1934. gada 11. novembrī dzimusī Elžbeta Dunska olimpisko debiju piedzīvoja 1952. gadā Helsinkos, kad gandrīz izcīnīja sudraba medaļu. Pēc polietes lēciena Ungārijas izlase iesniedza protestu, un tiesneši, izvērtējot šo epizodi, lēma, ka Dunskas garā bize atstājusi smiltīs iezīmi pusmetru tālāk. Dunskas rezultāts tādējādi tika anulēts un viņa šīs olimpiskās spēles noslēdza 12. vietā.
Triumfu viņa piedzīvoja nākamajā Olimpiādē, kad pilnīgi "legāli" uzvarēja Melburnas spēlēs, sacensību otrajā kārtā atkārtojot sev piederošo pasaules rekordu - 6,35 metri - un kļūstot par pirmo poļu sportisti pēc 24 gadu pārtraukuma, kas kļuvusi par olimpisko čempioni. Austrālijā viņa jau startēja zem vīra uzvārda.
Pēc meitas piedzimšanas Kžesinska gatavojās piedalīties 1960. gada olimpiskajās spēlēs Romā, taču īsi pirms tām guva traumu un divas nedēļas pirms spēļu atklāšanas ceremonijas viņai veica operāciju. Sportiste tomēr piedalījās šajās sacensībās, izcīnot sudraba godalgu, un arī šoreiz viņas starts bija "ar stāstu" - Romā Kžesinska startēja ar vīriešu apaviem, kas viņai bija divus izmērus par lielu, jo savējos sportiste bija pazaudējusi.
Pēdējo medaļu vieglatlētikas sacenībās Kžesinska izcīnīja 1962. gada Eiropas čempionātā, iegūstot sudrabu. 1965. gadā viņa atvadījās no sporta, mainīja dzīvesvietu un turpmāk strādāja par zobārsti Lielbritānijā un ASV. Polijā Elžbeta Kžesinska atgriezās 2003. gadā.
1994. gadā viņa izdeva autobiogrāfiju "The Sweeping Plait".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!