Aktuālais basketbolā: Latvijas klubiem skarbais, bet baudāmais LIBL finālturnīrs

Labāko sešu komandu izspēlētās izslēgšanas spēles jeb "Final Six" savā ziņā saucams par spoguli situācijai Latvijas basketbolā Covid-19 laikmetā. Finālturnīrs ļāva aizvadīt ilgi gaidītas tikšanās starp kaimiņzemju klubiem, organizatoriem spieda domāt par tehniskiem risinājumiem, bet arī atgādināja par sporta klubu situāciju Latvijā un komandu spēju līmeni.

Emocijas, vērojot spēles klātienē, gan kopumā bija diezgan pozitīvas, ko, iespējams, iespaidoja pēdējā gada realitāte. Retais sporta spēļu apmeklējums palīdzēja novērtēt basketbolu ar lokālā mēroga augstākajām likmēm. Sēžot metru no laukuma, iespaidīgāki šķiet spēlētāju stāvi – atlētiskais Kriss Kofijs no BK "Ventspils" žurnālistu rindām bīstami tuvu pietuvojās neskaitāmas reizes –, vieglāk izjust spēlētāju vēlmi uzvarēt un ātrumus, bet gaiteņos bija sastopami sen neredzēti cilvēki. Turklāt organizatoru sagādātie apstākļi – uz kartona plāksnēm attēlotie līdzjutēji, ovāciju atskaņošana un svētdien novietotais ekrāns ar nofilmētām līdzjutēju emocijām – spēļu karstumā palīdzēja aizmirst, ka patiesībā zālē atrodas gandrīz tikai ar notikumu saistītie cilvēki.

Starp spēlētājiem un treneriem izslēgšanas spēļu atmosfēru radīja ne tikai beidzot sagaidīto spēļu nozīme, bet arī katra kluba pasūtītie kartona līdzjutēji, neslēpa vairāki cilvēki. Dažs labs pēc finālturnīra beigām arī atrada sev derīgu suvenīru. Olimpiskā sporta centra tribīnes piepildīja apmēram 300 šādu atbalstītāju, starp kuriem pārsvarā bija ģimenes locekļi un vienību fanu klubu pārstāvji. Spēles ļoti labi, visticamāk, redzēja Aivars Lembergs, kuram tribīnēs bija vismaz kādas piecas kopijas, bet Tallinas "Kalev"/"Cramo" galvenais treneris Roberts Štelmahers teicās, ka sēdvietu rindās manāms esot pat viņa suns.

Pateicoties saspringtām spēlēm, sevi veiksmīgi pierādīja tieši finālturnīra formāts. Galvenokārt gan Latvijas kausa dēļ, šķēpi par nedēļas nogales gariem finālturnīriem pēdējos gados lauzti daudz. Ne katra ideja turklāt redzējusi dienasgaismu. Vēl pirms pāris gadiem nedēļas nogales gariem basketbola svētkiem bijis jau pat nolūkots konkrēts sponsors, kura vārdā to dēvēt, zināms portālam "Delfi", bet atjaunoto Latvijas kausa izcīņu apturēja pandēmija.

Tieši sešu (nevis četru) komandu līdzdalība Latvijas-Igaunijas līgas finālturnīrā varbūt pat ir koncepcija, par kuru vērts atcerēties nākotnē. Spēcīgākās komandas zaudē savas priekšrocības un cieš sportiskais princips, bet no pasākuma veidošanas puses tiek sagādātas lielākas iespējas sensācijām, vairāk komandu sezonas gaitā uztur cerību par panākumiem, kā arī galu galā, neesot Covid-19 ierobežojumiem, varētu mēģināt uzrunāt patērētājus no vairāk pilsētām. Ņemot vērā, lokālā sporta vietu dažādu izklaides iespēju hierarhijā, viena, konkrēta basketbola nedēļa kā produkts varētu uzrunāt lielākas masas nekā ilgas izslēgšanas spēles kārdinoši siltajā maija mēnesī.

Latvijas Basketbola savienības (LBS) līgu direktors Kristaps Janičenoks nav slēpis, ka vien izmaksas – organizatoriem šoreiz bija jārēķinās ar viesnīcas, zāles un Covid-19 drošā "burbuļa" sagādāšanu – atturējušas no "Final 8" principa. Varbūt parastā gadā šāds komandu skaits būtu pārmērīgs, bet katrā ziņā basketbola klubi "Liepāja" un "Rakvere Tarvas" sportiskā līmeņa ziņā kaunu sev nesagādātu. Atliek vien atrast pareizo pilsētu un basketbola zāli – Krišjāņa Barona ielā iecerētais centrs būtu izcili piemērots –, kas arī ar relatīvi mazu apmeklētību tāpat izskatītos vizuāli pievilcīgi. Divu Latvijas klubu finālu patukšā Tallinas arēnā jau esam piedzīvojuši…