Latvijas sportiste savā pusfināla skrējienā finišēja pēc 51,57 sekundēm, par divām sekundes desmitdaļām atpaliekot no sava dienu iepriekš sasniegtā rezultāta priekšsacīkstēs, kas bija sportistes jauns personīgais rekords.
Pirmdien savā pusfinālā Latiševa-Čudare finišu sasniedza ceturtajā vietā, bet tālāk tika skrējiena divas labākās dalībnieces, uzvaru šajā pusfinālā svinot Šonei Millerei no Bahamu salām, kura finišēja pēc 50,36 sekundēm, kamēr otrā palika jamaikiete Stefānija Makpīrsone, kura bija divas desmitdaļas lēnāka.
Tikmēr Latiševa-Čudare no otrās vietas atpalika par 1,01 sekundi.
Finālā iekļuva pa divām labākajām no trīs pusfināla skrējieniem, kā arī nākamo divu labāko rezultātu autores. Lai tiktu finālā dalībniecēm apli vajadzēja veikt 50,70 sekundēs, līdz ar to Latiševa-Čudare no šī rezultāta atpalika par 0,87 sekundēm.
Vēstīts, ka šī gada Eiropas U-23 čempionāta uzvarētāja Latiševa-Čudare svētdien priekšskrējienā finišēja pēc 51,37 sekundēm, kas ļāva par 0,43 sekundēm uzlabot personīgo rekordu un sasniegt desmito labāko rezultātu.
Latiševa-Čudare jūlijā parūpējās par pārsteigumu, triumfējot Eiropas U-23 čempionāta 400 metru distancē. Latviete finālā distanci veica 52,00 sekundēs, bet priekšsacīkstēs viņas laiks bija 51,80 sekundes, tādējādi tika izpildīts pasaules čempionāta normatīvs.
Latiševa-Čudare šajā čempionātā kļuva par otro visu laiku ātrāko Latvijas skrējēju 400 metros, atpaliekot vienīgi no Vinetas Ikaunieces, kura 1988. gadā stadiona apli veica 50,71 sekundē.
Aizpērn pasaules čempionātā Pekinā Latiševa-Čudare ar personīgo rekordu 52,17 sekundes ieņēma 30. vietu, nepārvarot priekšsacīkšu kārtu, bet pērn Eiropas čempionātā ar 53,11 sekundēm latviete bija 20. pozīcijā, kamēr Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs finišēja ar rezultātu 53,08 sekundes, sacensības noslēdzot 45. vietā.
Jau vēstīts, ka pirmdien Latvijas vieglatlētam Elvijam Misānam pietrūka 12 centimetru, lai iekļūtu trīssoļlēkšanas sacensību finālā.
Latvijas sportists kvalifikācijas sacensībās savā labākajā lēcienā bija 16,55 metrus tāls, kamēr 12 finālistu skaitā varēja tikt ar 16,66 metrus tālu lēcienu.
Misāns savu labāko rezultātu uzrādīja jau pirmajā mēģinājumā, otrajā viņš bija 16,39 metrus tāls, bet trešais lēciens latvietim netika ieskaitīts.
Savā kvalifikācijas grupā viņš bija astotais, bet kopējā vērtējumā palika 16. vietā.
Labāko rezultātu kvalifikācijā, kurā automātisku iekļūšanu finālā varēja nodrošināt sasniedzot 17 metru atzīmi, uzrādīja Kriss Benārds no ASV, kurš bija 17,20 metrus tāls.
Misāns pērn piedalījās Eiropas čempionātā, kur bija devītais trīssoļlēkšanā un 20. pozīcijā tāllēkšanā. Tiesa, jau pāris dienas pēc sacensībām viņš Saldū laboja vairāk nekā 33 gadus seno valsts rekordu tāllēkšanā.
Šosezon viņš trīssoļlēkšanā vairākkārt pietuvojies 17 metriem, bet nav spējis apsteigt 17,02 metrus, ko sasniedza šogad Eiropas čempionātā telpās, kur bija ceturtais.
Neskaitot Latiševas-Čudares sasniegumu, kopumā Latvijai šis pasaules čempionāts sācies neveiksmīgi. Svētdien finālu šķēpmešanā nespēja sasniegt Latvijas rekordiste Madara Palameika un Anete Kociņa, kura turklāt palika pirmā aiz svītras, bet maratonā vīriem izstājās Valērijs Žolnerovičs. Savu spēju robežās maratonā dāmām nostartēja Ilona Marhele un Anita Kažemāka, turklāt pirmā no viņām laboja personīgo rekordu.
Savukārt īpaši sāpīga sestdien bija Latvijas komandas lielākās cerības daudzcīņnieces Lauras Ikaunieces-Admidiņas neveiksme, kura guva traumu jau septiņcīņas pirmajā disciplīnā.
Pasaules čempionātā Latviju pārstāvēs 12 sportisti. Meistarsacīkstes Londonas Olimpiskajā stadionā, kur pirms pieciem gadiem tika dalītas Olimpiādes medaļas, ilgs līdz svētdienai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
