Serbijas tāllēcēja Ivana Španoviča svētdien Glāzgova izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionāta telpās, Vecā kontinenta meistarsacīkstēs triumfējot trešo reizi pēc kārtas.
Španoviča finālā lēca 6,99 metru tālumā, savu tuvāko konkurenti Nastasju Mirončiku-Ivanovu no Baltkrievijas pārspējot par sešiem centimetriem.
Tikmēr trešā ar 6,84 metru tālu lēcienu bija ukrainiete Marina Beha-Romančuka.
Španovičas kontā ir arī visa kaluma pasaules čempionātu telpās medaļas, kā arī viena olimpisko spēļu un divas pasaules čempionāta bronzas godalgas sacensībās stadionā. Eiropas čempionātos stadionā viņai ir pa vienai zelta un sudraba medaļa.
Savukārt tāllēkšanā vīriem ar 8,38 metru tālu lēcienu pie zelta tika grieķis Miltiadis Tentoglu.
Sievietēm trīssoļlēkšanā uzvaru svinēja spāniete Ana Peleteiro, kura lēca 14,73 metru tālumā, bet vīriem ar 17,29 metriem uzvarēja azerbaidžānis Nazims Babajevs.
Tikmēr kārtslēkšanā sievietēm ar 4,85 metriem uzvarēja zem neitrāla karoga startējošā Anželika Sidorova, bet augstlēkšanā ar 2,01 metru uzvarēja viņas tautiete Marija Lasickene, kamēr bronzu šajā disciplīnā ar 1,97 metriem guva lietuviete Airīne Palšīte.
Savukārt 60 metru barjerskrējienā vīriem ar 7,60 sekundēm pie zelta tika Kipras barjersprinteris Milans Trrajkovičs, bet dāmām ar 7,87 sekundēm ātrākā bija nīderlandiete Nadīne Fisere.
800 metru skrējienā vīriešiem par čempionu kļuva spānis Alvaro de Arriva, kurš finišēja pēc vienas minūtes un 46,83 sekundēm, bet sievietēm zelta godalgu izcīnīja britu skrējēja Šeleine Oskene-Klārka, kura distanci veica divās minūtēs un 2,58 sekundēs.
Svētdien noslēdzās arī sacensības septiņcīņā vīriem, kur ar 6218 punktiem triumfēja spānis Horhe Urenja.
Tikmēr 1500 metru skrējienā savu otro titulu šajā čempionātā izcīnīja britu skrējēja Laura Muira, kura finišēja pēc četrām minūtēm un 5,92 sekundēm. Viņai šajās meistarsacīkstēs tituls arī uz pusi garākā distancē. Vīriešiem 1500 metros pirmais finišēja Marcins Levandovskis, kura rezultāts bija trīs minūtes un 42,85 sekundes.
Savukārt lodes grūšanā dāmām ar 19,12 metru tālu metienu par čempioni kļuva bulgāriete Radoslava Mavrodijeva, kura par nieka vienu centimetru pārspēja vācieti Kristīnu Švanicu.
Visbeidzot 4x400 metru stafetē sievietēm par čempionēm kļuva polietes, kuras finišēja pēc trim minūtēm un 28,77 sekundēm, bet vīriem šajā pašā distancē uzvarēja beļģi, kuri skrējienu pabeidza trīs minūtēs un 6,27 sekundēs.
Jau ziņots, ka no Latvijas vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza daudzcīņniece Laura Ikauniece, kura pieccīņā ar jaunu valsts rekordu izcīnīja piekto vietu.
Glāzgovā notiekošais Eiropas čempionāts telpās noslēgsies svētdien, bet Latviju tajā pārstāvēja kopumā desmit vieglatlēti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!