Pasaules vieglatlētikas rekordi 'ar bārdu'. Vai cilvēka spēju robeža?  (16)

Vīriešiem izteikti senākie pasaules rekordi ir mešanas disciplīnās – diskā, veserī un lodē. Savukārt dāmām starp senākajiem rekordiem dominē skriešanas disciplīnas, ir arī augstlēkšana un tāllēkšana, ka arī lodes grūšana un diska mešana.

Kopumā vīriešiem 18 no 48 pasaules rekordiem ir sasniegti 20. gadsimtā, bet sievietēm pagājušā gadsimtā sasniegti 20 no 53 pasaules rekordiem. Ja vīriešiem tikai divi no šiem "mūžīgajiem" rekordiem ir sasniegti 80. gados, tad sievietēm 12 no šiem 20 rekordiem sasniegti pirms vairāk nekā 26 gadiem.

Runājot par pasaules rekordiem mešanas disciplīnās bieži šie augstvērtīgie rezultāti tiek saistīti ar 20. gadsimta dopinga izplatību, tomēr ne vienmēr panākumu pamatā ir nelegālā sporta farmakoloģija.

Ja vīriešiem skriešanas disciplīnās pasaules rekordi mainījušies pakāpeniski, tad sievietēm prestižākajās disciplīnās rekordi ir noturīgi jau vairākus gadu desmitus. Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas (LSPA) profesore un ilggadējā vieglatlētikas trenere Ilze Avotiņa norāda, ka šie rekordi ir neticami, bet jautājums, kā tie sasniegti.

"Grūti komentēt no farmakoloģiskā viedokļa, bet rezultāti 100 un 200 metros sievietēm neliekas dabiski, turklāt nekas nav pierādīts un nevar vairs neko pierādīt, jo cilvēks ir zem zemes jau gadiem [pasaules rekordiste Florense Grifita-Džojnere nomira 1998. gadā 38 gadu vecumā]. Tāpēc nebūtu korekti varbūt runāt par kaut ko negodīgu, bet rezultāti neliekas dabiski," portālam "Delfi" sacīja Avotiņa. "Tāpat zinām, kāda bija sporta farmakoloģijas nozare Vācijas Demokrātiskajā republikā (VDR), kuras sportistiem ir daudzi rekordi, un arī 400 metros sievietēm."

Arī ilggadējais vieglatlētikas sacensību televīzijas komentētājs Anatolijs Kreipāns uzsver, ka Grifita-Džojnere nekad nav pieķerta kādās nelikumībās un ir mirusi, tāpēc tagad apšaubīt viņas sasniegumus nebūtu korekti.

"Daudz ko var runāt, bet vīriešiem taču sprinta disciplīnās rekordi ir laboti ik pa laikam. Laikam jau katrā disciplīnā jāgaida savs "Useins Bolts" arī sievietēm," bilst Kreipāns.

Runājot par mešanas disciplīnām, Avotiņa min padomju bloka valstu sporta nozaru dopinga aizdomu ēnu, par ko liecina daudzi vēlāk atklātībā nākuši fakti un pat tiesvedības. Tomēr oficiāli šie rekordi joprojām pastāv, jo sportisti nelikumībās netika pieķerti. "PSRS un Vācijas laikā tur jau bija speciāla valsts politika sporta jomā. Nav jau noslēpums, ka vairākās valstīs sportistēm bija jāpaliek stāvoklī pirms sacensībām, jo tas bija dabisks dopings."

Lai gan VDR sporta mašinērijā sportisti tika "zāļoti", ne visi rekordi ir ar to saistīti. Kreipāns norāda, ka pasaules rekordistei 400 metros Maritai Kohai bija fenomenāla ātruma izturība.

Runājot par rekordu lēno labošanu, Avotiņa kā iemeslu min cilvēku slinkumu. Gadu gaitā cilvēki ir palikuši daudz slinkāki, parādījušās daudzas citas darbības sfēras, līdz ar to sportistu spēju robeža mazinājusies. Vēl viens faktors ir veselības saglabāšana ilgākā laika posmā. Ja agrāk no sportistiem "visu izspieda" 5-6 gados, tad tagad vieglatlētiem ilgāks sportiskais mūžs nodrošina arī lielākus ieņēmumus. "Finansiālā jomā vieglatlētika nevar sacensties ar tenisu, basketbolu vai hokeju, tomēr daudziem tas ir zināms ienākumu avots un tādēļ cenšas būt augstā līmenī ilglaicīgi, ne tikai sasniegt kaut kādas robežas dažos gados."

Kreipāns piekrīt, ka sportistu slinkums un necenšanās pilnveidoties ir vēl viens faktors, kādēļ rekordi vairākās disciplīnās saglabājušies gadiem. To intervijās sacījuši arī rekordu īpašnieki Maiks Pauels un Jurijs Sedihs. "Sportists sasniedz kaut kādu robežu un ar to samierinās. Viņš nestrādā pie tehnikas pilnveidošanas. Bet tas pats Pauels intervijās sacījis, ka, piemēram, tāllēkšanā katra nianse ir centimetrus vērta. Tikai tāpēc viņš spējis veikt kādu perfektu lēcienu, jo piestrādājis pie niansēm un tehnikas pilnveidošanas. "

Taču ir disciplīnas, kurās rekordi ir "tīri" un šeit jārunā par sportistu fenomenu. Augstlēkšanā unikāls sportists bija Havjers Sotomajors, tāllēkšanā Bobs Bīmons un viņa rekorda labotājs Maiks Pauels, bet trīssoļlēkšanā – brits Džonatans Edvardss. "Edvardss vispār lēca ar tādu prieku. Katru viņa lēcienu var skatīties un skatīties, ar kādu iedvesmu un pacilātību viņš startē. Tāpat kā savulaik mūsu pašu Ineta Radeviča, kura lēca ar prieku, un, iespējams, tur arī slēpjas viņu panākumu atslēga. Protams, ka talants viens pats neko nedod, ir daudz jāstrādā, kā arī vairāki sportisti no ģenētikas viedokļa ir bijuši unikāli."

Runājot par Edvardsu, Kreipāns britu liek sadaļā "kā no citas pasaules". "Viņš bija unikāls gan tehniskajā izpildījumā, gan fizioloģiskajā ziņā. Muskuļi, tehnika... Tas viss kopā deva rezultātu."

Avotiņa uzskata, ka viens no mūžīgajiem rekordiem varētu krist. Runa ir par Sergeja Bubkas fenomenu kārtslēkšanā. Ukraiņa pasaules rekords ārpus telpām ir 6,14 metri, taču par diviem centimetriem augstāk telpās ir lēcis Reno Lavinjē. "Francūzis ir ļoti spēcīgs, viņš ir lokans, nāk no vingrošanas, kas kopā ar talantu dod lielas priekšrocības. Domāju, ka drīz viņš pārspēs Bubkas rekordu."

Runājot par rekordiem, kas ir "rindas kārtībā", Kreipāns arī norāda uz Bubkas sasniegumu. "Domāju, ka Lavinjē pārspēs Bubku arī stadionos. Jā, Bubka bija unikāls ar savu tvērienu, viņš izmantoja ļoti stingras kārtis, bet Lavinjē strauji progresē un teiktu, ka viņš labos."

"Iespējams, ka PSRS un VDR sportistu sasniegumi ir saistīti ar dopinga laboratorijām, taču daudzi sportisti norādījuši, ka tikai ar dopingu neko nevar sasniegt. Jāatceras, ka tikai ar dopingu pasaules rekordu nevar labot. Tu vari "rīt" cik gribi, drīzāk sev veselību sabendēsi un ātri dabūsi galu, nekā labosi rekordu. Ir jābūt talantam, jāvelta daudz darba, jāstrādā pie tehnikas – tas ir visa pamatā," pārliecināts ir Kreipāns.

Vesera mešanā 13 pasaules labākie rezultāti ir sasniegti pirms vairāk nekā 25 gadiem un tie pieder diviem bijušās PSRS sportistiem Jurijam Sediham (pasaules rekords 86,74 metri kopš 1986. gada 30. augusta) un Sergejam Ļitvinovam (labākais rezultāts 86,04 metri), bet 21. gadsimtā labākais rezultāts ir baltkrievam Vadimam Devjatovskim (84,90 metri), kurš gan vairākas reizes oficiāli bija saistīts ar dažādiem dopinga pārkāpumiem.

2005. gadā Ļitvinova audzēknis baltkrievs Ivans Tihans tikai par vienu centimetru atpalika no pasaules rekorda, tomēr 2012. gadā pārbaudot sportista 2004. gada dopinga analīzes viņš tika pieķerts aizliegto vielu lietošanā, saņēma diskvalifikāciju, bet visi viņa 2004.–2006. gada rezultāti tika izņemti no oficiālo rekordu sarakstiem.

Latvijas rekords vesera mešanā 80,14 metri pieder Igoram Sokolovam, kurš to sasniedza 2009. gada 30. maijā.

Sievietēm vesera mešanā pasaules rekordi tiek fiksēti tikai kopš 1994. gada, un kopš tās reizes sasniegti 23. pasaules rekordi. Pēdējos gados piecas reizes pasaules rekordu labojusi poliete Anita Vlodarčika, kura ir vienīgā sieviete, kas veseri raidījusi tālāk par 80 metriem. Viņas sasniegtais pasaules rekords ir 81,08 metri, sasniegts 2015. gada 1. augustā.

Pašreizējais Latvijas rekords ir 68,94 metri un to 2012. gada 21. aprīlī sasniedza Laura Igaune.

1986. gada 6. jūnijā Vācijas Demokrātiskās republikas (VDR) jeb Austrumvācijas sportists Jirgens Šults disku aizmeta 74,08 metrus tālu, un tas šobrīd ir senākais vieglatlētikas pasaules rekords vīriešiem.

2000. gada augustā savā dzimtenē Lietuvā šo rekordu gandrīz laboja Virgīnijs Alekna, kura rezultāts 73,88 metri joprojām ir labākais sasniegums 21. gadsimtā. Kopumā Baltija var lepoties ar šo disciplīnu, jo visu laiku labāko rezultātu desmitniekā sešās pozīcijās ir baltieši – divreiz Alekna un četras reizes igaunis Gerds Kanters. Jāatzīst, ka šis pasaules rekords arī bijis bieži apdraudēts, jo astoņi no desmit labākajiem rezultātiem ir sasniegti 21. gadsimtā.

Latvijas rekords diska mešanā ir viens no valsts senākajiem sasniegumiem vieglatlētikā. 1975. gada 6. augustā sacensībās Gomeļā Staņislava Skruļa rezultāts bija precīzi 62 metri.

Diska mešanā sievietēm pasaules labākie sasniegumi ir stipri senāki, lai gan pasaules rekords ir par pāris gadiem jaunāks nekā vīriešiem. Pagaidām nepārspēta kopš 1988. gada 9. jūlija ir VDR sportiste Gabriele Reinša. Šajā disciplīnā sievietēm TOP 100 rezultātos ir spējušas iekļūt tikai dažas 21. gadsimta sportistes, bet lielākā daļa ir kopš pērnā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem. Šī gadsimta labākais rezultāts 71,08 metri pieder horvātietei Sandrai Perkovičai, bet kopējā sarakstā tas ieņem necilo 72. vietu.

Latvijas rekords diska mešanā sievietēm pieder Maldai Langei, kuras rezultāts 1988. gada 11. septembrī bija 65,06 metri.

Lodes grūšanā ir trešais vecākais pasaules rekords vīriešiem. Kopš 1990. gada 20. maija tas pieder amerikānim Rendijam Bārnsam un ir 23,12 metri.

Labāko desmitniekā vīriešiem šajā disciplīnā ir tikai viens 21. gadsimta rezultāts – 2003. gada 19. aprīlī amerikāņa Kevina Tota sasniegtie 22,67 metri.

Latvijas rekords šajā disciplīnā ir senāks par pasaules rekordu. 1984. gada 14. jūlijā sacensībās Rīgā Latvijas vieglatlētikas leģenda Jānis Bojārs lodi aizgrūda 21,74 metrus tālu. Par Bojāru pasaulē tālāk lodi grūduši tikai 38 sportisti kopš tiek fiksēti pasaules labākie sasniegumi.

Vēl vairāk "ar bārdu" apauguši ir sieviešu lodes grūšanas pasaules labākie sasniegumi. 21. gadsimta labākais rezultāts 21,58 metri visu laiku tālāko grūdienu sarakstā ieņem vien 66. vietu. To sasniegusi baltkrievu lodes grūdēja Nadežda Ostapčuka, kura dala 12. vietu starp sportistēm rekordistēm.

Pasaules rekords lodes grūšanā sievietēm 22,63 metri kopš 1987. gada 7. jūnija pieder bijušās PSRS sportistei Natālijai Lisovskajai, kurai pieder arī četri tālākie grūdieni vēsturē. Savukārt labāko rezultātu 5.–11. vietu ieņem VDR sportiste Ilona Brīzenike.

Latvijas rekords lodes grūšanā sievietēm 18,75 metri kopš 1984. gada 2. jūnija pieder Skaidrītei Baikovai.

Viennozīmīgi, visas pasaules lielāko uzmanību vieglatlētikas sacensībās pievērš 100 metru sprints, kurā sacenšas planētas ātrākie cilvēki. Ja vīriešiem fenomenāls pasaules rekords – 9,58 sekundes - pieder šobrīd planētas ātrākajam cilvēkam Useinam Boltam, tad sievietēm pasaules rekords drīz svinēs 20 gadu jubileju.

Sievietēm 100 metru sprintā pasaules ātrāko rezultātu pirmās trīs ailes ieņem leģendārā amerikāniete Florense Grifita-Džojnere, kura 38 gadu vecumā nomira 1998. gadā pēc epilepsijas lēkmes miegā. Viņai pieder pasaules rekords gan 100 metros (10.49 sekundes; 1988. gada 16. jūlijs), gan 200 metros (21,34 sekundes, 1988. gada 29. septembris; Seulas olimpiskajās spēlēs).

Grifitas-Džojneres rekordam sprintā 21. gadsimtā vistuvāk tika Karmelita Džetere (10,64 sekundes; 2009. gada 20. septembrī). Savukārt 200 metros 2015. gadā Nīderlandes skrējēja Dafne Šipersa sasniedza laiku 21,63 sekundes, kas ir ceturtais ātrākais laiks vēsturē pēc diviem Grifitas-Džojneres un viena Merionas Džounsas laika.

Ja sprintā sievietēm 21. gadsimtā ir bijuši vairāki labi rezultāti, tad cita aina paveras 400 metru skrējienā. Šajā vērtējumā starp ātrākiem skrējieniem tikai 16. pozīciju ieņem Sanja Ročardsa-Rosa, kuras laiks ir 48,70 sekundes (sasniegts 2006. gada 16. septembrī). Savukārt pasaules rekords kopš 1985. gada 6. oktobra pieder VDR sportistei Maritai Kohai (47,60 sekundes). 400 metru skrējiena rekorda nedabiski augsto robežu raksturo vēl viens fakts - ātrāko skrējienu sarakstā pirmo no 11. vietas šķir precīzi sekunde, kas šādai distancei ir ļoti liela starpība. Vīriešiem līdzīgā salīdzinājumā starpība ir pussekunde.

Bet vissenākais pasaules rekords vieglatlētikā ir sievietēm 800 metru skrējienā. 1983. gada 26. jūlijā Minhenes olimpiskajā stadionā čehiete Jarmila Kratohvilova 800 metrus veica vienā minūtē un 53,28 sekundēs, par 0,15 sekundēm labojot tobrīd pirms trīs gadiem Nadeždas Olizarenko sasniegto laiku. Nevienai citai skrējējai līdz pat šim brīdim nav izdevies distanci veikt ātrāk par minūti un 54 sekundēm, bet 2008. gada 29. augustā tam ļoti tuvu bija kenijiete Pamela Jelimo (1:54,01).

Kopumā skriešanā "gludajās" distancēs līdz 10 000 metriem (ieskaitot) no 11 pasaules rekordiem sievietēm tikai divi ir sasniegti 21. gadsimtā (1500 metros un 5000 metros).

Vīriešu konkurencē šajā rādītājā pieci pasaules rekordi ir sasniegti 21. gadsimtā. Vīriešiem ilglaicīgākais "gludo" distanču rekords ir 3000 metros – pirms 20 gadiem 1. septembrī Rjeti, Itālijā, kenijietis Daniels Komens distanci veica septiņās minūtēs un 20,67 sekundēs.

Starp "mūžīgajiem" rekordiem ļoti daudzi ir lēkšanas disciplīnās – tāllēkšanā, augstlēkšanā, trīssolī un kārtslēkšanā.

Vīriešiem savulaik par neiespējamo rekordu tika uzskatīts Boba Bīmona tāllēkšanas rekords 8,90 metri, ko amerikānis sasniedza 1968. gada 18. oktobrī. Tomēr 1991. gada 30. augustā pasaules čempionātā Tokijā leģendāro Bīmona sasniegumu par pieciem centimetriem laboja Maiks Pauels, bet pēc tam neviens planētas cilvēks nav spējis apsteigt šos divus sasniegumus. 1995. gadā kubietis Ivans Pedroso gan aizlēca 8,96 metrus tālu, tomēr dažādu apstākļu dēļ šis Sestrierē sasniegtais rezultāts nekad oficiāli nav atzīts par pasaules rekordu un sacensību rīkotāji pat nebija ieteikuši to reģistrēt kā rekordu. Jāpiebilst, ka 1991. gadā pasaules čempionāta finālā Karls Lūiss aizlēca 8,91 metru tālu, taču lēciena brīdī bija pārāk liels pavējš. Tāpat pavējš oficiāli liedza Pauelam 1992. gadā par četriem centimetriem labot paša rekordu.

Šajā gadsimtā vistālāk lēkuši Dvaits Filipss (8,74 metri) un panamietis Irvings Saladino (8,73 metri).

Trīssoļlēkšanā Džonatana Edvardsa šķietami fenomenālo rezultātu 18,29 metri (kopš 1995. gada 7. augusta) pērnā gada 27. augustā apdraudēja Kristians Teilors (18,21 metrs). Augstlēkšanā kopš 1988. gada neviens nav lēcis augstāk par izcilo kubieti Havjēru Sotomajoru, kurš pasaules rekordu 2,45 metri sasniedza 1993. gada 27. jūlijā. Jāpiebilst, ka pēdējo gadu sportistu rezultāti ļauj prognozēt, ka varbūt tuvākajos gados šis viens no slavenākajiem pasaules rekordiem arī kritīs...

Vēl viens leģendārs rekords ir kārtslēkšanā vīriešiem, ko 1994. gada 31. jūlijā augstkalnē Sestrierā sasniedza Sergejs Bubka – 6,14 metri. Viņa rezultātu 2014. gada februārī Bubkas dzimtenē Doņeckā laboja francūzis Reno Lavilenjē (6,16 metri; oficiāli skaitās pasaules rekords), taču tas sasniegts telpās, bet stadionos joprojām Bubkas rezultātu neviens nav apdraudējis. Tā paša francūža labākais rezultāts ārpus telpām ir 6,05 metri, bet Bubkam pieder 14 augstākie lēcieni ārpus telpām.

Sievietēm lēkšanas disciplīnās šogad 29. jubileju svinēs bulgārietes Stefkas Kostadinovas augstlēkšanas rekords (2,09 metri), bet "uz papēžiem" viņai pēdējos gados min horvātiete Blanka Vlasiča, kuras personiskais rekords ir 2,08 metri. Pagaidām viņas centieni labot pasaules rekordu bijuši nesekmīgi.

Jau ilglaicīgs ir pasaules rekords arī tālumā sievietēm, ko 1988. gada 11. jūnijā sasniedza padomju vieglatlēte Gaļina Čistjakova (7,52 metri). Tuvu Čistjakovas rekordam lēkusi viena no visu laiku izcilākajām vieglatlētēm Džekija Džojnere-Kersija (sprinteres Florenses Grifitas-Džojneres brāļa sieva), kura divreiz lēkusi 7,49 metru tālumā. Vēl centimetru tuvāk personiskais rekords ir leģendārajai vācietei Heikei Drehslerei, bet 21. gadsimtā vistālāk lēkusi Tatjana Kotova (7,42 metri; 2002. gada 23. jūnijā), kura visu laiku tālāko lēcienu sarakstā ieņem 12. vietu.

Arī trīssolī pasaules rekords pieskaitāms pie senajiem, jo pēdējo reizi sasniegts 20. gadsimtā. Ukrainiete Inesa Kravecs 1995. gada 10. augustā Gēteborgā notikušajā pasaules čempionātā aizlēca 15,50 metru tālumā, par 41 centimetru uzlabojot tobrīd divus gadus veco Annas Birjukovas rekordu. Interesanti, ka Gēteborgā pasaules čempionātā otrā palika bulgāriete Iva Prandževa ar rezultātu 15,18 metri, kas būtu pasaules rekords, ja vien ukrainiete nebūtu jau pirms mirkļa lēkusi tik tālu.

Vienīgi kārtslēkšanā sievietēm pasaules rekordi krietni progresējuši 21. gadsimtā un to paveikusi Jeļena Isinbajeva. 20.gadsimta izskaņā amerikāniete Steisija Dragila sasniedza pasaules rekordu 4,60 metri, 21. gadsimta sākumā amerikāniete šo latiņu pacēla līdz 4,81 metram, bet tad sākās Isinbajevas ēra. Pašreizējais pasaules rekords ir 5,06 metri un Isinbajeva to sasniedza 2009. gada 28. augustā Šveicē. Isinbajevai pieder 12 augstākie lēcieni kārtslēkšanā un viņa ir vienīgā sportiste, kura spējusi pārsniegt piecu metru robežu.