Soļotāja Pastare sasniedz sezonas otro labāko rezultātu pasaulē  (5)

Pastare soļojumā uzvarēja, distanci noslēdzot pēc 21 minūtes un 3,15 sekundēm, kas ir arī viņas personiskais rekords. Otrajā vietā ierindojās Anita Kažemāka (22 minūtes un 3,75 sekundes), bet trešā bija Igaunijas sportiste Margarita Kozoljova, kura distanci veica 28 minūtēs un 55,14 sekundēs.

Sezonas līdere 5000 metru soļojumā ir Eleonora Džiordži, kura 5000 metru garo distanci spējusi veikt 20 minūtēs un 46,12 sekundēs.

Lodes grūšanā sievietēm pie uzvaras tika Laura Gedminaite, kura labākajā mēģinājumā lodi aizgrūda 14,74 metrus tālu. Labākā no latvietēm bija Linda Ozola, kura iespēja 13,25 tālu raidījumu, kas deva trešo labāko rezultātu.

Tikmēr 10 000 metru vīriešu soļojumā dominēja latvieši Par uzvarētāju kļuva Arnis Rumbenieks, kurš distanci veica 42 minūtēs un 7,57 sekundēs. Viņam sekoja Edgars Gjačs, Arturs Makars un Ruslans Smolonskis.

Savukārt pie panākuma vesera mešanā ticis Igors Sokolovs, kurš labākajā mēģinājumā iespēja 74,57 tālu raidījumu, par gandrīz desmit metriem apsteidzot otrajā vietā finišējušo Martinu Lehemetu no Igaunijas. Tikmēr vīriešu diska mešanā pie uzvaras ticis titulētais igaunis Gerds Kanters, kurš labākajā mēģinājumā disku raidīja 64,56 metrus tālu. Labākie no Latvijas šajā disciplīnā ierindojās beigu daļā - Oskars Vaisjūns bija sestais (53,52 metri), bet septītais un astotais attiecīgi Arnis Žviriņš (46,48 metri) un Artis Riepnieks (43,84).

Valsts prezidenta balvas sacensības noslēgsies sestdien.

Šis ir otrais gads, kad sacensību formātu no Latvijas reģionu cīņām nomainījusi Baltijas valstu komandu spēkošanās, kur sportisti sacenšas par uzvarām individuālajās disciplīnās un komandu ieskaitē.

Valsts prezidenta balva vieglatlētikā šogad notiek jau 19.reizi. Pērn komandu ieskaitē triumfēja Latvijas vieglatlēti, apsteidzot attiecīgi Lietuvu un Igauniju.

Šīs ir vienas no pēdējām sacensībām, kurās sportisti varēs lūkot izpildīt gaidāmā pasaules čempionāta normatīvus.

Vieglatlētikas sacensībās tiks prēmēti visu disciplīnu uzvarētāji, bet vislielāko naudas balvu 1500 eiro apmērā iegūs augstvērtīgākā rezultāta ieguvēji vīriešu un sieviešu konkurencē.

Sacensību formāts paredz, ka Baltijas valstu izlases un komandas sacentīsies savā starpā. Katrā disciplīnā startēs pa diviem izlašu sportistiem, kuri krās punktus kopējā ieskaitē. Tomēr Valsts prezidenta balvas vieglatlētikā nolikums paredz, ka vieglatlētikas sacensībās var piedalīties arī vairāk par diviem atlētiem vienā disciplīnā, kā arī sportisti no citām valstīm. Šie vieglatlēti gan nepiedalīsies, lai iegūtu punktus komandu kopvērtējumā, bet gan cīnīsies par individuālajām naudas balvām, kuras tiks piešķirtas attiecīgās disciplīnas uzvarētājam un augstvērtīgo rezultātu uzrādītājiem.