Paralimpiskais čempions Apinis: pirms Rio pāršķirstu savas olimpiskās dienasgrāmatas  (12)

Pieredzējušais sportists ar gandarījumu stāsta, ka gatavošanās Riodežaneiro paralimpiskajām spēlēm pozitīvi atšķiras no iepriekšējām reizēm, jo tagad ir iespēja vairāk laika veltīt treniņiem un piedalīties sacensībās, kas uztur sportisko spriedzi. "Šoreiz, tāpat kā pirms Londonas spēlēm, ir vairāk iespēju dzīvot treniņnometnēs, aizbraukt uz pārbaudes sacensībām. Tas atkarīgs no finansējuma, un šoreiz situācija ir labāka," portālam "Delfi" atklāja Aigars Apinis. "Protams, finansējums vēl nav pienācīgs, bet - kā ir, tā ir, mēs to saprotam un katru centu tērējam lietderīgi. Treniņnometnes aizvadām tepat Latvijā, nebraucam uz ārzemēm, kur jau marta sākumā ir silts un varētu trenēties, lai labāk sagatavotos Rio spēlēm. Es jau no februāra strādāju Murjāņos, katru mēnesi pa 10 -12 dienām man ir treniņnometnes ar treneri, masieri un fizioterapeitu. Intensīvi gatavojos."

2016. gada Riodežaneiro paralimpiskajām spēlēm, kas sāksies divarpus nedēļas pēc olimpiskajām spēlēm, Aigars Apinis kvalificējās salīdzinoši agri. Kā viņš aizpilda laiku līdz septembrim? "Piedalos Latvijas mēroga sacensībās, treniņi, atrakcijas, preses konferences. Cenšos sevi pirms spēlēm nenoslogot ar sabiedrisko darbu, bet zinu, ka arī tie ir mani pienākumi," stāsta sportists. "Kalendārā gluži dienas līdz Rio neskaitu, bet aizpildu sava veida dienasgrāmatu. Apskatos citu spēļu dienasgrāmatu pirms Londonas, salīdzinu. Vasaras periodā vienmēr izbraucu uz kādu nedēļu uz Lietuvu vai Igauniju, lai nedaudz "atslēgtos" un ar jauniem spēkiem varētu gatavoties, jo emocionālā spriedze tomēr ir liela. Jauns sportists varbūt aizbrauc uz spēlēm un nepārdzīvo par rezultātu, bet ja tu jau esi savu vārdu nesis pasaulē, pierādījis sevi ar godalgām…"

Tāpat kā olimpiešiem, arī sportistiem ar kustību traucējumiem reizi četros gados notiekošās paralimpiskās spēles ir lielākais sporta notikums, kurās piedalīties ir katra sapnis un mērķis, bet Aigaram Apinim, kurš ir viens no pasaules vadošajiem atlētiem savā vieglatlētikas disciplīnā, uz pleciem vēl gulstas ievērojams atbildības slogs. "Protams, sporta veidā, kurā es startēju, mani zina un ar mani rēķinās, taču katram ir jāizcīna sava vieta zem saules. Pirmajā laikā, kad startēju, uz mani skatījās nedaudz šķībi, tiesneši padomāja, kā tiesāt. Nu jau esmu sportists "ar vārdu", un tiesneši varbūt kaut ko palaiž gar ausīm," pasmaida Aigars. "Reizēm gan pietiesā stingrāk, un arī konkurenti raksta protestus. Nesaukšu valstis, bet ir kašķīgi sportisti, kas grib kaut ko atrast, lai nobīdītu tevi prom un pats paceltos. Protams, ja ir kaut kas aizliegts vai nav pareizais inventārs, tur es piekrītu, bet, kad sāk sīkumos un galējībās aiziet, - tā nav sportiska rīcība."

'Šīs man jau būs piektās [paralimpiskās] spēles. Aprite jau zināma, kā uzvesties, kā pareizāk sagatavoties. Man bieži jautā, kā es varu sasniegt vēl labākus rezultātus, - visam pamatā ir darbs, darbs, darbs, režīma ievērošana, medicīna, rehabilitācija. Pēc katrām sacensībām braucu uz Jaunķemeru sanatoriju, kura dāvina man rehabilitācijas kursu, par ko paldies tās direktoram Mihailam Malkielam," stāsta sportists.

Kur sportists, kuram ir visas godalgas un rekordi, atrod motivāciju cīnīties tālāk? "Reizēm nevajag augstu meklēt, lai atrastu motivāciju strādāt," saka Apinis. "Man iedvesmu dod cilvēki, kas uz ielas vai veikalā paspiež roku, saka labus vārdus - tā ir labākā dāvana, kad cilvēki novērtē tavu darbu. Ja nejūti šo atbalstu, tad arī motivācija pazūd."

Viena no lielākajām problēmām, kas šodien tiek saistīta ar Brazīliju un olimpiskajām spēlēm, ir Zikas vīrusa izplatība šai valstī. Vairāki sportisti jau ir atteikušies no dalības olimpiskajās spēlēs dēļ tā, bet Latvijas atlēti, lai arī uztraucas par slimības draudiem, startu Rio nedomā atcelt.
"Zika? Baida jau. Bet kā saka - no lāča bīties, mežā neiet," smejas Aigars Apinis. "Par to šobrīd nedomāju, gatavojos fiziski un morāli, aizbrauksim uz Rio un tad skatīsimies. Ne jau es viens tur būšu, tur būs simtiem tūkstoši cilvēku, pirms tam taču olimpiskās spēles notiks - varbūt odi būs viņus saēdušies (smejas). Protams, pašiem būs jāpiedomā, jāizsargājas, apģērbs ar garām piedurknēm, logus turēt vaļā, jācenšās pirms starta izvairīties. Mēs jau smējāmies, ka jāizmanto senās metodes un jāņem līdzi neļķu odekolons, kāds bija Padomju savienībā. Nesmaržosim skaisti, bet no odiem toties būsim pasargāti."

Atgādinām, ka vēl līdz 30. jūnijam Sporta muzejā ir apskatāma unikāla izstāde par Aigaru Apini un viņa sportiskajiem sasniegumiem.