Starptautiskās Vieglatlētikas savienības (IAAF) Ētikas komiteja ceturtdien uz mūžu diskvalificēja bijušā organizācijas prezidenta Lamīna Djaka dēlu Papu Masatu Djaku, kā arī divas savulaik augstus amatus ieņēmušas Krievijas amatpersonas - Valentīnu Balahničevu un Alekseju Meļņikovu.
Diskvalifikācijas piespriestas, jo bijušās IAAF amatpersonas piesedza dopinga lietotājus. Bez mūža diskvalifikācijas vainīgajiem piespriests arī naudas sods - Djakam un Balahničevam būs jāsamaksā pa 25 000 ASV dolāru (23 000 eiro) katram, bet Meļņikovam nāksies šķirties no 15 000 dolāru (13 800 eiro).
"Ikviens mazāks soda mērs nebūtu atbilstošs viņu pārkāpumiem," teikts IAAF izplatītajā paziņojumā.
Mazāk bargu sodu saņēmis bijušais IAAF antidopinga komisijas direktors Gabriels Delle, kurš diskvalificēts uz pieciem gadiem.
Papa Masata Djaks ir bijušais IAAF mārketinga konsultants, pret kuru, tāpat kā viņa tēvu Lamīnu, Francijā ir sākta kriminālizmeklēšana par korupciju, šantāžu un naudas izspiešanu no dopinga lietošanā pieķertiem sportistiem.
Balahničevs ir bijušais Krievijas Vieglatlētikas federācijas prezidents un IAAF līdzekļu pārvaldnieks, bet Meļņikovs ir bijušais Krievijas soļošanas un garo skriešanas distanču izlases treneris.
Diskvalifikācijas saistītas ar IAAF Ētikas komitejas veikto izmeklēšanu, kas tika sākta pēc Krievijas maratonskrējējas Lilijas Šobuhovas publiskiem izteikumiem, ka viņa maksājusi simtos tūkstošu dolāru mērāmas naudas summas, lai izvairītos no diskvalifikācijas par dopinga lietošanu pirms 2012. gada Londonas olimpiskajām spēlēm.
2014. gadā Vācijas televīzijas kanāls ARD demonstrēja dokumentālo filmu, kurā savulaik Čikāgas maratonā trīs reizes uzvarējusī Šobuhova apgalvoja, ka samaksājusi 450 000 eiro Krievijas amatpersonām, pretī saņemot solījumu, ka netiks diskvalificēta. Šobuhova tomēr 2014.gadā saņēma divu gadu diskvalifikāciju, bet viņas vīram vēlāk kā kompensācija tika pārskaitīti 300 000 eiro no kontiem, kas saistīti ar Balahničevu. Pēc ARD parādītās dokumentālās filmas Balahničevs drīz vien zaudēja savus amatus.
Tāpat zināms, ka 2013. gadā atbildīgās amatpersonas nerīkojās un ļāva vairākiem dopingā pieķertiem Krievijas vieglatlētiem startēt 2013. gada pasaules čempionātā Maskavā.
Kā zināms, novembrī atklātībā nonāca Pasaules Antidopinga aģentūras (WADA) neatkarīgās izmeklēšanas komisijas ziņojums, kurā bija teikts, ka sistemātisko dopinga pārkāpumu dēļ IAAF būtu jādiskvalificē Krievijas Vieglatlētikas federācija (VFLA) un jāliedz tās atlētiem dalība Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs.
Uzreiz pēc tam Maskavas antidopinga laboratorijai tika atņemta licence, kas liedza tai veikt jebkādas ar WADA organizāciju saistītas darbības, turklāt pagaidu diskvalifikācija tika piespriesta VFLA. Kad WADA piesprieda pagaidu diskvalifikāciju arī Krievijas Antidopinga aģentūrai (RUSADA), Krievijas sporta ministrs Vitālijs Mutko pavēstīja, ka Krievija ir gatava pārveidot valsts antidopinga sistēmu.
Pirms mēneša VFLA pieņēma tai piespriesto diskvalifikāciju par dopinga pārkāpumiem. Krievijas puse piekritusi tās Vieglatlētikas federācijas pilnīgai diskvalifikācijai, turklāt negrasās iesniegt apelāciju saistībā ar IAAF pieņemto lēmumu.
Tāpat novembrī Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) piesprieda pagaidu diskvalifikāciju bijušajam Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas (IAAF) prezidentam Lamīnam Djakam, kurš amatā bija 16 gadus, bet to atstāja augustā, kad par IAAF jauno prezidentu tika ievēlēts Sebastjans Ko.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
