Latvijas sieviešu basketbola daudzkārtējās čempionvienības "TTT Rīga" vadība cerēja, ka pēc veiksmīgās 2018./2019. gada sezonas tai padosies veiksmīgas sarunas ar potenciāliem sponsoriem par kluba atbalstīšanu, tomēr dažādi faktori liedza to piepildīt. Arīdzan jaunajai kluba valdei glābiņu būs jāpiemeklē pie vienības dibinātājiem Rīgas domes un "Rīgas satiksmes", sarunā ar portālu "Delfi" atzina komandas bijušais ģenerālmenedžeris (ĢM) Egils Lūsis.
Jau ziņots, ka basketbola kluba "TTT Rīga" jaunā valde pārtraukusi darba attiecības ar komandas ilggadējo ģenerālmenedžeri Egilu Lūsi, pamatojot to ar trūkumiem grāmatvedībā un nepilnībām menedžmenta darbā. Kluba valde uzstādījusi uzdevumu atrisināt tā budžeta problēmas, lai klubs netiktu likvidēts, iepriekš portālam "Delfi" uzsvēra valdes loceklis Jānis Golubevs.
Iztirzājot notikumu attīstību, Lūsis atzīst, ka vienība bijusi spēcīga tieši tajos gados, kad varējusi paļauties uz Rīgas domi. 2019. gada pavasarī sasniegto Starptautiskās basketbola federācijas (FIBA) Eirolīgas ceturtdaļfinālu veicinājusi iespēja tālredzīgi plānot darbu, lai trīs sezonu laikā FIBA Eiropas kausā jeb otrajā augstākajā klubu turnīrā tiktu nopelnīti dalībai Eirolīgā vajadzīgie FIBA reitinga punkti.
"Basketbola klubam labākie laiki bijuši, kad abos dibinātājos bijusi stabilitāte," stāsta Lūsis. "To vēsturiski pierāda visi rezultāti. Bija konkrēta stratēģija uz pieciem gadiem, kas tika saskaņota ar Rīgas vadību. Tās cilvēki bija ieinteresēti basketbola un šī kluba attīstībā. Trīs gadu periodā iekļuvām Eirolīgā, un tad aizvadījām fantastisku sezonu 2018./2019. gada sezonā, kas tāda maza budžeta klubam iespējams, strādājot tikai plānveidīgi, lēnām piesaistot talantīgas spēlētājas un būvējot sistēmu gadu no gada. Tam svarīga finansiāla stabilitāte, lai spēlētāji, treneri un menedžments varētu koncentrēties tiešajiem pienākumiem."
Pirms tikšanās ceturtdaļfināla kārtā ar Eiropas basketbola grandu Jekaterinburgas UGMK portāls "Delfi" jau aptuveni aprēķināja, cik tas, rupji sakot, izmaksājis katrai no labāko astotniekā iekļuvušajām vienībām. Ja UGMK, skaitot grupu turnīrā izcīnītās uzvaras, vienam panākumam bija iztērējusi 1 miljonu eiro, tad TTT ar Eirolīgas pieticīgāko budžetu uz vienu uzvaru bija ieguldījusi 75 tūkstošus.
Lūsis uzsver, ka sākotnēji veiksmīgā sezona sniegusi optimismu par nākotni. Taču 2019. gada vasarā situācija bija neskaidra, turklāt neviens nevarēja prognozēt gaidāmos notikumus Rīgas domē, kurā vairākkārt mainījies domes priekšsēdētājs un šī gada februārī tika iecelta pagaidu administrācija.
"Bija gan sportiskie panākumi, gan panākumi piesaistītajā auditorijā un televīzijas reitingos, kas pārspēja pat vadošos Latvijas vīriešu basketbola klubus. Katrā Eirolīgas spēlē bija skaļa un atbalstoša publika. Iekšēji bija vēlme un pārliecība, ka izdosies to pārvērst papildu sponsoru piesaistē nākamajai sezonai. Tas tika izpildīts tikai daļēji," atzīst kluba ilggadējais vadītājs.
Kluba valde 2019./2020. gada sezonai budžetu apstiprinājusi ap jūnija un jūlija miju, bet jau tobrīd bijis jūtams, ka situācija nav iepriecinoša.
"Budžets tika apstiprināts ar 350 tūkstošu eiro izdevumu pārsvaru pār ieņēmumiem. Attiecīgi, sezonu noslēdzot, šobrīd uz budžeta izpildes brīdi saņemtie ieņēmumi ir par 100 tūkstošiem vairāk nekā plānots. Sezonas laikā jau jūtot, kāda ir situācija pašvaldībā un ar sponsoru piesaisti, centāmies maksimāli mazināt izdevumus," skaidroja Lūsis.
Daļu cauruma budžetā radījis kritums atbalstā no Rīgas domes puses. Salīdzinot ar gadu iepriekš, tas bijis par 200 tūkstošiem mazāks. Turklāt oktobrī Rīgas domē tika izteikts priekšlikums pārdalīt gan "TTT Rīga" vienībai solītos 150 tūkstošus eiro, gan vīriešu basketbola klubam "VEF Rīga" tādu pašu atvēlēto summu. Šos līdzekļus dome klubiem bija lēmusi piešķirt gada sākumā.
"Par to bija asas debates," atminas Lūsis. "Nācās aktīvi aizstāvēt savu pozīciju. Konceptuāli skatoties, tāda līmeņa klubs kā TTT pie šādas finansēšanas situācijas nevar pastāvēt augstā līmenī bez izteikta valsts vai pašvaldības atbalsta. Teikšu, ka TTT ir Latvijas spēcīgākais klubs Eiropā, kas panākts ar vismazāko budžetu Eirolīgā."
Taujāts, kādi bijuši mēģinājumi situāciju citādi glābt sezonas laikā, Lūsis norāda, ka daudz sarunu aizvadīts arī ar privātajiem sponsoriem, tomēr tas nav nesis rezultātus.
"Mēs uzrunājām vairāk nekā 60 kompānijas, uzņēmējus un komersantus, bet no tā konversijas bija ļoti nelielas. Tā problēma tiešām nav ne TTT, ne basketbolā, bet kopējā sporta stāstā. Uzsākot sarunas ar daudziem uzņēmumiem, to gaitas iezīmēja, ka problēmas Latvijas sporta finansiālajā stāvoklī ir sistemātiskas. To īpaši pastiprināja nodokļu reforma," klāsta Lūsis, kurš pilda arī Latvijas Basketbola savienības (LBS) valdes locekļa pienākumus.
"Visas Eiropas sporta finansēšana demonstrē, ka nodokļu atbalsts veicina uzņēmēju interesi atbalstīt sportu un kultūru. Abām nozarēm būtu jābūt atkarīgām ne tikai no valsts vai pašvaldības finansējuma. Manā izpratnē uzņēmējs arī labāk kontrolēs efektīvos projektus. Aicinot kādu ziedot, komunikācija kluba gadījumā ir daudz mērķtiecīgāka, atskaitoties konkrētam naudas devējam, kas naudu atvēl no savas saimnieciskās darbības," turpina TTT vienības bijušais pārstāvis, kurš norāda, ka pēc izmaiņām nodokļu sistēmā profesionāliem klubiem nav izstrādāts jauns mehānisms.
Izvērtējot izmaiņas dibinātājos un kluba valdē, kā arī rezultātus sarunās ar privāto sektoru, jautājumu par kluba stāvokli Lūsis aktualizējis decembrī, savukārt februārī sasaukta valdes sēde.
"Valde godīgi atzina, ka kluba menedžments darījis visu iespējamo un tā neredz citas iespējas, kā vērsties pie dibinātājiem. Tad arī šis process tika sākts, kurā tika skaidrots, kā situācija radusies. Kopš marta iesaistīti arī dibinātāji. Ļoti ceru – kā var secināt pēc medijos rakstītā –, ka tie aktīvi domā, kā atrisināt šo situāciju," izsakās Lūsis.
"TTT Rīga" jaunās valdes pārstāvis Jānis Golubevs sarunā ar portālu "Delfi" iepriekš minēja, ka lēmums šķirties no ģenerālmenedžera plaši izrunāts arī ar pašu Lūsi. Funkcionārs nenoliedz, ka sarunas notikušas, kā arī pats atzīst, ka šādus pienākumus vienmēr var paveikt labāk.
"Man valdes sēdē tika paskaidrots, ka personīgi nevienam nav iebildumu pret manu darbu. Trūkstot labu pārvaldības principu, kam savā ziņā varu piekrist. Ja visu laiku dzīvo tādā ievērojamā finansiālā deficītā, realitāte ir tāda, ka mūsu klubā tikai spēlētājām un treneriem tā ir vienīgā darbavieta. Kluba menedžments – es, menedžeris [Edijs Eglītis], mārketinga menedžere un grāmatvedis – visus šo pienākumus apvieno ar pienākumiem pamatdarbā. Tas droši vien atstāj iespaidu. Mēs kā prioritāti esam likuši basketbolistes un trenerus, lai maksimāli to naudu novirzītu konkurētspējai sacensībās. Administrācija, kas tikai koncentrētos uz klubu ikdienu, noteikti veiktu kvalitatīvāku darbu. Neviens nav perfekts," stāsta Lūsis.
Lai gan šīs sezonas izskaņu pabojāja Covid-19, kā arī FIBA lēmums sodīt TTT klubu par nedošanos uz Ļubļanu pāris nedēļas pirms ārkārtas stāvokļa, Lūsis uzsver, ka arī šajā pareizajā lēmumā var saskatīt ko pozitīvu.
"Man noteikti ir pārliecība, ka lietas darīju pēc labākās sirdsapziņas. Domāju, ka to apliecina pēdējo gadu panākumi. Pēdējie divi gadi bijuši visveiksmīgākie, atgriežoties Eirolīgā, iekļūstot labāko astotniekā. Šogad pirms pandēmijas mums arī bija nodrošināta vieta Eiropas kausa ceturtdaļfinālā. Skaļā uzvara, ko sasniedzām pret UGMK, kas atzīta par vienu no iespaidīgākajām Eirolīgas vēsturē, parāda, ka klubam ir milzīgs potenciāls. Līdz galam neizdevās pārbaudīt, kur sportiski esam nonākuši, bet šīs divas sezonas bija fantastiskas," secina Lūsis.
Svarīga iezīme par "TTT Rīgas" finansiālo situāciju atrodama arī proporcijā starp piesaistītajiem līdzekļiem no privātā un publiskā sektora. Portāls "Delfi" jau pirms šīs sezonas apkopoja situāciju "Pafbet" Latvijas-Igaunijas basketbola līgas klubos, teju visām Latvijas vienībām pārsvarā paļaujoties uz publiskā sektora atbalstu. Visai līdzīga situācija ir Lietuvā, kur pašvaldības vietējiem klubiem atvēl vēl lielākas summas.
"TTT Rīga" aizvadītajā sezonā mazliet vairāk nekā 40% komandas ienākumu sarūpējusi no privātā sektora, kas ir diezgan veiksmīga attiecība salīdzinājumā ar citiem Latvijas basketbola klubiem.
Portālam "Sportacentrs" valdes loceklis Jānis Golubevs, gan atzinis, ka nākamajai sezonai "lauvas tiesu budžeta veidos dibinātāju piešķīrumi". Tāpēc tiek taujāts Lūsim, vai atbrīvošanas iemesli liekas loģiski, ja kluba nākotne tāpat atkarīga no abu dibinātāju gatavības piešķirt līdzekļus.
"Jā, tieši pēdējā informācija no jaunās valdes, apzinoties situāciju sportā, ir tāda, ka nav citu risinājumu, kā nākamo sezonu finansēt no abu dibinātāju budžeta. Privātais sektors pandēmijas dēļ rūpējas par savas saimnieciskās darbības nodrošināšanu. Taču citādi nekas nav nav mainījies. Situācija nav unikāla, un jaunā valde nonākusi pie tiem pašiem secinājumiem.
Augsti sasniegumi sportā klubu līmenī bez publiskā sektora atbalsta nav iespējami. Savācamās naudas apjoms nav pieejams privātajā tirgū. Ja salīdzinām klasiskus mediju kanālus ar sportu, tad izmaksas sportā būs lielākas. Jāizvēlas starp plakātu vai reklāmu televīzijā, kas sasniegs tieši konkrētu auditoriju, vai sporta klubu finansēšanu, kur tomēr jābūt kam vairāk. Tā uzņēmumam vērtībām jāsakrīt ar konkrētā kluba vai sporta veida vīziju," iemeslus, kāpēc privātajā sektorā kāds varētu vēlēties sportu nosauc Lūsis.
Lūsis neslēpj, ka, iespējams, vēl nav īsti apjautis, kā jūtas pēc uzteiktā darba vienībā, kurā viņš strādājis kopš 2006. gada. Šobrīd vēl jāpaiet mazliet laikam, lai noformulētu savas sajūtas min funkcionārs.
"Pēdējā sezona bija emocionāli ļoti sarežģīta. Mums iepriekšējā valdes sastāvā netika ievēlēts valdes priekšsēdētājs. Lielu daļu nodibinājuma funkciju bija jāpārņem man, cenšoties pildīt pienākumus komunicēt ar dibinātājiem, kas savā ziņā ir valdes un tās priekšsēdētāja uzdevums. Turklāt strādāt ar nepārtrauktu naudas deficītu bija tīri emocionāli sarežģīti. Nespēju iesaistīties ikdienas komandas darbā, jo nodarbojos ar birokrātiskām lietām. Daudz negulētu nakšu un liels stress. Šai sezonai ejot uz beigām, jutos mazliet izsmelts, nejūtot atbalstu vai neredzot instrumentus, kā varu ietekmēt situāciju. Saprotu, ka bija izsmeltas manas iespējas ietekmēt lietas," secina Lūsis.
Lai gan kluba bijušajam vadītājam gandarījumu sagādā izveidotā piramīda, kas aptver meitenes no sporta skolas vecuma līdz pieaugušo komandai, Lūsis joprojām tic arī nepabeigtajam internāta projektam sadarbībā ar Rīgas 47. vidusskolu, kas savulaik ap 1990. gada miju palīdzēja sagatavot izlases līmeņa spēlētājus. Šī iecere varētu izdoties LBS un Rīgas pašvaldībai, min Lūsis.
"Par šo laiku, kas bijis ļoti interesants un spraigs, noteikti nav nožēlas. Sportā piedzīvotās uzvaras un zaudējumus grūti sasniegt ikdienas dzīvē. Iepazīti tik daudz interesanti cilvēki, tās pašas Latvijas un ārzemju basketbolistes. Tā ir unikāla pieredze, par kuru esmu pateicīgs.
Liels paldies gan sponsoriem, kuri gadu laikā uzticējušies un bez kuriem panākumi nebūtu iespējami, gan arī iepriekšējiem trim mēriem. Es vienmēr esmu bijis un būšu Latvijas basketbola fans, kā arī TTT fans. Turpināšu atbalstīt klubu no skatītāju vietām, un ļoti ceru, ka pilsētai izdosies atrast veidu, kā turpināt uzturēt klubu Eirolīgas līmenī. TTT piestāv tikai augstākais basketbola līmenis. Šī dinastija ir unikāla visā Eiropā. Domāju, šis stāsts noteikti jāturpina," noslēgumā saka nu jau bijušais kluba ģenerālmenedžeris.
Egils Lūsis "TTT Rīga" klubā strādājis kopš 2006. gada, gadu vēlāk "Rīgas domei" un "Rīgas satiksmei" izveidojot nodibinājumu "basketbola klubs TTT Rīga" un tādējādi paverot jaunu lappusi komandas vēsturē. Vienība 2006./2007. gada sezonā atsāka pastāvīgu dalību starptautiskos turnīros, bet sezonu vēlāk pirmo reizi neatkarīgās Latvijas laikā piedalījās FIBA Eirolīgā.
Latvijas sieviešu basketbola līgā klubs sakrājis 19 zelta medaļas, 11 no čempionu tituliem izcīnot kopš 2007. gada.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
