3x3 basketbolā jaunu sapņotāju netrūkst, bet viennozīmīga ceļa uz Parīzi nav

Par Tokijas olimpiskajās spēlēs izcīnīto zelta medaļu 3x3 basketbolā var izteikties dažādi. To veicinājušas ielu basketbola tradīcijas Latvijā, "Ghetto Basket" svētība, ļoti veiksmīga komandas kodola veidošana, kā arī olimpiskajiem sporta veidiem pateicīgais Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) atbalsts. Taču tā vienlaikus ir arī sava veida nejaušība. Agnis Čavars, Edgars Krūmiņš, Kārlis Lasmanis un Nauris Miezis pie LOV maizes tika, negaidīti triumfējot 2017. gada Eiropas čempionātā 3x3 basketbolā. Tas ir Latvijas sporta politikā labi zināms apburtais loks – panākumi garantē LOV atbalstu, bet bez iepriekšēja atbalsta pie panākumiem grūti tikt.

Tāpēc trīs gadi līdz Parīzes olimpiskajām spēlēm iezīmēs pietiekami interesantu laika posmu 3x3 basketbola attīstībā gan pasaules līmenī, gan Latvijā. Basketbola paveida nesenās vēstures dēļ neviens konkrētu recepti panākuma atkārtošanai nepateiks. Tokijas spēlēm svarīgo valsts reitingu palīdz veidot ne tikai spēcīga elites komanda, bet arī liels vienību skaits, dažādu turnīru organizēšana un to līmeņa celšana. Tas veido vairāku jautājumu rēbusu par veidiem, kā attiecīgās valsts basketbola saimniecībai šīs lietas panākt un finansēt.

Portāls "Delfi" tālab aprunājās ar trim basketbolistiem, kuri ir dažādos karjeras posmos, bet visi kā viens 2021. gada vasarā iesaistījās 3x3 basketbolā. Viņu stāsti, iespējams, attēlo nenoteiktību ap iekļūšanu šī sporta veida apritē, kur Latvijai noderētu papildspēki aiz tās vadošās vienības.

Fizioterapeits kā pēkšņs aizstājējs