Pieredzējušā Latvijas barjerskrējēja Staņislava Olijara lēmums nedoties uz šonedēļ gaidāmo Eiropas čempionātu telpās nav uzskatāms par pārsteidzošu, jo reāli aktīvās sporta gaitas viņš bija beidzis jau iepriekš, uzskata Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) prezidents Guntis Zālītis.
Kā ziņots, Olijars, kuram kopš 2003.gada pieder Latvijas rekords 110 metru barjerskrējienā, otrdien paziņoja, ka neturpinās startēt profesionāli, kaut viņš bija izpildījis kvalifikācijas normatīvu nedēļas nogalē Zviedrijā gaidāmajam Eiropas čempionātam vieglatlētikā telpās 60 metru barjerskrējiena distancē.
Sportists neesot bijis spējīgs atļauties segt daļu no ceļošanas izdevumiem uz čempionātu, tāpēc pieņēmis lēmumu uz Zviedriju nedoties. Pašlaik 33 gadus vecais sportists nākotnē plāno startēt vienīgi amatieru līmeņa sacensībās.
"Olijars aktīvās sportista gaitas reāli jau bija beidzis pirms tam. Ja pagājušajā gadā viņš necentās kvalificēties olimpiskajām spēlēm, tad par viņu kā profesionāli nevarējām runāt jau tad," situāciju komentēja Zālītis. "Varu saprast viņa lēmumu, jo bijušajam Eiropas čempionam varētu būt maza vēlme doties uz čempionātu viena skrējiena dēļ."
"Ne jau aiz lielas bagātības ir situācija, ka sportistam jāpiedalās nepieciešamā finansējuma meklēšanā. Tās ir sekas no dziļajiem krīzes laikiem 2009. un 2010.gadā, kad savienībai vispār nebija naudas," skaidroja Zālītis, uzsverot, ka LVS aktīvi palīdz ikvienam sportistam izveidot sadarbību ar pašvaldībām un citiem sponsoriem, meklējot trūkstošos līdzekļus izdevumu segšanai.
"Ja būtu bijusi paliekoša vēlme, arī Olijaram visa nepieciešamā nauda tiktu atrasta. Uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt tos gadījumus, kad šādās situācijās sportistam patiešām reāli bija jāiegulda sava nauda. Parasti kompromiss tiek atrasts," skaidroja Zālītis.
"Bija zināms, ka Olijars čempionātā ne par ko necīnīsies, taču visu nepieciešamo naudu bijām gatavi atrast," zināmu neizpratni par sportista lēmumu pauda Zālītis, gan vēlreiz uzsverot, ka cilvēcīgi saprot viņa lēmumu. "Tas nav nekas traģisks. Ja cilvēks ir sporta manēžas tuvumā, vienmēr pastāv iespēja, ka viņš kaut kad kaut kā aktīvajā sportā atgriezīsies, taču viņa vecumā tas būs ļoti grūti."
Līdz ar to Latvijas komandas sastāvā dalībai gaidāmajā čempionātā palikuši deviņi sportisti. Zālītis ļāva noprast, ka pašlaik ar jautājuma zīmi ir vēl viena atlēta dalība čempionātā, tomēr LVS prezidents nevēlējās nosaukt viņa vārdu.
Pēdējās dienās ar temperatūras sekām cīnās Laura Ikauniece, kura čempionātā startēs pieccīņas disciplīnā, taču Zālītis pauda pārliecību, ka līdz čempionāta sākumam viņas veselība būs kārtībā.
Čempionātā Latviju pārstāvēs Poļina Jeļizarova 1500 metru un 3000 metru distancēs, Ikauniece pieccīņā, Lauma Grīva tāllēkšanā, Santa Matule trīssoļlēkšanā, Mareks Ārents kārtslēkšanā, Elvijs Misāns tāllēkšanā, Jānis Vanags augstlēkšanā, Jānis Baltušs 400 metros un Renārs Stepiņš 800 metru distancē.
Latvijas deviņu vieglatlētu delegācija būs visplašākā Eiropas čempionātu vēsturē kopš 1992.gada. Iepriekš četrkārt (1992., 1996., 1998. un 2007.gadā) Latviju pārstāvējuši pa astoņiem vieglatlētiem.
Eiropas vieglatlētikas čempionāts telpās Gēteborgā, Zviedrijā, notiks no piektdienas līdz svētdienai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
