Līdz šim vēl nevienai Latvijas sportistei septiņcīņā nebija izdevies izcīnīt bronzu pasaules čempionātā.
Svētdienu Latvijas sportiste iesāka lieliski - sacensībās tāllēkšanā viņa labākajā mēģinājumā aizlēca 6,32 metrus tālu, kas ir jauns Ikaunieces-Admidiņas personiskais rekords. Tas kopumā bija piektais labākais rezultāts, viņai tiekot pie 949 punktiem un ar kopumā iekrātiem 4675 punktiem no sestdien ieņemtās 13. vietas kopvērtējumā pakāpjoties jau uz astoto pozīciju.
Ikauniece-Admidiņa teicami startēja arī šķēpmešanas sacensībās, ar 53,67 metrus tālu raidījumu pamanoties starp visām sportistēm izcīnīt otro vietu un nopelnīt vēl 931 punktu. Uzrādītais rezultāts ir latvietes šīs sezonas labākais rezultāts, turklāt tas viņai summā ļāva pakāpties jau uz ceturto pozīciju.
Septiņcīņas sacensības noslēdzās ar 800 metru skrējienu, ko Ikauniece-Admidiņa veica divās minūtēs un 13,79 sekundēs, tiekot pie vēl 910 punktiem, kas summā viņai ļāva tikt pie 6516 punktiem, kas ir jauns Latvijas rekords.
Tikmēr par pasaules čempioni kļuva britu septiņcīņniece Džesika Enisa-Hila, kura izcīnīja 6669 punktus, kura pirms trim gadiem bija labākā arī Londonas olimpiskajās spēlēs. Savukārt otrajā vietā ar 6554 punktiem bija kanādiete Brianne Teizena Ītona, kura pēdējā disciplīnā spēja pakāpties no trešās pozīcijas.
Savukārt kritienu no otrās uz ceturto vietu pēc 800 metru skrējiena piedzīvoja Nadīne Brērsene no Nīderlandes, kura noslēgumā tika pie 6491 punkta.
Lai iesprauktos labāko trijniekā, Ikauniecei-Admidiņai 800 metru skrējienā vajadzēja aptuveni par 0,55 sekundēm apsteigt Teizenu Ītoni vai arī par 1,55 sekundēm būs priekšā Brērsenei. Viņai izdevās izpildīt otro uzdevumu un izcīnīt bronzu.
Kā zināms, sestdien notikušās sacensības Ikauniece-Admidiņa noslēdza 13. vietā.
Vispirms Ikauniece-Admidiņa startēja 100 metru barjerskrējienā, kur sasniedza jaunu personisko rekordu. Latviete distanci veica 13,21 sekundē, kas bija ātrākais laiks viņas skrējienā, bet sestais labākais no visām sportistēm. Līdz ar to šajā disciplīnā Ikauniece-Admidiņa nopelnīja 1093 punktus. Nākamā septiņcīņas disciplīna bija augstlēkšana. Tajā Ikauniece-Admidiņa pārvarēja 1,77 metrus augstu novietotu latiņu. Kopumā rezultāts deva 23. vietu un 941 punktu.
Savukārt lodes grūšanā latviete savā labākajā mēģinājumā veica 12,71 metru tālu metienu, kas viņai deva 708 punktus un 29.pozīciju 33 atlētu konkurencē. Visbeidzot 200 metru sprintā Ikauniece-Admidiņa ar 23,97 sekundēm bija ātrākā skrējienā, nopelnot 984 punktus, kas kopā viņai deva piekto pozīciju, bet summā ar 3726 punktiem viņa ieņēma 13. vietu.
Latvijas rekordu Ikauniece-Admidiņa labojusi jau otro reizi šogad, kad maijā prestižajās Austrijas pilsētā Gēcisā notikušajās sacensībās summā tika pie 6436 punktiem.
Pasaules čempionātā Pekinā Latviju pārstāv deviņi atlēti. Tajā piedalās normatīvus izpildījušie sportisti - šķēpmetējas Madara Palameika un Sinta Ozoliņa-Kovala, septiņcīņas sportiste Ikauniece-Admidiņa, tāllēcēja Aiga Grabuste, šķēpmetējs Rolands Štrobinders, kārtslēcējs Mareks Ārents, soļotājs Arnis Rumbenieks un maratona skrējēja Anita Kažemāka, kā arī īpašo ielūgumu saņēmusī Gunta Latiševa-Čudare.
Neilgi pirms čempionāta kļuva zināms, ka sacensībās tomēr nepiedalīsies normatīvu izpildījušais vesera metējs Igors Sokolovs, jo sportists guvis ar sportu nesaistītu traumu.
Ņemot vērā augstos sacensību normatīvus, vairākās disciplīnās nebija pietiekams normatīvu izpildījušo sportistu skaits, tai skaitā arī 400 metru skrējienā, tāpēc šajās disciplīnās piedalās arī tie sportisti, kuri nebija izpildījuši sacensību normatīvus. Šādu īpašo ielūgumu saņēma Latiševa-Čudare.
Normatīvu izpildījuši arī maratonisti Jeļena Prokopčuka un Valērijs Žolnerovičs, tomēr viņi prognozējamā karstuma dēļ pasaules čempionātā nepiedalīsies.
Kā zināms, pasaules čempionāts Pekinā norisināsies līdz 30.augustam.
Iepriekšējās pasaules meistarsacīkstēs, kas pirms diviem gadiem risinājās Maskavā, Latviju pārstāvēja desmit sportisti, tomēr viņi palika bez augstiem rezultātiem, jo labākā bija Ikaunieces izcīnītā 11.vieta septiņcīņā.
Latvija pasaules čempionātu vēsturē līdz šim izcīnījusi tikai vienu medaļu - 2011. gadā pie bronzas godalgas tika tāllēcēja Ineta Radeviča.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
