Riodežaneiro olimpisko spēļu dalībnieki šķēpa mešanā un kārtslēkšanā attiecīgi Zigismunds Sirmais un Mareks Ārents piektdien Ogrē izcīnīja pārliecinošas uzvaras Latvijas čempionāta sacensībās.
Eiropas čempions šķēpa mešanā Sirmais triumfēja ar 82,49 metru tālu metienu, atstājot aiz sevis vēl vienu olimpieti Rolandu Štrobinderu (76,35 metri) un Ansi Brūnu (75,63).
Vēl maija beigās Sirmais nespēja pārsniegt 72 metru atzīmi, tomēr jūnijā viņš pēkšņi sasniedza sportisko formu – vispirms "Ventspils šķēpos" izpildīja Riodežaneiro olimpisko spēļu normatīvu (83,00 metri), šķēpu raidot 83,95 metru tālumā, turklāt arī katrās nākamajās sacensībās viņš bija tālāks par 80 metriem.
Eiropas čempionātā viņš šķēpu raidīja 86,66 metru tālumā, uzlabojot personisko rekordu un kļūstot par kontinenta čempionu. Savukārt pagājušajā nedēļā notikušajā Dimanta līgas posmā viņa raidītais šķēps lidoja 75,93 metru tālumā.
Tikmēr kārtslēkšanā uzvarēja Ārents, kura rezultāts bija 5,55 metri, bet 5,65 metru atzīmi viņam neizdevās pārvarēt. Otrais ar 4,65 metriem bija Ronalds Vucāns, bet pusmetru zemāks lēciens padevās Rūdolfam Vucānam.
Šķēpa mešanā dāmām uzvarēja Gundega Grīva, kuras mestais šķēps atdūrās pret 52,20 metru atzīmi, bet divus metrus tuvāks metiens padevās Sirmā māsai Katrīnai, kamēr trešo vietu ar 49,15 metriem ieņēma Agnese Vilcāne.
Savukārt kārtslēkšanā dāmām uzvarēja Ildze Bortaščenoka, kur pārvarēja 3,75 metru augstu latiņu. Samanta Homiča ar 35 centimetrus zemāku lēcienu palika otrā, bet vēl par pusmetru atpalika Anete Jete Meiere.
Savu Latvijas čempiona 12. titulu lodes grūšanā izcīnīja Māris Urtāns. Cēsnieka grūstā lode lidoja 16,09 metru tālumā, bet uz goda pjedestāla kāpa arī Arnis Žvīriņš (14,77) un Mārtiņš Broks (14,47). Dāmām šajā disciplīnā nepārspēta bija Linda Ozola (14,09), bet 80 centimetrus tuvāk lodi grūda Ilze Miķelsone, kamēr trešā bija Kristīne Stradzīte (12,54).
Tāllēkšanā nepārspēts bija Latvijas rekordists Elvijs Misāns, kuram padevās 7,68 metru tāls lēciens. Par 16 centimetriem tuvāk lēca viņa sīvākais konkurents Jānis Leitis, bet trešais ar 7,17 metriem bija Dainis Rinčs. Savukārt dāmu sacensībās ar 6,07 metru tālu lēcienu uzvarēja Māra Grīva, kurai sekoja Alevtina Tarasova (5,78) un Klinta Bļusina (5,65).
100 metru sprintā uzvarēja Jānis Mezītis, kurš distanci veica 10,67 sekundēs, otrais bija Jānis Baltušs (10,84), bet trešo vietu ieņēma Vladimirs Mihailovs (11,12). Dāmām īsākajā no sprinta distancēm uzvarēja Sindija Bukša, kura 100 metrus skrēja 11,85 sekundēs, par 0,21 sekundi apsteidzot Līgu Vecbērzu, bet trešā ātrākā bija Anna Paula Auziņa (12,14).
Četrreiz garākā sprintā uzvarēja Valērijs Valinščikovs (48,45), aiz sevis atstājot Austri Karpinski (48,61) un Iļjam Petrušenko (48,82). Sieviešu sacensībās bija paredzēts, ka šajā distancē skries olimpiete Gunta Latiševa-Čudare, tomēr viņa nestartēja, bet par uzvarētāju tika kronēta Auziņa, kura stadiona apli veica 57,15 sekundēs, par 1,01 sekundi apsteidzot Annu Ševčenko, kamēr trešā palika Anna Priekule (58,69).
1500 metros nepārspēts bija Pauls Ārents, kurš distanci veica trīs minūtēs un 52,69 sekundēs, bet aiz viņa finišēja Rolands Jierķis un Rihards Linde. Dāmām šajā distancē uzvarēja Līga Jansone, kuras rezultāts bija četras minūtes un 58,31 sekunde, bet pirmajā trijniekā finišēja arī Marita Kiļupa un Ginta Valtere.
Savukārt 110 metru barjerotajā sprintā uzvarēja Staņislava Olijara audzēknis Kristaps Sietiņš (14,08) tuvākos sekotājus Kārli Sondoru un Kasparu Kazemaku apsteidzot par vairāk nekā pusotru sekundi. Tikmēr dāmu sacensībās 100 metru barjersprintā uzvarēja Ilona Dramačonoka (14,49), kura apsteidza Karīnu Klāru Miķelsoni un Anastasiju Ivanovu.
5000 metru skrējienā sievietēm uzvarēja Jolanta Liepiņa, kura distanci veica 18 minūtēs un 12,03 sekundēs, bet aiz viņas finišēja Lelde Neimande un Anastasija Vidončikova.
4x100 metru stafetē kungiem uzvarēja Bauskas vīri, kuri distanci veica 42,83 sekundēs, atstājot aiz sevis iecavniekus un "Arkādiju". Savukārt dāmām ar 46,66 sekunžu ātru skrējienu triumfēja "Auseklis" sprinteres, otrās bija Limbažu un Salacgrīvas novada pārstāves, bet trešās palika Rīgas Tehniskās universitātes skrējējas.
Latvijas čempionāts vieglatlētikā noslēgsies sestdien.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
