Jau pirmo savu metienu Štrobinders raidīja 82,83 metrus tālu, kas viņam ļāva izpildīt šogad augustā gaidāmā pasaules čempionāta normatīvu. Otrais raidījums viņam padevās nedaudz tuvāks (81,64 metri), bet ar trešo piegājienu viņš rīku raidīja 83,37 metrus tālu, kas ir jauns latvieša personiskais rekords un ļāva viņam izpildīt olimpisko normatīvu.
Riodežaneiro olimpisko spēļu normatīvs šķēpmešanā ir 83 metri.
Tiesa, sportists neveiksmīgi izpildīja ceturto metienu, bet no pārējiem atteicās. Tas gan netraucēja viņam izcīnīt uzvaru šajās sacensībās.
Otrajā vietā šķēpmešanā bija ukrainis Oleksandrs Ņičiporčuko (81,80 metri), kuram sekoja polis Marcins Kurkovskis (81,43). Tikmēr ceturtais ar 78,90 metriem bija Ainārs Kovals. Viņam vēl ceturtajā metienā izdevās raidīt rīku pāri 80 metriem, taču latvietis par tālu ieskrējās, kā rezultātā mēģinājums netika ieskaitīts.
Tikmēr no sacensībām muguras problēmu dēļ izstājās Zigismunds Sirmais, kuram tikai viens no četriem metieniem bija ieskaitīts. Tajā viņš šķēpu raidīja 78,34 metrus tālu, kas deva piekto vietu.
Savukārt šķēpa mešanā sievietēm uzvaru izcīnīja Islandes pārstāve Asdisa Hjalmsdotira, kura labākajā mēģinājumā rīku raidīja 62,14 metrus tālu, aiz sevis otrajā vietā atstājot Sintu Ozoliņu-Kovalu (59,88 metri).
Lodes grūšanā sievietēm nepārspēta palika Polijas sportiste Paulīna Guba - 17,20 metri, bet labākā no Latvijas ar 14,07 metriem bija Linda Ozola, kurai piektā vieta. Tikmēr vīriešiem labākais ar 19,92 metriem bija krievs Maksims Sidorovs, kamēr latvietis Māris Urtāns ar 19,37 metriem bija piektais.
Tāllēkšanā sievietēm nepārspēta palika Aiga Grabuste, kura, nemaz nelecot pēdējos trīs lēcienus, uzvarēja ar rezultātu 6,62 metri. Otrā ar 6,38 metriem palika ukrainiete Krisatina Grišutina.
Augstlēkšanā sievietēm nepārspēta palika Baltkrievijas pārstāve Taisija Roslava, kura spēja pārvarēt 1,84 metru augstumu, bet labākā no Latvijas ar 1,78 metriem bija Madara Onužāne, ieņemot piekto vietu.
Tikmēr tāllēkšanā vīriešiem uzvarēja krievs Vasīlijs Kopejkins (7,71 metrs), bet uz goda pjedestāla zemākā pakāpiena stājās Jānis Leitis (7,60 metri), kamēr divkārtējais pasaules čempions telpās brazīlietis Mauru da Silva ar 7,55 metrus tālu lēcienu palika ceturtais.
1500 metru skrējienā sievietēm labākā bija baltkrieviete Volha Ruleviča, kura finišu sasniedza pēc četrām minūtēm un 22,85 sekundēm. Trešā šajās sacensībās bija Jeļena Prokopčuka, kura gatavojas nākamnedēļ gaidāmajām Eiropas kausa sacensībām 10 000 metru distancē. 800 metru skrējienā uzvarēja ukrainis Staņislavs Maslovs - viena minūte un 48,71 sekunde, aiz sevis atstājot Dmitriju Jurkeviču un Renāru Stepiņu.
Savukārt 100 metru sprinta distancē sievietēm par uzvarētāju kļuva Lielbritānijas sportiste Nikola Džilberta, distanci veicot 11,77 sekundēs, bet labākā no Latvijas sportistēm bija Diāna Daktere, kurai trešā vieta, no uzvarētājas atpaliekot par 0,27 sekundēm. Šajā pašā distancē vīriešiem nepārspēts palika Nīderlandes pārstāvis Solomons Bokarijs - 10,36 sekundes, kuram pēc 0,19 sekundēm sekoja latvietis Jānis Mezītis.
Bokarijs pēcāk bija labākais arī 200 metros, finišu sasniegdams pēc 20,94 sekundēm, bet labākais no Latvijas bija Mezītis, kuram piektā vieta. Šīs pašas distances sacensībās sieviešu konkurencē nepārspēta palika Gunta Latiševa-Čudare, kura finišu sasniedza pēc 23,83 sekundēm.
Tikmēr 3000 metru šķēršļu skrējienā vīriešiem labākais bija baltkrievs Serhejs Litočuks, kurš finišu sasniedza pēc astoņām minūtēm un 50,31 sekundes. Trešais savukārt bija Alberts Blajs.
Polijas sportists Rafals Omelko savukārt bija labākais 400 metru barjerotajā distancē (51,07 sekundes), bet uz goda pjedestāla zemākā pakāpiena tikmēr stājās Jānis Baltušs (51,91 sekunde).
Savukārt 4x200 metru stafetē labākā bija Rīgas Teikas vidusskola, bet 100 metru paraolimpiskajā sprintā uzvarēja Edgars Kļaviņš.
Par "Rīgas kausiem" vieglatlēti cīnījās sešās disciplīnās - šķēpmešanā sievietēm un vīriešiem, 200 metru skrējienā un tāllēkšanā dāmām, kā arī lodes grūšanā un tāllēkšanā kungiem.
Kopumā sacensībās tika sadalīti 15 godalgu komplekti.
Sacensībās piedalījās sportisti no 24 valstīm, tostarp arī pazīstamais brazīliešu tāllēcējs Mauru da Silva, kurš ir divkārtējs pasaules čempions telpās.
No labākajiem Latvijas vieglatlētiem "Rīgas kausu" sacensībās nepiedalījās Laura Ikauniece-Admidiņa un Madara Palameika, kurām šajās dienās gaidāmas citas sacensības.
Sacensības apmeklēja arī leģendārais Ukrainas kārtslēcējs Sergejs Bubka, kurš sacensībās "Rīgas kausi" piedalījās 1983.gada 5.jūnijā, un toreiz ar rezultātu 5,30 metri viņš bija otrais aiz Aleksandra Obižajeva. Pēc 70 dienām - 14.augustā - Helsinkos Sergejs Bubka kļuva par pirmo pasaules čempionu (5,70 metri).