misc - 5314
Foto: Reuters/Scanpix/LETA
Latvijas vidējo distanču skrējēja Līga Velvere sestdien, 3. martā, Birmingemā nepārvarēja pasaules čempionāta vieglatlētikā telpās 800 metru distances priekšsacīkstes, izcīnot 10. vietu.

Velvere startēja pirmajā skrējienā, kurā finišēja ceturtā, 800 metrus veicot divās minūtēs un 2,98 sekundēs.

Šajā priekšskrējinā uzvarēja amerikāniete Edžī Vilsone, kura pērn pasaules čempionātā stadionā izcīnīja bronzas medaļu šajā distancē. Viņa 800 metrus skrēja divās minūtēs un 1,90 sekundēs.

Tikmēr otrā bija etiopiete Habitama Alemu, kura finišēja pēc divām minūtēm un 2,18 sekundēm, bet trešo vietu ieņēma 2014.gada vicečempione telpās Angelika Cihocka no Polijas, kuras finiša laiks bija divas minūtes un 2,25 sekundes.

800 metru priekšsacīkstēs startēja 15 dalībnieces, bet sacensību finālam, kas notiks svētdien, kvalificējās katra skrējiena labākā dalībniece, kā arī nākamo trīs labāko rezultātu īpašnieces.

Velvere ar rezultātu personiskā rekorda robežās būtu piektā. Līdz sestā rezultāta īpašniecei, Alemai, un līdz ar to vietai finālā, viņai pietrūka 0,80 sekunžu.

Priekšsacīkstēs ātrākā bija Riodežaneiro olimpisko spēļu un pasaules vicečempione Fransīne Nijonsaba no Burundi, kura 800 metrus veica divās minūtēs un 0,99 sekundēs.

Velvere pagājušajā svētdienā Glāzgovā IAAF Pasaules tūres sacensībās telpās 800 metru distanci veica divās minūtēs un 2,01 sekundē, par 0,17 sekundēm labojot sev piederošo Latvijas rekordu. Pirms pasaules čempionāta viņas sasniegtais rezultāts bija 28.labākais pasaulē.

Pirmo reizi šajā distancē Velvere Latvijas rekordu laboja 2016.gadā, kad distanci veica divās minūtēs un 3,08 sekundēs, pārspējot tobrīd 31 gadu vecu Maritas Ārentes rekordu. Savukārt pērn februāra vidū viņa rezultātu paaugstināja līdz divās minūtēm un 2,18 sekundēm.

Starp sestdienas sacensību dalībniecēm Velveres rezultāts ir 12.labākais, bet viņas skrējienā ātrāk skrējušas trīs no piecām dalībniecēm.

Velvere pasaules čempionātā telpās piedalījās arī pirms diviem gadiem Indianapolisā, toreiz 800 metru distancē ieņemot 13. vietu 17 dalībnieču konkurencē, distanci veicot divās minūtēs un 5,20 sekundēs.

Savukārt vakara sesijā pulksten 21.08 sacensības sāks trīssoļlēcēji, kur 15 dalībnieku vidū būs Elvijs Misāns. Viņš sacensības sāks kā pirmais.

Misāna šīs sezonas labākais rezultāts ir 16,49 metri, kas gan krietni atpaliek no pērn iespētā, kad viņš Eiropas čempionātā telpās, kas risinājās Belgradā, aizlēca 17,02 metrus, labojot savu personīgo rekordu un izcīnot ceturto vietu.

Starp sestdienas sacensību dalībniekiem Misāna šīs sezonas rezultāts ir 13. labākais, tāpat kā vērtējot arī personīgos rekordus.

Sestdien Birmingemā tiks sadalīti 11 medaļu komplekti.

Jau vēstīts, ka piektdien 400 metru skrējienā piedalījās Austris Karpinskis, kurš savā priekšskrējienā ar lielisku finiša spurtu izcīnīja otro vietu, kas būtu devis vietu pusfinālā. Tomēr vēlāk visus šī skrējiena dalībniekus diskvalificēja, jo visi, arī Karpinskis, pamanījās uzkāpt uz savu celiņu iekšējās līnijas.

Karpinskis finišēja pēc 46,97 sekundēm, kas ir labāks rezultāts par viņa personīgo rekordu, kas gan pēc diskvalifikācijas palicis nemainīgs.

Lai pasaules čempionātā telpās piedalītos tikai planētas spēcīgākie sportisti, Starptautiskā Vieglatlētikas federāciju asociācija (IAAF) noteica augstus kvalifikācijas normatīvus. Veidojot labāko sportistu sarakstus, čempionāta rīkotāji secināja, ka vairākās disciplīnas nav pietiekams normatīvu izpildījušo sportistu skaits. Līdz ar to organizatori aicināja valstis pieteikt sportistus, kuru pērn un šogad sasniegtie rezultāti ir tuvu normatīviem. LVS dalībai pieteica tāllēcēju Laumu Grīvu, trīssoļlēcēju Misānu un 800 metru skrējēju Velveri.

Tāpat sacensību noteikumi paredz, ja neviens valsts sportists nav kvalificējies čempionātam, katra valsts čempionātā var pieteikt vienu dalībnieku skriešanas disciplīnās, izņemot 800 metru distanci. LVS sākotnēji piedāvāja sacensībās piedalīties Latvijas rekordistam 3000 metru skrējienā Uģim Jocim, tomēr sportists atteicās no dalības nelielas traumas dēļ, bet kā nākamajam LVS piedāvājums tika izteikts Karpinskim, kurš dalību apstiprināja.

Svētdien, kad pasaules čempionāts noslēgsies, tāllēkšanas sacensībās piedalīsies Grīva.

Iepriekšējo reizi pasaules čempionātā telpās Latvija tik kuplā skaitā tika pārstāvēta 1997.gadā Francijā.

Pirms diviem gadiem planētas meistarsacīkstēs ASV pilsētā Indianapolisā Latviju pārstāvēja tikai Velvere, kurai tagad būs otrais pasaules čempionāts telpās, kamēr Grīvai jau trešais.

Kopš valstiskās neatkarības atgūšanas Latvija pasaules čempionātos telpās ir izcīnījusi divas medaļas. Māris Bružiks 1993. gadā Toronto bija otrais trīssoļlēkšanā, bet 2008. gadā Valensijā bronzu 60 metru barjerskrējienā ieguva Staņislavs Olijars.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!