Lagzdiņš principiāli piekritis atgriezties Vieglatlētikas savienības prezidenta amatā  (3)

Novembra beigās no LVS prezidentes jeb valdes priekšsēdētājas amata atkāpās Ineta Radeviča. Pēc viņas atkāpšanās valdes priekšsēdētāja funkcijas pilda LVS viceprezidenti Smočs un Jānis Upenieks, kuriem ir tiesības pārstāvēt biedrību atsevišķi.

Janvārī notikušajā sēdē LVS valde bijusi vienisprātis, ka šogad ikgadējā kongresā, kas norisināsies 27.martā, nepieciešams ievēlēt jaunu prezidentu līdz 2021.gadam. Sēdē LVS goda prezidents Lagzdiņš atzīmējis, ka viņam nepieciešams neilgs laiks lēmuma pieņemšanai.

"Viņš principiāli ir piekritis kandidēt uz prezidenta amatu. Šajā situācijā neredzu labāku risinājumu, jo viņam ir milzīga pieredze. Tāpat viņš pirms tam palīdzēja Inetai [Radevičai] ar padomiem. Domāju, ka viņš ir labākais kandidāts situācijā, kad mums ir nepieciešams prezidents uz diviem gadiem. Prezidentam Latvijas vieglatlētika jāprezentē starptautiski un jārisina citi jautājumi, kuriem man fiziski nav laika," stāstīja Smočs.

Lagzdiņš ir LVS valdes virzīts kandidāts, bet vēlēšanām var pieteikties arī citi prezidenta amata tīkotāji.

"Dzīvojam demokrātiskā sabiedrībā. Var pieteikties arī citi kandidāti, ja viņi redz sevi šajā amatā. Vēlēšanas būs uz prezidenta amatu un arī uz viceprezidenta amatu, jo Upenieks kļuvis par premjera padomnieku ekonomikas jautājumos, un lielās noslodzes dēļ uzrakstījis iesniegumu, lai atbrīvo no amata LVS. Valde paliks tajā pašā sastāvā līdz vēlēšanām, kas notiks 2021.gadā," skaidroja Smočs.

Lagzdiņš LVS vadīja astoņus gadus pirms Gunta Zālīša, kurš amatā tika ievēlēts 2005.gadā un organizāciju vadīja līdz 2017.gadam, kad stafeti pārņēma Radeviča. Karjeru beigušajai tāllēcējai Radevičai pēc atkārtotām pārbaudēm tika konstatētas pozitīvas dopinga analīzes 2012.gada Londonas olimpisko spēļu laikā, kā dēļ viņa novembrī atkāpās no amata.

Lagzdiņš pēc darba LVS strādāja finanšu sektorā un šobrīd ir FKTK nozares padomnieks. Viņš ir arī LVS goda prezidents.