Latvijas Vieglatlētikas savienības prezidenta amatam izvirzīts tikai viens kandidāts  (2)

Lagzdiņš jau iepriekš strādājis LVS prezidenta amatā, un 27. martā notiekošajā LVS kongresā viņu kā vienīgo kandidātu varētu atkārtoti ievēlēt šajā amatā.

Sakarā ar bijušās LVS prezidentes Inetas Radevičas un viceprezidenta Jāņa Upenieka iesniegumu atbrīvot viņus no valdes locekļu amata pildīšanas un LVS Statūtos noteiktajiem dzimumu līdztiesības principiem, kas nosaka – ja par LVS valdes priekšsēdētāju ievēlēts vīrietis, tad vismaz vienam no LVS valdes priekšsēdētāja vietniekiem jābūt sievietei, LVS kongresā 2019.gada 27.martā notiks tiks ne tikai prezidenta, bet arī viceprezidentes vēlēšanas

Tāpēc LVS valde uzrunājusi esošo LVS valdes locekli Ludmilu Beļikovu kandidēt viceprezidentes jeb valdes priekšsēdētāja vietnieka amatam. Uz viceprezidentes amatu kandidēs arī Latvijas Vieglatlētikas veterānu asociācijas valdes priekšsēdētajas vietniece Laine Kreicere, kura pretendē arī uz valdes locekļa amatu. Valdē vietu lūkos iegūt arī LVS Treneru padomes locekļi Viktors Lācis un Edvīns Krūms.

Arni Lagzdiņu kandidatūrai LVS prezidenta amatam izvirzījusi Murjāņu sporta ģimnāzija un Ventspils novada sporta skola. Ludmilu Beļikovu izvirzījusi Murjāņu sporta ģimnāzija un Balvu sporta skola. Laini Kreiceri izvirzījusi Latvijas Vieglatlētikas veterānu asociācija. Savukārt Viktoru Lāci izvirzījusi Murjāņu sporta ģimnāzija un Lāča sporta skola, bet Edvīnu Krūmu – Valmieras Bērnu sporta skola.

LVS viceprezidents Andris Smočs norāda uz valdes atbalstu Arņa Lagzdiņa kandidatūrai prezidenta amatam. "Mēs uzrunājām Arni Lagzdiņu un novērtējam viņa līdzšinējo atbalstu un palīdzību. Šis noteikti ir labākais risinājums. Domāju, ka Arņa Lagzdiņa darba pieredze, lojalitāte vieglatlētikai un vēlme iesaistīties mūsu sporta veida attīstībā dos pozitīvu impulsu vairākos Latvijas un Eiropas mēroga projektos," norāda Andris Smočs.

Lagzdiņš iepriekš LVS vadīja no 1997. līdz 2005. gadam, bet tad par prezidentu kļuva Guntis Zālītis, kurš savienību vadīja līdz 2017. gadam. Par nākamo prezidenti kļuva Radeviča, taču viņa bija spiesta atkāpties, kad viņas analizēs, kas nodotas 2012. gada Londonas olimpiskajās spēlēs, tika atklātas aizliegtās vielas.