Lai gan vienu brīdi, sacensībām tuvojoties izskaņai, Latvijas komanda bija otrā, tomēr rezultāti pēdējās disciplīnās ienesa jūtamas izmaiņas rangā. Uzvaru otrajā līgā izcīnīja Igaunijas vieglatlēti (336,5 punkti). Nākamajā čempionātā 2021. gadā igauņi jau piedalīsies pirmajā līgā, kur viņi nomainīs lietuviešus. Mūsu lietuvieši pirmajā līgā palika pēdējā, 11.vietā.
Savukārt Varaždinā otrajā vietā Slovēnija ar 321 punktiem, bet trešajā – Dānija – 313 punkti. Ceturto un piekto vietu dalīja Latvija un Horvātija. Abām pa 306 punktiem Latvijai bija vairāk individuālās uzvaras – piecas. Sestā Bulgārija – 297 punkti. Uz zemāku līgu pāries piecu valstu komandas – Izraēla, Kipra, Luksemburga, Gruzija un Malta. Savukārt uz otro līgu no pirmās bez lietuviešiem pārnāks arī Rumānija, Ungārija un Slovākija.
Kārtslēkšana. Tāpat kā pirmajā dienā, arī svētdien jau sacensību ieskaņā Mareks Ārents guva uzvaru ar rezultātu 5,50 metri. Ar pirmajiem mēģinājumiem viņš veica kā 5,20 m, tā 5,40 m augstumus. Kiprietis Nikandross Stilians trešā mēģinājumā pārlēca 5,50 m augstumu, tomēr arī Ārents tieši trešajā lēcienā bija veiksmīgs šajā augstumā. Uzvaru par labu latvietim izšķīra viens neveiksmīgs lēciens uz iepriekšējo augstumu.
4x400 metru stafetes skrējiens. Priecēja puišu skrējiens pašā sacensību nobeigumā. M. Sinčukovs, A. Karpinskis, I. Petrušenko un J. Leitis nogādāja stafetes kociņu no starta līdz mērķim 3:07,73 minūtēs, tikai 0,93 sekundes zaudējot Slovēnijai. Šīs stafešu komandas rezultāts ir trešais labākais Latvijas vieglatlētikas vēsturē.
Guntai Vaičulei 200 m distancē bija jāpiekāpjas nenogurdināmajai Ivetai Lalovai (22,99 sek.) Guntas rezultāts bija 23,51 sekundes.
Arī Gundega Grīva šķēpa mešanas sektorā piekāpās tikai pieredzējušajām Balkānu metējām – horvātu olimpiskajai čempionei Sārai Kolakai (57,97 m) un daudzos startos rūdītajai Martinai Ratejai no Slovēnijas – 56,87 m. Gundegas rezultāts – 51,41 m.
Priecēja skrējēji. Agata Strausa kā ceturtā finišēja 1500 m skrējienā ar šogad labāko rezultātu Latvijā – 4:21,20 minūtes. Savukārt divreiz garākā distancē ko līdzīgu paveica Uģis Jocis. Viņa rezultāts 3000 m skrējienā – 8:12,48.
Ceturtais bija Elvijs Misāns, trīssolī aizlēcot 16,10 m, kā arī šādu sacensību debitants Oskars Bambals 800 m skrējienā – 1:51,46.
Piektā vieta (bez tiesībām uz vēl vienu lēcienu) tika Laumai Grīvai – 5,95 m. Piektās arī mūsu meitenes (P.Cīrule, V.Osipenko, M.A.Zīverte un L.Velvere) 4x400 m stafetes skrējienā – 3:44,72.
Visvairāk priecēja Karīna Helmane-Soročenkova, kura par 40 sek. laboja savu personīgo rekordu 5000 m skrējienā – 16:19,52. Sestais arī Kristaps Sietiņš 110 m barjerskrējienā – 14,51 sek.
Ilona Dramačonoka 100 m barjerskrējienā veica distanci 14,43 sek., kas ir viņas sezonā labākais rezultāts un ar to viņa ierindojās septītajā vietā.
Astotais vesera mešanā Elčins Gasanovs – 60,08 m. Astotā arī Anna Nagle lodes grūšanā ar rezultātu tuvu savam personīgajam rekordam – 13,97 m. Arī Artūrs Niklāvs Medveds 3000 m šķēršļu skrējienā – 9:28,55. Vēl pirms veiksmīgā starta stafetes skrējienā Jānis Leitis skrēja arī 200 m distanci. Arī viņš bija astotais ar rezultātu 21,48 sek.
Komandas debitante Zane Zemīte augstlēkšanas sektorā veica augstumu 1,73 m un ar šādu rezultātu bija devītā.
Savukārt jau 12.reizi Eiropas kausos vai komandu čempionātos startēja diska metējs Oskars Vaisjuns. Viņš ar rezultātu 48,15 m ierindojās vienpadsmitajā vietā.
Superlīgā šogad startēja 12 valstu komandas (uzvarēja Polija – 345 p.), bet pirmajā līgā – 11 (bija paredzēts arī Krievijas starts, ko IAAF aizliedza). Šeit uzvarēja Portugāle. Savukārt trešajā līgā spēcīgākie izradījās Islandes vieglatlēti.
Sarindojot visas čempionāta valstu komandas rangu kārtībā secinām, ka Latvija šogad ierindojusies 27.vietā – par divām vietām augstāk nekā pirms diviem gadiem Telavivā. Iepriekšējos divos čempionātos (2015.g. un 2017.g.) Latvijai nebija individuālo uzvaru. Šoreiz – piecas.