Latiševa-Čudare kļūst par Eiropas U-23 čempioni 400 metru skrējienā  (20)

Latviete 400 metru finālā sestdien finišu sasniedza pēc 52,00 sekundēm, kas viņai ļāva izcīnīt zelta medaļu, bet otrā, atpalikdama par 0,42 sekundēm, bija vāciete Laura Millere.

Visbeidzot uz goda pjedestāla zemākā pakāpiena stājās Laura de Vita no Nīderlandes, kura finālā finišu sasniedza pēc 52,51 sekundes.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka piektdien pusfinālā Riodežaneiro olimpisko spēļu dalībniece Latiševa-Čudare finišēja pēc 51,80 sekundēm, uzstādot jaunu personīgo rekordu. Tas ir arī šīs sezonas labākais rezultāts Eiropā U-23 vecuma grupā, kā arī desmitais labākais Vecajā kontinentā.

Latvijas sportiste personīgo rekordu laboja par 0,37 sekundēm, reizē uzstādot arī jaunu valsts U-23 rekordu, jo arī iepriekšējais (52,17), kas tika sasniegts 2015.gada pasaules čempionātā Pekinā, piederēja viņai.

Latiševa-Čudare finālā iekļuva ar labāko rezultātu.

Sestdienas vakarā sesto vietu 200 metru skrējienā izcīnīja latviete Sindija Bukša, finālā uzrādot laiku 23,41 sekunde. Tikmēr par sacensību čempioni ar 22,87 sekundēm kļuva Finete Agjaponga.

Pirms tam sestdien Bukša ar vēlreiz labotu personīgo rekordu savā pusfināla skrējienā uzrādīja trešo laiku, finišēdama ar rezultātu 23,12 sekundes, kas viņai ļāva kvalificēties finālam.

Zīmīgi, ka tas tikai par divām sekundes simtdaļām atpalika no pasaules čempionāta normatīva. Līdz šim U-23 vecuma kategorijā neviena Latvijas skrējēja tik ātri 200 metrus nebija veikusi.

Finālā iekļuva katra pusfināla trīs ātrākās skrējējas un divu labāko rezultātu īpašnieces.

Uzrādītais rezultāts ir jauns sportistes personīgais rekords 200 metru distancē. To jau viņa laboja piektdienas priekšsacīkstēs, distanci veicot 23,43 sekundēs, vien otro reizi karjerā pusapli veicot ātrāk par 24 sekundēm.

Pirms tam piektdien priekšsacīkstes nepārvarēja Anna Paula Auziņa, sacensības noslēdzot 27.vietā.

Savukārt sestdien notikušajās šķēpmešanas finālsacensībās vīriešiem astotajā vietā ierindojās Gatis Čakšs, kurš labākajā mēģinājumā rīku raidīja 74,44 metrus tālu.

Tikmēr par sacensību uzvarētāju ar jaunu nacionālo rekordu kļuva ungārs Norverts Rivašs-Tots, šķēpu aizmetot 83,08 metru tālumā.

Vēl 2014.gadā Čakšs triumfēja pasaules junioru čempionātā.

Čakšs pērn izpildīja Eiropas čempionāta pieaugušajiem normatīvu, taču tā kā vienu valsti varēja pārstāvēt tikai trīs sportisti, uz meistarsacīkstēm viņš netika.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka pirms tam sestdien šosezon teicamu sniegumu demonstrējošā Latvijas šķēpmetēja Anete Kociņa jau ar pirmo metienu pārliecinoši kvalificējās Polijā notiekošā Eiropas U-23 čempionāta vieglatlētikā finālam.

Jau savā pirmajā metienā Kociņa šķēpu raidīja 59,52 metrus tālu, pārliecinoši izpildot finālsacensību normatīvu, kas bija 53,50 metri. Turpinājumā Latvijas sportiste vairs metienus neizpildīja, bet fināls gaidāms svētdien.

Kvalifikācijas noslēgumā Kociņai bija trešais labākais rezultāts, kamēr tālāko metienu izpildīja Riodežaneiro olimpisko spēļu čempione Sāra Kolaka no Horvātijas, rīku raidot 61,93 metru tālumā.

Kociņa ir viena no Latvijas lielākajām cerībām šajā Eiropas U-23 čempionātā. Viņa šosezon regulāri sākusi mest 60 metru tālumā, turklāt jau maijā viņa izpildīja pasaules čempionāta normatīvu. Savukārt jūnija beigās viņa uzlaboja personīgo rekordu līdz 63,37 metriem, kas starp Eiropas U-23 čempionātam pieteiktajām dalībniecēm ir trešais labākais.

Sestdien finālu šķēpmešanas sacensībās aizvada arī Gatis Čakšs.

Latvijas delegācijas vadītājs ir soļotājs Arnis Rumbenieks.

Eiropas čempionāts U-23 vecuma grupas sportistiem ilgs līdz svētdienai.