Latvijas izlase līdere bija jau pēc sestdienas disciplīnām, taču sestdien prata pirmo vietu noturēt. Summā Latvija ieguva 293 punktus, bet tai ar 288 punktiem sekoja Igaunija. Savukārt trešajā vietā ar 247 punktiem palika Lietuva.
Kopumā Latvijas komanda triumfējusi piecās no sešām sacensībām kopš 2012. gada, kad izcīņā sacenšas visu trīs Baltijas valstu komandas.
Svētdien savu personisko rekordu 200 metru skrējienā laboja viena no Latvijas vadošajām skrējējām Gunta Latiševa-Čudare (titulbildē), finišu sasniedzot pēc 23,50 sekundēm, kamēr otrajā vietā ar 24,02 sekundēm palika Sindija Bukša.
Zīmīgi, ka Latiševa-Čudare labojusi arī šīs distances sacensību rekordu, kas kopš 1998.gada piederēja krievietei Jekatarinai Kuļikovai.
Savukārt tāllēkšanas sektorā sievietēm par uzvaru cīnījās mājas Grīvas. Noslēgumā pirmo vietu ar 6,52 metriem izcīnīja Māra Grīva, kamēr otrā ar 6,45 metriem bija viņas māsa Lauma. Augstlēkšanā tikmēr uzvaru izcīnīja mājiniece Madara Onužāne-Saliņa (1,76 metri), tuvākās konkurentes apsteidzot par trim centimetriem. Lai arī iepriekš augstlēkšanas sacensībām bija pieteikta arī septiņcīņniece Laura Ikauniece-Admidiņa, viņa tajās tomēr nestartēja.
Vēl citviet 100 metru barjerskrējienā sievietēm uzvaru guva Diāna Sūmana (13,91 sekundes), kamēr latvietes Diāna Daktere un Paula Sprudzāne piedzīvoja kritienus un līdz finišam netika, bet diska mešanā uzvaru ar 56,70 metriem guva lietuviete Zinaida Sendrūte, nevienai no mājiniecēm pirmajā trijniekā neiekļūstot. Arī kārtslēkšanā neviena pašmāju sportiste nesasniedza pirmo trijnieku, uzvaru ar 4,10 metrus augstu lēcienu gūstot baltkrievietei Alīnai Višņevskajai.
Pirms tam svētdien dāmām 5000 metru soļojumā uzvarēja Baltkrievijas sportiste Natālija Malčanava (23 minūtes un 52,77 sekundes), aiz sevis atstājot Latvijas čempioni Agnesi Pastari. 400 metru barjerskrējienā labākas bija kaimiņu atlētes, kamēr Diāna Daktere bija uzreiz aiz goda pjedestāla.
Savukārt lodes grūšanā dubultuzvara tika lietuvietēm, kamēr mājiniece Linda Ozola ar rezultātu 14,64 metri ieņēma ceturto vietu, bet 5000 metru skrējienā labākā bija lietuviete Loreta Kančīte, par divām sekundēm apsteidzot Gundegu Heidingeri un Karīnu Helmani-Soročenkovu.
Jau ziņots, ka svētdien trīssoļlēkšanas sacensībās uzvarēja latvietis Elvijs Misāns, kurš labāko rezultātu uzrādīja pēdējā lēcienā, spējot pieveikt 16,40 metrus lielu attālumu. Lai arī viņa rezultāts vien par 40 centimetriem atpalika no pasaules čempionāta normatīva, latvietis to (16,80 metri) bija izpildījis jau martā notikušajā Eiropas čempionātā telpās, aizlecot 17,03 metru tālumā un iegūstot ceturto vietu.
Tāpat vēstīts, ka pirms tam sestdien Misāns izcīnīja otro vietu tāllēkšanas sacensībās.
Savukārt otro vietu trīssolī svētdien izcīnīja lietuvietis Mariušs Vadeiķis (16,61 metrs), bet trešais ar 15,20 metriem bija igaunis Igors Sjunins.
Tikmēr 400 metru barjerskrējienā uzvaru izcīnīja igaunis Jagors Jāks-Hainrihs, finišu sasniedzot pēc 49,98 sekundēm, kamēr otrais bija mājinieks Maksims Sunčukovs (51,61 sekunde), bet viņam sekoja Jānis Baltušs. Savukārt vesera mešanā uzvaru izcīnīja individuāli startējošais baltkrievs Sergejs Kalamojecs, pirmo vietu iegūstot ar rezultātu 74,63 metri. Tikmēr tuvākajiem sekotājiem bija krietni vājāki rezultāti - otrajā vietā ar 66,96 metriem ierindojās Latvijas rekordists Igors Sokolovs, kamēr trešais bija Ainars Vaičulēns (63,31 metrs).
Jānis Leitis tikmēr tika pie uzvaras 200 metru distancē, finišu sasniegdams pēc 21,13 sekundēm. Viņam tā bija otrā uzvara šajā nedēļas nogalē, jo sestdien tika gūts panākums arī tāllēkšanā.
Diska mešanā kungiem ar rezultātu 58,55 metri uzvarēja igaunis Marts Izraels, kamēr labākais no Latvijas bija pazīstamais lodes grūdējs Māris Urtāns, ar 54 metrus tālu raidījumu ieņemot ceturto vietu. Savukārt 10 000 metru soļojumā uzvarēja Edgars Gjačs - 42 minūtes un 58,61 sekunde.
Savukārt 800 metru skrējienā uzvaru izcīnīja baltkrievs Pjotrs Hadasēvičs (viena minūte un 51,47 sekundes), kamēr neviens no Latvijas sportistiem pirmajā trijniekā neiekļuva. Līdzīgs scenārijs bija arī 110 metru barjersprintā, kur panākumu, finišu sasniedzot pēc 13,82 sekundēm, sev kontā ierakstīja Baltkrievijas vieglatlēts Vitālijs Parahonka.
Visbeidzot 3000 metru šķēršļu skrējienā uzvaru ar laiku astoņas minūtes un 51,94 sekundes guva lietuvietis Justins Beržanskis, no kura par pusotru sekundi atpalika Latvijas skrējējs Alberts Blajs, bet trešais bija Edgars Šumskis.
Svētdien Prezidenta balvas izcīņa noslēdzās ar 4x400 metru stafetes skrējieniem. Sieviešu konkurencē ar rezultātu trīs minūtes un 39,77 sekundes uzvaru guva Lietuvas sportistes, kamēr Latvijas komanda ar Annu Paulu Auziņu, Annu Ševčenko, Dairu Deičmani un Bukšu bija otrās, atpalikdamas par četrām sekundēm. Savukārt kungiem panākumu (trīs minūtes un 10,63 sekundes) izcīnīja Igaunija, bet Latvija ar Sinčukovu, Iļju Petrušenko, Danielu Bambalu un Austri Karpinski bija otrajā vietā, no pirmās pozīcijas atpaliekot par pusotru sekundi.
Sacensību pirmsākumi meklējami 1995. gadā, kad Valmierā savā starpā sacentās četru Latvijas novadu un Rīga komandas, bet 2012. gadā Valsts prezidenta balva vieglatlētikā kļuva par starptautiska mēroga sacensībām starp Baltijas valstu izlasēm.
"Delfi" sadarbībā ar mobilo televīziju, lietotni LMT Straume aicina svētdien, 11. jūnijā, no pulksten 9. aicināja vērot vērienīgāko Baltijas valstu vieglatlētikas komandu sacensību "Valsts prezidenta balva vieglatlētikā" otrās dienas tiešraidi no Jāņa Daliņa stadiona Valmierā.
Šeit iespējams noskatīties sacensību atkārtojumu:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
