Pilnvērtīga 2025. gada Eiropas čempionāta basketbolā vīriešiem uzņemšana varētu Latvijas ekonomikai palīdzēt gūt līdz pat 72 miljoniem eiro lielus ienākumus, vērtē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Tas šādu meistarsacīkšu organizēšanu varētu padarīt par naudas izteiksmē ienesīgāko sporta pasākumu, kas sarīkots Latvijā, atzīst Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktors Edgars Severs.
Latvijas Nacionālā Sporta padome (LNSP) 20. augustā atbalstīja Latvijas Basketbola savienības (LBS) pieteikumu kandidēt ne tikai uz 2025. gada Eiropas čempionāta finālturnīra grupas rīkošanu, bet arī izslēgšanas maču uzņemšanu. Latvija šādā apmērā ir organizējusi 2009. gada Eiropas čempionātu sievietēm, bet vīriešu konkurencē uzņemta (2015. gadā) tikai viena apakšgrupa.
LBS ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss pirms NSP sēdes portālam "Delfi" atklāja, ka savienības prezentācijā viens no LBS argumentiem būs LIAA aprēķins par potenciālajiem ieguvumiem Latvijas ekonomikai. IZM pēc sēdes arī informēja aģentūru LETA, ka sacensību potenciālais ekonomiskais efekts bijis viens no iemesliem par labu iniciatīvas atbalstīšanai.
Portāls "Delfi" tālab vērsās pie LIAA, lai vaicātu par iegūtajiem datiem. Aģentūra atklāja, ka tā LBS ieteikusi pielietot aprēķinu, kas izmantots 2021. gadā izstrādātai lielo kultūras un sporta pasākumu, kā arī izstāžu atbalsta programmai. Tās dati balstās uz lielu pasākumu rīkotāju līdzšinējo pieredzi. Tiek pieņemts, ka šādu notikumu apmeklētāji, uzturoties Latvijā divas naktis, dažādām izdevumu pozīcijām vidēji iztērē ap 500 eiro.
"Balstoties uz LBS sniegto informāciju, LIAA izteica prognozi, ka ieņēmumi no "Eurobasket" grupu turnīra varētu būt robežās no 17,5 līdz 20 miljoniem eiro, bet, rīkojot "play-off" spēles, ieņēmumi varētu sasniegt pat 72 miljonus eiro," portālam "Delfi" atklāja LIAA pārstāvis.
LIAA gan norāda, ka datus varēs vien precizēt, kad būs zināmas konkrētas dalībvalstis. Tāpat tos var ietekmēt pasākuma apmeklētāji no kaimiņvalstīm vai valstīm ar zemāku pirktspēju. Šādas piebildes sarunā ar portālu "Delfi" veic arī IZM Sporta departamenta direktors Edgars Severs, kurš kā piemēru izceļ šovasar Igaunijā notikušo Eiropas čempionātu volejbolā – visticamāk, vērā ņemama daļa Latvijas līdzjutēju milzu summas kaimiņvalstī neiztērēja. Turp varēja doties ar automobili, kuram degviela uzpildīta Latvijā, bet, iespējams, naktsmītnes Igaunijā nemaz netika izmantotas.
2025. gada čempionātam veltītais aprēķins paredz, ka katru no piecām ārvalstu izlasēm Latvijā pārstāvētu pa diviem tūkstošiem līdzjutēju, kuri šeit uzturētos septiņas vai astoņas naktis, vidēji dienā iztērējot 250 eiro, iesniegtos datus precizē Severs. Par šiem datiem gan, protams, runājams ar svarīgu atkāpi – ja turnīru pārlieku neietekmēs Covid-19 izraisīti apmeklētāju ierobežojumi.
Talkā gan var nākt Starptautiskās basketbola federācijas (FIBA) piekoptā politika, kas atļauj rīkotājvalstīm izvēlēties vienu tūristu ziņā pievilcīgu pretinieci. Cipruss min, ka Latvijai izdevīga var būt Igaunijas piesaistīšana. 2015. gadā šeit viesojušies deviņi tūkstoši kaimiņvalsts iedzīvotāju, kuri iegādājās vairāk nekā 20 tūkstošus biļešu.
"No šiem dokumentiem var secināt, ka pie jebkura scenārija – organizējot tikai grupu turnīru vai arī "play-off" – potenciāli sagaidāmais ekonomiskais pienesums no malas, nemaz neierēķinot valsts tēlu, ir lielāks nekā valstij gaidāmie izdevumi pasākuma organizēšanai," norāda Severs.
LBS no valdības par vienas grupas uzņemšanu lūdz 4,5 miljonus eiro. Savukārt, ja tā būs gatava atbalstīt arī "play-off" kārtu, LBS nepieciešams 10 miljonu eiro liels atbalsts. Lauvas tiesa vajadzīga FIBA licencēm un televīzijas pārraižu producēšanai – gandrīz trīs miljoni jāsamaksā par apakšgrupu, bet no sešiem miljoniem eiro būtu jāšķiras par "lielo" turnīru. Jāmin, ka šādās meistarsacīkstēs tieši FIBA pieder mārketinga tiesības, bet LBS un Latvijai peļņa gūstama no apkārt laukumam notiekošā – biļešu pārdošanas un visām tūrisma izpausmēm.
IZM šobrīd apņēmusies pievienoties NSP lēmumam – uz valdību tiks virzīta rekomendācija rīkot gan grupas spēles, gan izslēgšanas turnīru. Severs aplēš, ka divu nedēļu laikā projekts varētu iegūt atzinumus citās ministrijās, bet novembra vidū IZM vēlas, lai tas būtu nonācis jau pie valdības. Darbus jāpaveic laikus, jo jau 30. novembrī LBS nepieciešams FIBA iesniegt garantijas par iespējām uzņemt čempionātu. Nākamā gada janvārī potenciālās organizatores apmeklēs FIBA Eiropas nodaļas ("FIBA Europe") vadība, bet martā tās valde jau veic balsojumu.
"Ja lēmums septembrī ir pozitīvs, nauda jau vajadzīga nākamajā gadā," uz pirmajām maksāšanas grafika prasībām norāda Severs. "Grupas uzņemšanas gadījumā nākamā gada septembrī FIBAi jāsamaksā 150 tūkstoši eiro, bet finālu gadījumā – 300 tūkstoši."
Latvija – kā arī Krievija, Ukraina un Ungārija – ir pieteikusies gan vērienīgai čempionāta organizēšanai, gan tikai vienas grupas uzņemšanai. Tāpēc cerības uzņemt vismaz vienas apakšgrupas spēles vērtējamas pietiekami augstu, norāda Severs. Viņš atgādina, ka LBS basketbola meistarsacīkstes organizējusi atzīstami, tāpēc peļamas neesot iespējas arī tikt pie turnīra noslēguma, taču šo varbūtību viņš vērtē zemāk.
"Mūsu vājākā pieteikuma daļa ir arēna. Tā mums īstenībā ir mazāka nekā paredz finālu daļas minimālās prasības. Grupas saistībā viss ir kārtībā, bet fināliem vajadzīgi 12 tūkstoši skatītāju vietu," par maksimums 11 200 līdzjutējus pulcējošo "Arēnu Rīga" atgādina Severs.
Ministrijas vērtējumu nenosaka tikai finansiālie apsvērumi. Papildu argumentus veido Latvijas izlases konkurētspēja, attiecīgā sporta veida tradīcijas, iepriekšējā pasākumu organizēšanas pieredze, jauniešu skaits, kas ar to varētu nodarboties, un citi faktori. Labi saprotamas arī LBS ambīcijas – 2025. gadā vairāki 1990. gados dzimušie izlases līderi varētu sagādāt ilgi gaidītus panākumus. Tālab Cipruss arī iepriekš uzsvēris, ka vien grupas uzņemšana nodrošinātu sportisko apetīti.
Taču tieši finālposma rīkošana Latvijā ļautu šeit uzņemt dažādas zvaigznes, un, iespējams, pietuvoties LIAA minētajiem 72 miljoniem eiro. Vai Latvijas vēsturē atrodami šādas peļņas precedenti? 2006. gada pasaules hokeja čempionāts tika rīkots laikā, kad ekonomiskā izvērtējuma prasības no valdības puses bija nesalīdzināmi pieticīgākas. Tāpēc precīzu datu par šo pasākumu nav.
"Ja man būtu jāsalīdzina pēc finansiālā aspekta, var minēt to pašu 2015. gada "EuroBasket"," izsakās Severs. Viņš piesauc LBS pasūtīto pētījumu, kas tolaik norādīja, ka 2015. gada meistarsacīkstes Latvijas ekonomikā ienesušas 15,3 miljonus eiro. Tāpēc Sporta departamenta direktors atzīst – 2025. gada Eiropas čempionātam būtu jābūt visienesīgākajam Latvijā organizētajam sporta pasākumam.
Tiesa, pavisam drīz konkurenci varētu sastādīt arī kāds cits notikums. IZM ir gatava novembrī uz Nacionālo sporta padomi virzīt priekšlikumu par 2024. gada pasaules čempionāta rallijā (WRC) posma uzņemšanu. "Tas nav pasākums vienā pilsētā, bet tā ir izkliede. Tūristi aizņem vietas visos reģionos. Tā ir kā milzīga, braucoša karavāna, ar līdzjutēju pūļiem."
Rallija čempionāta posms gan izceltos citādāk nekā lielu kopējo summu "atnesušās" basketbola meistarsacīkstes, uzsver Severs. Tehniskajiem sporta veidiem galvenokārt nepieciešamas finanses tikai, lai samaksātu par licenci. WRC posma gadījumā no valdības tiktu sagaidīts mazāk nekā viens miljons eiro: "Atdevi būtu jāskatās pret katru ieguldīto eiro," uz atšķirību starp abu pasākumu finansiālo ienesīgumu norāda Sporta departamenta direktors.
Latvijas Basketbola savienība līdz šim no saviem līdzekļiem iemaksājusi 25 tūkstošus eiro par čempionāta rīkošanas pieteikumu. Bez minētajām četrām valstīm (Latvija, Krievija, Ukraina un Ungārija), kuras vēlas organizēt visu turnīru, tikai grupas uzņemšanai pieteikušās Kipra un Somija.
Latvija iepriekš pilnvērtīgi organizējusi 2009. gada Eiropas čempionātu sievietēm, kā arī 2019. gada Eiropas čempionāta grupu turnīru. Savukārt 2015. gadā Latvija bija viena no četrām valstīm, kas uzņēma meistarsacīkstes vīriešiem, kuru noslēguma fāze norisinājās Francijā.
Šobrīd valstsvienība pēc četrām izcīnītām uzvarām 2023. gada Pasaules kausa priekškvalifikācijas posmā gaida novembra izskaņu, kad ar Beļģiju, Serbiju un Slovākiju uzsāks cīņu otrā posma A apakšgrupā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
