Rīga pret reģioniem – basketbola saime spriež par nākotni

Vienā pusē idejiski likti ekonomiskie apsvērumi un kalendāra veidošanas sarežģījumi, bet otrā – sportiskie apsvērumi, kā arī bažas par sporta veida likteni ārpus Rīgas.

Izspēles sistēmas vēsture

Lai gan divīziju skaits un to nosaukumi LJBL vēsturē mainījušies, 1. divīzijā puišiem – kuru šobrīd dēvē par superlīgu – savulaik bija ierasts spēlēt labākajām sporta skolām. Proti, no U-14 līdz U-19 vecuma grupai startēja 12 stiprākās sporta skolas, tās vērtējot pēc rezultātiem U-14, U-15, U-16, U-17 un U-19 grupās. Spēles tika aizvadītas pēc sabraukumu sistēmas, brīvdienas rītā pirmajiem laukumā parasti dodoties jaunākajiem basketbolistiem, bet piekto spēli aizvadot abu sporta skolu U-19 grupai.

Sezonas izskaņā katrā vecuma grupā labākās 2. divīzijas (šobrīd – nacionālās līgas) komandas tika uz pārspēlēm par fināliem. Turklāt tika aizvadītas arī atsevišķas pārspēles par vietu 1. divīzijā nākamajā sezonā – vājākās 1. divīzijas komandas piecās vecuma grupās sacentās ar stiprāko 2. divīzijas sporta skolu tā sauktajiem komplektiem.

Bijušais LJBL direktors Edijs Eglītis atceras, ka 1990. gadā dzimušo Kandavas sporta skolas puišu vienība bija pirmā, kura saņēma īpašu uzaicinājumu (jeb "wild card") startēt 1. divīzijā. Vienība bija spēcīga, bet Kandava nespēja nodrošināt tādu komplektu, lai visa sporta skola būtu starp 12 labākajām Latvijā.

"Nonācām līdz tam, ka divas vai jau trīs komandas gribēja "wild card"," stāsta Eglītis. "Mūžīgi bija jautājums – kurai komandai dot? Kuras komandas varētu būt tās perspektīvās? Pārgājām uz "labākais pret labāko" sistēmu, kā tas ir visur Eiropā."

Sākot ar 2012./2013. gada sezonu, jebkuras sporta skolas atsevišķai vienībai bija iespēja pēc sportiskā principa iekļūt starp 12 labākajiem.

"Tas nav diskutējams jautājums," atzīst ilggadējais bērnu un jauniešu basketbola skolas "Rīga" direktors Guntis Šēnhofs. "Teorētiski pareiza formula – katrā vecuma grupā spēlē stiprākais ar stiprāko."

Tomēr tieši Šēnhofs, kura sporta skolas paspārnē ir septiņas pastāvīgās BJBS "Rīga" nodaļas, nenoliedz, ka bijis iniciators šīs kārtības mainīšanai. 2018. gadā vēl kā LBS valdes loceklis viņš secināja, ka spēcīgajām Rīgas vienībām nav finansiāli izdevīgi mērot tālu ceļu, lai tā galā viena vecuma grupas komanda izcīnītu pārliecinošu uzvaru.