Štrobinders pirmajā metienā bija 78,22 metrus tāls, otrajā savu rezultātu uzlaboja līdz 79,68 metriem, bet trešais metiens tika nomērīts 79,22 metru attālumā.
Kvalifikācijā triumfēja vācietis Johanness Feters, kurš jau pirmajā mēģinājumā aizmeta 91,20 metrus. Kvalifikācijas normatīvs bija 83 metri, ko izpildīja 13 sportisti, kuri visi līdz ar to piedalīsies finālā.
Štrobinders šosezon stabili metis pāri 80 metriem, taču pasaules čempionāta normatīvu izpildīja vien piecas dienas pirms termiņa, kad Jelgavā sasniedza 83,42 metrus, par pieciem centimetriem labojot personīgo rekordu.
Štrobinderam šīs bija otrās pasaules meistarsacīkstes - aizpērn viņš ar 79,11 metru tālu metienu ieņēma 19. vietu. Savukārt pērn Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs viņš ar 80,65 metriem izcīnīja 14. vietu.
Pērn Eiropas čempionātā Štrobinders palika bez rezultāta, bet vēl pirms diviem gadiem kontinenta meistarsacīkstēs ar 76,16 metriem ierindojās 16. pozīcijā.
Pasaules čempionātā nepiedalās pērnā gada Eiropas čempions Zigismunds Sirmais, kurš turpina atgūt formu pēc pleca operācijas. Uz ceļazīmi pretendēja arī kvalifikācijas normatīvu neizpildījušais Ansis Brūns, taču viņš nesaņēma ielūgumu uz čempionātu.
Šogad šķēpa mešanā vīriem dominē Vācijas atlēti. Sezonas līderis ir Feters, kurš pirms mēneša ar 94,44 metru tālu metienu kļuva par otru labāko šķēpraidi aiz leģendārā Jana Železnija. Otrais ar 93,90 metriem ir Tomass Rēlers, bet trešo vietu sezonas labāko metēju sarakstā ieņem Andreass Hofmans, kurš metis 88,79 metru tālumā. Tiesa, nu jau deviņi Fetera un Rēlera metieni bijuši tālāk nekā Hofmanam.
Tikmēr Štrobinders pirms meistarsacīkstēm sezonas labāko metēju rangā ieņēma 24. vietu.
Ziņots, ka no Latvijas sportistiem labākos rezultātus sasniegušas Gunta Latiševa-Čudare, kura 400 metru sprintā izcīnīja 12. vietu, kā arī Lauma Grīva, kura iekļuvusi tāllēkšanas sacensību finālā, kas notiks piektdien.
Tomēr citiem Latvijai šis pasaules čempionāts rit ne pārāk veiksmīgi. Svētdien finālu šķēpmešanā nespēja sasniegt Latvijas rekordiste Madara Palameika un Anete Kociņa, kura turklāt palika pirmā aiz svītras, bet maratonā vīriem izstājās Valērijs Žolnerovičs. Savu spēju robežās maratonā dāmām nostartēja Ilona Marhele un Anita Kažemāka, turklāt pirmā no viņām laboja personīgo rekordu. Tāpat ārpus finālistiem trīssoļlēkšanā palika Elvijs Misāns, bet sprintere Sindija Bukša nepārvarēja 200 metru priekšsacīkstes.
Savukārt īpaši sāpīga pagājušajā sestdienā bija Latvijas komandas lielākās cerības daudzcīņnieces Lauras Ikaunieces-Admidiņas neveiksme, kura guva traumu jau septiņcīņas pirmajā disciplīnā.
Pasaules čempionātā Latviju pārstāvēs 12 sportisti. Meistarsacīkstes Londonas Olimpiskajā stadionā, kur pirms pieciem gadiem tika dalītas Olimpiādes medaļas, ilgs līdz svētdienai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
