ka dzīve paliek dārgāka jebkurā laikā. Salīdzinot 2019. un 2017. gadu, atsevišķās pozīcijās ir sadārdzinājumi, tāpēc runāt, ka tas būtu Latvijas Basketbola savienības biznesa projekts, nevar. Lai nosegtu visus izdevumus, esam veikuši aizņēmumu, kas gan nav pareizs formulējums – ir parakstīts līgums ar FIBA, kas mums veic priekšapmaksu par finanšu līdzekļiem, Latvijas izlasēm startējot nākamajos turnīros. Tā kā tajos, lai atmaksātu aizdevumu, FIBA mums neko nemaksās. Jo veiksmīgāk startēsim, jo ātrāk līdzekļi tiks atgūti," atklāja Voins.
LBS prezidents gan uzsvēra, ka lēmums pieteikties rīkot Eiropas čempionātu bija pamatots.
"Pie nedaudz veiksmīgākas sakritības tieši izlases sastāva ziņā mēs būtu pārvarējuši arī astotdaļfinālu. Šis Eiropas čempionāts bija ceļš uz olimpisko spēļu atlasi. Vēlējāmies izlasei dot papildus iespējas, lai tur tiktu. Sports ir nežēlīga lieta un diemžēl mums neizdevās sasniegt mērķi. Tomēr šos gadus mums neradās šaubas, ka mūsu sieviešu izlase ir stipra un perspektīva," atzīmēja Voins.
Tāpat viņš atklāja, ka līdzekļi izlases startam šajā Eiropas čempionātā nekādi netika mazināti.
Latvija kontinenta meistarsacīkstes uzņēma otro reizi vēsturē – pirmā reize bija 2009. gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
