Latvijas Universitāte

Latvijas Universitāte, turpinot attīstības plānus Torņakalnā, cer nākamo gadu laikā atklāt multifunkcionālu sporta kompleksu, kas veicinātu izglītības procesu, būtu pieejams plašākai sabiedrībai, kā arī varētu uzņemt vairākus sporta veidus, portālam "Delfi" klāstīja universitātes sporta centra direktors Uģis Bisenieks.

Portāls "Delfi" jau ziņojis, ka Latvijas Universitāte ar vēstuli ir informējusi vairākas ministrijas (IZM, FM, LM, EM) par saviem attīstības plāniem līdz 2027. gadam. Universitāte lūgusi ministriju viedokli par to, kurus no projektiem par indikatīvi 335 miljoniem EUR kopējo summu būtu mērķtiecīgi iekļaut Eiropas Savienības (ES) Atjaunošanas un noturības veicināšanas mehānisma programmā vai Eiropas Savienības struktūrfondu darbības programmās.

Viena no augstākās izglītības iestādes iecerēm ir multifunkcionāla sporta kompleksa būvniecība, kura izmaksas pagaidām aplēstas 18 miljonu eiro apmērā. Tā saucamajās Sporta mājās šobrīd plānota vieta divām lielām un vienai mazai sporta spēļu zālei, gar vienu no tām izvietotam vieglatlētikas skrejceļam, diviem baseiniem, četrām fitnesa zālēm, kā arī sporta zinātnes laboratorijai.

Pašu sporta kluba vajadzības ir tikai viens no apsvērumiem, norāda Bisenieks. 2020./2021. mācību gadu Latvijas Universitātē uzsākuši vairāk nekā 75 sportistu, kuri saņem mācību maksu atlaides. Vairāki studenti pārstāv pašmāju augstāko līgu basketbola klubu "Latvijas Universitāte" un futbola vienību "Metta", bet prāvs pulciņš arī nodarbojas ar vieglatlētiku. Basketbola komandas pārstāvji – kuriem jau vasarā basketbola zāļu nepieejamības dēļ samazinājās treniņu skaits – ne tikai tiktu pie savas zāles, bet varētu arī uzturēties konkrētā ēkā, nebraukājot no vienas vietas uz citu, kas palīdzētu mācību procesam. Sporta mājas tādējādi veicinātu LU vīziju par duālo karjeru, Latvijas izlašu sportistiem vienlaikus iegūstot augstāko izglītību.

Tomēr LU vadība apzinās arī kopējo sporta infrastruktūras trūkumu Rīgā. Komplekss paredzēts pietiekami liels, lai tas kalpotu arī sabiedrības un Pārdaugavas kā Rīgas pilsētas daļas vajadzībām. Multifunkcionālajā hallē plānots arī iekļaut izmēros mazāku baseinu, kurā peldētprasmi varētu attīstīt tuvāk esošo skolu audzēkņi. Savukārt sporta laboratorija, kas palīdzētu attīstīt sporta zinātnes mācību programmas, dotu savu artavu arī sabiedrības veselības aprūpē.

Latvijas Universitāte aizvadījusi sekmīgas pārrunas ar Latvijas Basketbola savienību (LBS), Latvijas Florbola savienību (LFS) un Latvijas Volejbola federāciju (LVF), kuras ar izglītības iestādi parakstījušas nodomu protokolus par sadarbību projekta labā. Tāpat tikšanās aizvadītas ar Latvijas Futbola federācijas (LFF) vadību, kura arī paudusi interesi par sadarbību ar LU. Pagaidu plāns paredz, ka viena no lielajām sporta spēļu zālēm paredzēta florbolam un telpu futbolam. Kā nomnieki tai pietiekušies florbola komanda LU/"Masters", bet oficiāli vienošanās gan vēl nav panākta. Bisenieks arī uzsver, ka grīdas ieklāšana ir pats pēdējais darbs – izmaiņas plānos vēl var notikt.

Apsvērums par iespējamām izmaiņām attiecas arī uz klasiskajam futbolam paredzēto infrastruktūru. Taču LU savā teritorijā Torņakalnā nesaskata pietiekami daudz vietas, lai tur LFF varētu palīdzēt ierīkot futbola halli. Turpat netālu atrodas stadions "Arkādija", kas šajā pilsētas daļā samazina arī vajadzību pēc vēl viena futbola laukuma. Šis apsvērums bijis svarīgs, uzsākot projektēšanu, kurai priekšizpētes pamatojumu apstiprinājusi gan Eiropas Investīciju banka, gan uzņēmums "PricewaterhouseCoopers".

Savukārt otrais lielais sporta spēļu laukums – kas arīdzan pārveidojams par diviem mazākiem laukumiem – šobrīd nevienam konkrētam sporta veidam nav paredzēts. Sagaidāms, ka to varētu izmantot vairāku sporta spēļu vajadzībām. Šajā saistībā Bisenieks uzsver projekta daudzpusību – LU cer radīt halli, kas būtu noderīga vairākām federācijām, sportam, sabiedrībai un Pārdaugavai, kā arī attīstītu veselības, izglītības un sporta zinātnes infrastruktūru.

Sporta māju atklāšana varētu būt sagaidāma 2024. vai 2025. gadā. Pašā optimistiskākajā gadījumā tas varētu notikt pat 2023. gada izskaņā, atklāj Bisenieks. LU gan iepriekš jāpabeidz Rakstu mājas būvniecība. Lai gan projekta izpildi pozitīvi varētu ietekmēt līdzekļi no ES Atveseļošanās fonda, LU sporta centrs pieļauj, ka nelielai daļai no trūkstošajiem līdzekļiem varētu tikt ņemts aizņēmums. Biznesa plāns gan paredz, ka to segtu paša sporta centra ieņēmumi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!